Imunitāte ir organisma dabiskā aizsardzība pret vīrusiem, baktērijām un citiem svešķermeņiem, un tieši tā nosaka, cik efektīvi spējam pretoties infekcijām un atjaunoties pēc slimošanas. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir imunitāte, kā tā darbojas un kā to stiprināt ikdienā.

Saturs ir paredzēts ikvienam, kurš vēlas labāk izprast imūnsistēmas pamatprincipus - gan profilaksei, gan situācijās, kad bieži sanāk slimot, jūtams nogurums vai ir aizdomas par novājinātu organisma aizsargspēju. Skaidrosim imunitātes veidus, imūnreakciju atšķirības un galvenos jēdzienus, kas palīdz saprast, kā organisms atpazīst “savējo” un “svešo”.

Kas ir imunitāte jeb organisma neuzņēmība?

Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem. 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Par šo atklājumu viņš kopā ar Mečņikovu 1908. gadā saņēma Nobela prēmiju.

Antivielas (pretvielas) ir asiņu plazmas olbaltumvielas, ko izstrādā viens no leikocītu veidiem - limfocīti. Īpaši daudz limfocītu ir limfmezglos. Antivielas rodas pēc tam, kad limfocīti ir saskārušies ar slimību mikrobiem, vīrusiem vai to izstrādātām indēm. Visu, kas izraisa antigēnu veidošanos, apzīmē ar vārdu antigēns.

Bioloģiski imunitāte ir daudzšūnu organismu spēja pretoties kaitīgiem mikroorganismiem. Imunitāte ietver gan specifiskas, gan nespecifiskas sastāvdaļas. Nespecifiskie komponenti darbojas kā šķēršļi vai likvidatori plašam patogēnu lokam neatkarīgi no to antigēnā sastāva. Citi imūnsistēmas komponenti pielāgojas katrai jaunai slimībai un var radīt patogēnam specifisku imunitāti. Imunitāte ir sarežģīta bioloģiskā sistēma, kas spēj atpazīt un panest visu, kas pieder sev, un atpazīt un noraidīt to, kas ir svešs (ne-es).

Imūnās darbības klasifikācija

Imūnsistēmas darbību var iedalīt divās daļās: primārajā un sekundārajā imūnreakcijā. Primārā imūnreakcija izveido pirmo imūnsistēmas kontaktu ar infekcijas izraisītāju, turpretim visus turpmākos kontaktus ar vienu un to pašu patogēnu sauc par sekundāro imūnreakciju.

Primārā imūnā atbilde uz antigēnu ("svešinieks") rodas, pirmo reizi saskaroties ar to. Šī reakcija var ilgt līdz 14 dienām, lai atrisinātu problēmu, un tā izraisa atmiņas šūnu veidošanos ar augstu specifiskumu pret ienākušo antigēnu. Humorālā reakcija, ko veic B šūnas ar T šūnu palīdzību, rada augstas afinitātes (piesaistīties spējīgas) un antigēnam specifiskas antivielas. Turpretim CD8 T-šūnu reakcija izraisa lielu skaitu antigēnu specifisku šūnu, kas spēj tieši nogalināt inficētās šūnas. Antigēnu specifiskās CD4 T šūnas, kas sniedz palīdzību B šūnām, var arī paplašināt, veicot antigēnu stimulāciju.

B- un T šūnu sekundārā reakcija pēc turpmākas tikšanās ar to pašu antigēnu ir ātrāka, jo tiek aktivizētas iepriekš ģenerētas atmiņas šūnas. Tam ir kvantitatīvās un kvalitatīvās atšķirības no primārās atbildes.

Imūnsistēmas pamatprincipi un darbības mehānismi

Iedzimtā imūnsistēma ir pirmā aizsardzības līnija pret infekcijas izraisītājiem. Ja šī aizsardzība tiek pārvarēta, darbā iesaistās adaptīvā imūnsistēma, kas nodrošina mērķtiecīgāku reakciju uz patogēnu iznīcināšanu.
Adaptīvā imūnsistēma spēj “atcerēties” iepriekš sastaptos antigēnus - šo procesu sauc par imunoloģisko atmiņu, kas nodrošina ātrāku reakciju atkārtotas inficēšanās gadījumā.
Antigēnam specifiskās T šūnas tiek atlasītas primārās imūnās atbildes laikā un paplašinās, veidojot T šūnu klonus ar augstu specifiskumu pret konkrēto antigēnu.
B šūnu primārās reakcijas laikā imūnsistēma atlasa B šūnas ar augstu afinitāti un specifiskumu pret antigēnu; daļa no tām kļūst par atmiņas šūnām.
B šūnu atlase ar augstu afinitāti notiek sekundāro limfoīdo folikulu dīgļu centros, un šim procesam ir nepieciešama enzīma aktivācijas izraisītā citidīna deamināze (AID), kā arī mijiedarbība ar citām imūnajām šūnām.
Antivielu klases maiņa (izotipa maiņa), ko veic B šūnas, arī norisinās dīgļu centros un ir atkarīga no AID darbības.
Sekundārās imūnreakcijas laikā, atkārtoti saskaroties ar to pašu antigēnu, atmiņas šūnas tiek aktivizētas daudz ātrāk, nodrošinot efektīvāku aizsardzību nekā primārās atbildes gadījumā.

