Aknas ir viens no svarīgākajiem cilvēka orgāniem. Tās piedalās gremošanas un vielmaiņas procesos, palīdz pārstrādāt dažādas vielas un neitralizēt organismam nevajadzīgus savienojumus. Aknās tiek uzkrāti arī taukos šķīstošie vitamīni, dzelzs un varš, kā arī sintezētas olbaltumvielas un asinsreces faktori. Aknas ir būtiskas arī holesterīna līmeņa regulēšanā.

Tomēr aknu veselību var ietekmēt dažādi faktori - pārmērīga alkohola lietošana, nesabalansēts uzturs, liekais svars, smēķēšana un dažādu toksisku vielu iedarbība. Aknu slimības, piemēram, taukainā aknu slimība, hepatīts un aknu ciroze, var būtiski pasliktināt cilvēka dzīves kvalitāti.

Aknu darbības izvērtēšanai izmanto asins analīzes, kurās nosaka dažādu vielu un enzīmu līmeni. Būtiski rādītāji ir alanīnaminotransferāze (ALAT) un aspartātaminotransferāze (ASAT), kā arī gamma-glutamiltransferāze (GGT) un bilirubīns. Šo rādītāju izmaiņas var liecināt par aknu šūnu bojājumu vai citiem veselības traucējumiem, tomēr analīžu rezultāti vienmēr jāvērtē kopā ar cilvēka veselības stāvokli un citiem izmeklējumiem.

Lai gan medicīna ir ievērojami attīstījusies, nav viena līdzekļa, kas spētu pilnībā pasargāt aknas no visiem bojājumiem vai garantētu to šūnu atjaunošanos. Tāpēc aknu veselības saglabāšanā svarīga ir gan profilakse, gan savlaicīga slimību diagnostika un atbilstoša ārstēšana.

Kas ir hepatoprotektori?

Hepatoprotektori ir vielas vai preparāti, kuru mērķis ir palīdzēt aizsargāt aknu šūnas no bojājumiem un atbalstīt aknu darbību. Tos izmanto kā daļu no aknu slimību ārstēšanas vai atbalsta terapijas, ņemot vērā konkrēto veselības problēmu un ārstēšanas mērķi (1, 2).

Šajā jomā tiek pētītas gan uzturvielas, piemēram, holīns un esenciālie fosfolipīdi, gan augu izcelsmes vielas. To iespējamā iedarbība saistīta ar dažādiem procesiem organismā, tostarp oksidatīvā stresa mazināšanu, iekaisuma procesu regulēšanu un šūnu membrānu aizsardzību.

Vienlaikus jāņem vērā, ka dažādu vielu iedarbība un pierādījumu apjoms nav vienāds. Laboratorijas un eksperimentālie pētījumi ne vienmēr nozīmē, ka tāds pats efekts būs novērojams cilvēkiem. Arī uztura bagātinātāji neaizstāj ārsta nozīmētu ārstēšanu.

Holīns un esenciālie fosfolipīdi - šūnu darbībai svarīgas vielas

Holīns ir organismam nepieciešama uzturviela, kas piedalās vairākos vielmaiņas procesos. Tas vajadzīgs fosfatidilholīna un sfingomielīna veidošanai. Šie fosfolipīdi ir svarīgas šūnu membrānu sastāvdaļas, kas palīdz uzturēt šūnu struktūru un normālu darbību.

Holīns nepieciešams arī acetilholīna sintēzei. Šis neirotransmiters piedalās nervu sistēmas darbībā un ir saistīts ar atmiņu, garastāvokli un muskuļu kontroli.

Lai gan holīns veidojas arī aknās, ar paša organisma sintēzi var nepietikt, lai nodrošinātu visas vajadzības. Tāpēc tas jāuzņem arī ar uzturu (3, 4).

Galvenie holīna avoti uzturā ir:
*liellopu aknas;
*olas un gaļa;
*mājputnu gaļa un zivis;
*piena produkti;
*krustziežu dzimtas dārzeņi;
*atsevišķi pākšaugi, rieksti, sēklas un pilngraudu produkti (5).

Nepieciešamais holīna daudzums var atšķirties atkarībā no individuālām organisma īpatnībām. Avotos norādīts, ka pieaugušajiem vīriešiem un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, dienā nepieciešami aptuveni 550 mg, bet pārējām pieaugušajām sievietēm - aptuveni 450 mg (6, 7). ASV veiktie uztura datu izvērtējumi liecina, ka daudzi iedzīvotāji šo daudzumu neuzņem. Vienā pētījumā dienas normu sasniedza tikai 11% pieaugušo amerikāņu (8). Nepietiekama holīna uzņemšana var nelabvēlīgi ietekmēt aknu veselību (9).

Aknu veselības atbalstam tiek pētīti arī esenciālie fosfolipīdi. Tie var mijiedarboties ar šūnu membrānām un ietekmēt to struktūru un funkcijas. Pētījumos to lietošana kā atbalsta terapija saistīta ar ALAT, triglicerīdu un holesterīna līmeņa izmaiņām, kā arī iespējamu slimības gaitas uzlabošanos noteiktās pacientu grupās (10, 11).

Esenciālajiem fosfolipīdiem piedēvē vairākas potenciāli labvēlīgas īpašības: antioksidatīvu un pretiekaisuma iedarbību, ietekmi uz lipīdu vielmaiņu, kā arī šūnu membrānu aizsardzību un atjaunošanās procesiem. Tomēr to klīniskā nozīme jāvērtē atbilstoši konkrētajai slimībai un pieejamajiem pierādījumiem.

Silimarīns - viela, ko iegūst no mārdadža

Viens no plašāk pētītajiem augu izcelsmes līdzekļiem aknu veselības jomā ir silimarīns - viela, ko iegūst no īstā mārdadža (Silybum marianum) augļiem jeb sēklām.

Silimarīna izpēte medicīnā aizsākās jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Tā iespējamā iedarbība galvenokārt saistīta ar trim īpašībām: antioksidatīvu, pretiekaisuma un antifibrotisku darbību. Antifibrotiska iedarbība nozīmē iespējamu ietekmi uz pārmērīgu saistaudu veidošanos, kas var veicināt aknu fibrozes attīstību.

Oksidatīvais stress rodas, ja organismā veidojas pārāk daudz reaktīvu molekulu jeb brīvo radikāļu, salīdzinot ar organisma spēju tās neitralizēt. Tas var bojāt šūnu struktūras. Laboratoriskos un citos eksperimentālos pētījumos konstatēts, ka silimarīns var saistīt brīvos radikāļus un kavēt lipīdu peroksidāciju - procesu, kas bojā taukvielas šūnu membrānās (12).

Pētīta arī silimarīna iespējamā ietekme uz holesterīna vielmaiņu un glikozes līmeņa kontroli cilvēkiem ar cukura diabētu. Tomēr šādas iedarbības klīniskā nozīme un ieguvumi var atšķirties atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un pētījuma apstākļiem. Par silimarīna lietošanu aknu slimību gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu, īpaši tad, ja cilvēks jau lieto citus medikamentus (13).

Ārstniecības pienene

Ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) tradicionālajā medicīnā izmantota jau sen. Aknu veselības kontekstā īpaša uzmanība pievērsta pienenes saknes ekstraktam, kas satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas.

Zinātniskajos pētījumos tiek vērtētas pienenes antioksidatīvās īpašības un tās iespējamā ietekme uz aknu bojājuma procesiem. Viens no aplūkotajiem darbības mehānismiem ir oksidatīvā stresa mazināšana (14, 15).

Artišoks

Artišoks (Cynara scolymus) ir Vidusjūras reģionā plaši pazīstams augs, kura sastāvā ir antioksidanti un citas bioloģiski aktīvas vielas. Artišoka ekstrakti pētīti saistībā ar vairākiem iespējamiem efektiem, tostarp ietekmi uz žults izdalīšanos, holesterīna un glikozes vielmaiņu, kā arī iekaisuma procesiem.

Laboratoriskajos un eksperimentālajos pētījumos konstatētas dažādas artišoka ekstrakta bioloģiskās aktivitātes. Savukārt klīniskajos pētījumos īpaša uzmanība pievērsta aknu enzīmu ALAT un ASAT izmaiņām.

Sistemātiskos pārskatos un metaanalīzēs apkopotie rezultāti liecina, ka artišoka preparātu lietošana noteiktās pacientu grupās var būt saistīta ar aknu enzīmu līmeņa pazemināšanos, tostarp cilvēkiem ar bezalkoholisko taukaino aknu slimību (16, 17).

Kā ikdienā rūpēties par aknu veselību?

Aknu veselības saglabāšanā būtiska nozīme ir dzīvesveidam, riska faktoru mazināšanai un savlaicīgai veselības stāvokļa izvērtēšanai.