Imunitāti papildus iedala aktīvajā un pasīvajā imunitātē.

Aktīvā imunitāte

Aktīva imunitāte rodas, ja saskare ar slimības organismu izraisa imūnsistēmu, lai ražotu antivielas pret šo slimību. Aktīvu imunitāti var iegūt, izmantojot dabisko imunitāti vai vakcīnas izraisītu imunitāti.

Dabiskā imunitāte tiek iegūta, saskaroties ar slimības organismu, inficējoties ar īstu slimību. Vakcīnas izraisīta imunitāte tiek iegūta, vakcinācijas ceļā ieviešot nogalinātu vai novājinātu slimības organisma formu.

Jebkurā gadījumā, ja imūnā persona nākotnē saskarsies ar šo slimību, viņu imūnsistēma to atpazīs un nekavējoties ražos antivielas, kas nepieciešamas cīņai pret to. Aktīva imunitāte ir ilgstoša un dažreiz pastāv visu mūžu.

Pasīvā imunitāte

Pasīvā imunitāte tiek nodrošināta, ja personai tiek ievadītas antivielas pret slimību, nevis tās ražo ar savu imūnsistēmu.
Jaundzimušais bērns iegūst pasīvo imunitāti no mātes caur placentu. Cilvēki arī var iegūt pasīvu imunitāti, izmantojot antivielas saturošus asins produktus, piemēram, imūnglobulīnu, ko var ievadīt, ja nepieciešama tūlītēja aizsardzība pret konkrētu slimību.

Galvenā pasīvās imunitātes priekšrocība ir tā, ka aizsardzība ir tūlītēja, savukārt aktīvai imunitātei ir nepieciešams laiks (parasti vairākas nedēļas), lai izveidotu. Tomēr pasīvā imunitāte saglabājas tikai dažas nedēļas vai mēnešus. Tikai aktīva imunitāte ir ilgstoša.

Kolektīvā imunitāte

Pēdējā laikā jaunā koronavīrusa epidēmijas dēļ bieži lietots termins ir kolektīvā imunitāte. Vispārīgi runājot, tas nozīmē, ka apstākļos, kad lielākajai populācijas daļai organismā jau izveidojusies specifiskā imunitāte pret noteiktu patogēnu, no saslimšanas tiek pasargāti arī tie nedaudzie, kuriem šādas imunitātes nav.

Daudzi cilvēki staigā ar vāju imunitāti, bet nejūtas slimi. Viņi jūtas pastāvīgi noguruši un īslaicīga pagulēšana parasti sniedz zināmu atvieglojumu. Pēc tam bieži vien rodas galvassāpes, kas laiku pa laikam uzliesmo un uz laiku pāriet, ievadot kārtējo paracetamola (vai cita pretsāpju/pretiekaisuma līdzakļa) devu. Parasti daudzi cilvēki nepiedēvē šos mokošos simptomus slimībai un lielākā daļa tos ignorē kā norādes uz vāju imūnsistēmu. Faktiski slimošana ir novājinātas imūnsistēmas izpausme, kas nespēj pienācīgi izturēt, piemēram, vīrusu, baktēriju un parazītu, uzbrukumus. Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma daudzi tagad ir apzinājušies šo vecumdienām raksturīgāku veselības parādību.

Imūnās atbildes reakcijas pret vīrusiem

Izmantojot citotoksiskās šūnās

Kad vīruss inficē cilvēku (saimnieku), tas iebrūk sava saimnieka šūnās, lai izdzīvotu un vairotos. Nokļūstot šūnas iekšienē, imūnsistēmas šūnas vīrusu tieši “neredz”, tāpēc sākotnēji nezina, ka šūna ir inficēta.

Lai nodrošinātu organisma aizsardzību, šūnas izmanto īpašu sistēmu - uz šūnas virsmas ar MHC I klases proteīnu palīdzību tiek parādīti olbaltumvielu fragmenti no šūnas iekšpuses. Ja šūna ir inficēta, šie fragmenti satur vīrusa proteīnus.