Svarīgākie profilakses pasākumi ir:

• Ierobežot alkohola lietošanu. Alkohols var bojāt aknu šūnas, īpaši ilgstošas vai pārmērīgas lietošanas gadījumā.
• Vakcinēties pret vīrushepatītu atbilstoši ieteikumiem. Vakcinācija var pasargāt no noteiktām vīrusu infekcijām, kas skar aknas.
• Ievērot sabalansētu uzturu. Ikdienas ēdienkartē jāiekļauj dažādi uzturvielām bagāti produkti.
• Uzturēt veselīgu ķermeņa masu. Liekais svars un aptaukošanās ir saistīti ar paaugstinātu tauku uzkrāšanās risku aknās.
• Sekot līdzi veselības stāvoklim un veikt nepieciešamās analīzes. Aknu funkcionālie rādītāji palīdz ārstam izvērtēt iespējamās izmaiņas un izlemt, vai nepieciešami papildu izmeklējumi.

Taukainas aknas var attīstīties arī cilvēkiem, kuri nelieto alkoholu. Vielmaiņas traucējumi un aptaukošanās var veicināt tauku uzkrāšanos aknās, bet daļai cilvēku slimība var progresēt līdz iekaisumam, fibrozei un cirozei. Tāpēc profilakse un savlaicīga veselības stāvokļa izvērtēšana ir īpaši svarīga.

Novērojums: Augu preparāta Hepasan® Forte lietekme uz aknu rādītājiem

Lai izvērtētu izmaiņas aknu funkcionālajos rādītājos, lietojot Latvijā ražoto preparātu Hepasan® Forte, tika veikts astoņu nedēļu novērojums, kurā piedalījās cilvēki ar sākotnēji paaugstinātu vismaz vienu no izvērtētajiem aknu rādītājiem. Tika analizētas izmaiņas ALAT, ASAT, kopējā bilirubīna un tiešā bilirubīna līmenī.

Sastāvs divās Hepasan® Forte kapsulās:
*holīna bitartrāts - 200 mg;
*īstā mārdadža (Silybum marianum) sēklu sausais ekstrakts, kas satur 80% silimarīna - 100 mg;
*ārstniecības pienenes (Taraxacum officinale) saknes sausais ekstrakts attiecībā 4:1 - 100 mg;
*artišoka (Cynara scolymus) lapu sausais ekstrakts attiecībā 4:1 - 100 mg.

Novērojumu sāka 90 dalībnieki, bet divi to nepabeidza. Tādējādi astoņu nedēļu rezultāti tika vērtēti, ņemot vērā dalībniekus, kuri novērojumu pabeidza. Novērojums norisinājās deviņu ģimenes ārstu uzraudzībā Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē.

Dalībnieku vecums bija no 18 līdz 84 gadiem. Gandrīz puse jeb 49% bija vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Sievietes veidoja 57% dalībnieku, bet vīrieši - 43%. Visi dalībnieki lietoja divas Hepasan® Forte kapsulas dienā astoņas nedēļas.

Kā mainījās ALAT un ASAT rādītāji?

Salīdzinot asins analīžu rezultātus pirms preparāta lietošanas un pēc astoņām nedēļām, tika konstatēta statistiski nozīmīga abu aknu enzīmu līmeņa pazemināšanās.

ASAT līmenis:
*pirms lietošanas - vidēji 52,09 v/l;
*pēc astoņām nedēļām - vidēji 34,86 v/l;
*samazinājums - 17,23 v/l jeb 33,07%;
*statistiskā nozīmība - p<0,00001.

ALAT līmenis:
*pirms lietošanas - vidēji 69,60 v/l;
*pēc astoņām nedēļām - vidēji 42,00 v/l;
*samazinājums - 27,60 v/l jeb 39,66%;
*statistiskā nozīmība - p<0,00001.

Izvērtējot rezultātus dažādās vecuma grupās, ALAT un ASAT līmenis kopumā samazinājās. Izņēmums bija ALAT rādītāji jaunākajā vecuma grupā no 19 līdz 29 gadiem, kur izmaiņas nebija statistiski nozīmīgas. Tas varētu būt saistīts ar nelielo dalībnieku skaitu šajā grupā.

Analizējot rezultātus pēc dzimuma, abām grupām tika konstatēta statistiski nozīmīga enzīmu līmeņa pazemināšanās. Vīriešiem ALAT samazinājās par 39,01% (p=0,00002), bet sievietēm - par 40,16% (p<0,00001). ASAT līmenis vīriešiem samazinājās par 33,27% (p=0,0001), savukārt sievietēm - par 32,91% (p=0,00006).