Citotoksiskās T šūnas ir viens no imunitātes veidiem, kas nodrošina iegūto imunitāti un tās efektīvu darbību. Tās:

cirkulē organismā, meklējot inficētas šūnas,
izmanto T šūnu receptorus (TCR), lai atpazītu vīrusa antigēnus,
pēc atpazīšanas atbrīvo citotoksiskus faktorus un iznīcina inficēto šūnu.

Tomēr vīrusi spēj pielāgoties un izvairīties no atpazīšanas. Daži kavē MHC molekulu nonākšanu šūnas virsmā, tādējādi T šūnas nespēj noteikt infekciju. Šādos gadījumos organisma aizsardzību nodrošina cita imūnšūna - dabiskā nogalinātājšūna (NK šūna). Tā specializējas šūnu iznīcināšanā, kurām uz virsmas ir samazināts MHC I klases molekulu daudzums.

Citotoksiskās T šūnas un NK šūnas darbojas līdzīgi, izmantojot iepriekš sagatavotus mediatorus:

perforīnu, kas veido poras šūnas membrānā,
granzīmus, kas ierosina ieprogrammētu šūnu nāvi (apoptozi),
granulizīnu, kas bojā šūnas ārējo membrānu.

Papildus tam citotoksiskās šūnas izdala citokīnus (piemēram, interferonu-γ un audzēja nekrozes faktoru-α), kas:

pastiprina imūnreakciju,
koordinē dažādu imunitātes veidu darbību,
stiprina iegūto imunitāti un tās spēju cīnīties ar vīrusiem dzīves laikā.

Izmantojot interferonus

Vīrusu inficētas šūnas ražo un atbrīvo mazus proteīnus, ko sauc par interferoniem, kuriem ir nozīme imūnās aizsardzībā pret vīrusiem. Interferoni novērš vīrusu replikāciju (pavairošanos), tieši traucējot to spēju vairoties inficētā šūnā. Tās darbojas arī kā signāldevēju molekulas, kas ļauj inficētajām šūnām brīdināt tuvumā esošās šūnas par vīrusa klātbūtni – šis signāls liek blakus esošajām šūnām palielināt MHC I klases molekulu skaitu uz to virsmām, lai T šūnas, kas apseko apgabalu, varētu identificēt un likvidēt vīrusu infekciju. kā aprakstīts iepriekš.

Izmantojot antivielas

Vīrusus no organisma var izvadīt arī ar antivielām, pirms tie iegūst iespēju inficēt šūnu. Antivielas ir olbaltumvielas, kas īpaši atpazīst invazīvos patogēnus un saistās (pielīp) pie tiem. Šī saistīšanās vīrusa izskaušanā kalpo daudziem mērķiem:

Pirmkārt, antivielas neitralizē vīrusu, kas nozīmē, ka tas vairs nespēj inficēt saimniekšūnu.
Otrkārt, daudzas antivielas var darboties kopā, izraisot vīrusu daļiņu salipšanu procesā, ko sauc par aglutināciju. Aglutinēti vīrusi ir vieglāks mērķis imūnās šūnām nekā atsevišķas vīrusu daļiņas.
Trešais mehānisms, ko izmanto antivielas, lai iznīcinātu vīrusus, ir fagocītu aktivizēšana. Ar vīrusu saistītā antiviela saistās ar receptoriem, ko sauc par Fc receptoriem, uz fagocītu šūnu virsmas un iedarbina mehānismu, kas pazīstams kā fagocitoze, ar kura palīdzību šūna aprij un iznīcina vīrusu.
Visbeidzot, antivielas var arī aktivizēt komplementa sistēmu, kas oponizē un veicina vīrusu fagocitozi. Komplements var arī sabojāt apvalku (fosfolipīdu divslāni), kas atrodas dažu veidu vīrusos.

Novājinātas imunitātes pazīmes

Nesenā COVID-19 omikrona varianta iespaidā daudzi veic papildu piesardzības pasākumus, lai saglabātu savu veselību.

20 sekundžu roku mazgāšana un sociālās distancēšanās ir galvenais, lai novērstu vīrusa izplatību. Tomēr ir arī svarīgi, lai būtu spēcīga imūnsistēma, kas spēj cīnīties pret baktērijām un vīrusiem, ar kuriem varat saskarties. Ja esat pamanījis, ka bieži slimojat, jūtaties noguris vai jums ir citi mokoši simptomi, kuru izcelsmi nevarat skaidri noteikt, tas var nozīmēt, ka jūsu imūnsistēma ir novājināta.

Apskatiet dažas brīdinājuma zīmes, kas norāda uz problēmām ar imūnsistēmu.

1. Jūsu stresa līmenis ir ļoti augsts

Tā nav nejaušība, ka mēdz saslimt pēc apjomīga projekta darbā vai ilgstošai emocionāla stresa situācijai mājās. Saskaņā ar Amerikas Psiholoģijas asociācijas ziņojumu, ilgstošs stress vājina imūnsistēmas reakcijas. Stress samazina ķermeņa limfocītu skaitu, balto asins šūnu skaitu, kas palīdz cīnīties ar infekciju. Jo zemāks limfocītu līmenis, jo lielāks risks saslimt ar vīrusiem, piemēram, visparastāko saaukstēšanos. Pētījumi arī liecina, ka biežas stresa epizodes, saasina tādas autoimūnas slimības kā reimatoīdais artrīts un čūlainais kolīts un var izraisīt alerģisku reakciju, piemēram, ekzēmas un astmas, uzliesmojumus.

2. Jūs pārāk bieži saaukstējaties un atveseļošanās periods ieilgst

Tas ir pilnīgi normāli, ja pieaugušie 2-3 reizes gadā šķauda un šņauc degunu. Lielākā daļa cilvēku atgūstas no tā septiņu līdz 10 dienu laikā. Šajā laikā imūnsistēmai ir vajadzīgas trīs līdz četras dienas, lai izstrādātu antivielas un cīnītos pret nevēlamiem (patogēniem) mikroorganismiem. Bet, ja notiek pastāvīga saaukstēšanās, kas ieilgst un manifistējās pie ļoti maznozīmīgiem iemesliem, tā ir skaidra zīme, ka imūnsistēma ir spiesta cīnīties virs savām normālajām spējām.

3. Jums ir daudz problēmu ar vēderu

Ja jums ir bieža caureja, gāzu veidošanās vai aizcietējumi, tas var liecināt, ka jūsu imūnsistēma ir apdraudēta. Pētījumi liecina, ka gandrīz 70 procenti imūnsistēmas atrodas gremošanas traktā. Noderīgās baktērijas un mikroorganismi, kas tur dzīvo, aizsargā zarnas no infekcijām un atbalsta imūnsistēmu. Samazināts šo noderīgo zarnu baktēriju daudzums var izraisīt vīrusu, hronisku iekaisumu un pat autoimūnu traucējumu risku.

4. Jūsu brūces vienmēr dzīst pārāk lēni

Pēc apdeguma, griezuma vai skrāpējuma jūsu āda pāriet bojājumu kontroles režīmā. Organisms strādā, lai aizsargātu brūci, nosūtot ar barības vielām um imūnvielām bagātas asinis uz bojājuma vietu, lai palīdzētu atjaunot jaunu ādu. Šis dziedināšanas process ir atkarīgs no imūnsistēmas veselīguma. Ja imūnsistēma ir gausa, āda nevar pietiekami ātri atjaunoties.

5. Jums bieži ir infekcijas slimības

Ja šķiet, ka bieži ir jācīnās ar infekcijām, imūnsistēma var sūtīt jums brīdinošus signālus.

Iespējamā imūndeficīta pazīmes pieaugušajiem ir:

Vairāk nekā četras ausu infekcijas viena gada laikā;
Pneimonija attīstās divas reizes viena gada laikā;
Hroniska sinusīts (deguna blakusdobumu iekaisums) vai vairāk nekā trīs bakteriāla sinusīta epizodes gada laikā;
Nepieciešami vairāk nekā divi antibiotiku kursi gadā.

6. Jūs pārāk bieži jūtaties noguris

Ja jūs pietiekami izguļaties un joprojām ciešat no noguruma un spēku izsīkuma, ir vērts pievērst uzmanību imūnsistēmai, jo tā ir novājināta. Kad imūnsistēma cīnās, samazinās arī enerģijas līmenis. Tas ir tāpēc, ka organisms cenšas taupīt enerģiju, lai darbinātu imūnsistēmu ar papildus spēkiem, lai tā varētu cīnīties pret mikrobiem. Citos gadījumos ir pārāk liela imūnsistēmas darbība, kad nav infekcijas un tā var izraisīt organisma nepareizu pielāgošanos un enerģijas rezervju piesavināšanos. Šī imūnsistēmas pārslodze hroniska iekaisuma veidā galvenokārt ir saistīta ar hronisku infekciju vai nepareizu uztura izvēli, piemēram, neveselīgu tauku, cukura un pārstrādātu pārtiku. Tādējādi hroniskas infekcijas vai iekaisuma gadījumā imūnsistēma atstās jums mazāk enerģijas, izraisot nogurumu.

7. Jūs lietojat zāles, kas vājina jūsu imūnreakcijas

Diemžēl daudzas svarīgas zāles, ko izmanto, piemēram, vēža ķīmijterapijā, lai novērstu orgānu transplantāta atgrūšanu un ārstētu autoimūnas slimības, var būt imūnsupresīvas (imunitāti nomācošas). Kortikosteroīdi, plaši izplatīta zāļu grupa, ko lieto pret alerģijām, astmu un citām iekaisuma slimībām, arī var būt imūnsupresīvi. Ir pierādīts, ka pat bieža antibiotiku lietošana bojā mikrobiomu daudzveidību zarnās, kas var tieši pasliktināt imūnās atbildes.

8. Jums pēkšņi rodas augsta temperatūra

Zema imunitāte, kas izpaužas kā drudzis. Šis simptoms visbiežāk norāda uz tuvojošos infekciju. Citreiz tas ir signāls par gaidāmu uzliesmojumu jau esošajā autoimūnā stāvoklī. Neatkarīgi no tā, kas varētu izraisīt pēkšņu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, ir pienācis laiks pievērst uzmanību savai imūnsistēmai.

Pretrunīgi vērtējams, lai gan drudzis iekustina virkni darbību, kas palīdz imūnsistēmai cīnīties pret infekcijām, daudzi ātri ķeras pie pretdrudža līdzekļiem, piemēram, paracetamola, lai mazinātu drudzi. Protams, drudža mazināšana liek jums justies labi, bet tas arī nozīmē, ka jūs pārtraucat ļoti nepieciešamo dabisko darbību, kas ir strukturēta, lai palīdzētu saglabāt jūsu imūnsistēmu. Iespējams, izdevīgāk ir nogaidīt, kamēr drudzis ir robežās no 37,5 C līdz 40,5 C, dzert vairāk šķidruma un ļaut tam noritēt. Tomēr ir zināms, ka augsts drudzis virs 41,0 ° C izraisa komplikācijas. Meklējiet ārstu palīdzību, jo tas var liecināt par smagu infekciju vai veselības stāvokli.

9. Pēc pārslimota COVID 19 Jums joprojām ir kādi nepatīkami simptomi

Pat pēc 4-6 mēnešiem pēc pārslimota COVID-19 vismaz 20% populācijas (iespējams, ka ievērojami lielākam procentam) ir kādas atlieku parādības dažādās izpausmes formās, ko jau nosauca par ieilgušu COVID-19 (post COVID 19) sindromu. Tie var būt gan diezgan mazāk nozīmīgi, kā piemēram, izmainīta oža, vispārēji simptomi - biežākas nespēka epizodes, gan arī nopietni traucējumi, kas draudīgi ietekmē kopējo veselības stāvokli, piemēram, elpas trūkums vai sirdsdarbības traucējumi.

Imunitātes stiprināšana

Ko nozīmē stiprināt mūsu imunitāti?

Pasaules Veselības organizācija COVID-19 pasludinājusi par pandēmiju. Mēs visi cenšamies pareizi noorientēties, lai noskaidrotu, kas ir labākais mums un mūsu ģimenēm šajos neskaidrajos un grūti paredzamajos laikos. Daudzi jau būs ievērojuši, ka bez COVID-19 izpausmes formām, arī citi patogēni ir aktivizējušies, iespējams, ka uz mūsu novājinātās imunitātes fona. Ir pienācis laiks pēc iespējas labāk sagatavojot mūsu organismu katram nākamajam vīrusa paveidam un tajā pašā laikā būt stipriem pret citiem ikdienas vīrusu un baktēriju paveidiem, kas nepārstāj mums uzbrukt. Mēs visi pārskatāmā nākotnē saskarsimies ar jauno realitāti, kas būs normāla ikdienas situācija. Mums ir jāpārorientējas un jāatgriežas pie ikdienas dzīves pamatiem, lai palīdzētu mums atbalstīt mūsu imūnsistēmu. Nav zināms vai vakcīnas spēs tikt līdzi vīrusu mutācijas ātrumam, tāpēc arvien lielāka nozīme būs mūsu individuālajām spējām aizsargāties. Tā būs mūs katra atsevišķa cīņa ar uzbrūkošām slimībām un rezultāts būs atkarīgas no tā, cik labi mēs būsim tam gatavi. SVARĪGI - organisma imunitātes stiprināšanai ir jānotiek katru dienu bez izņēmuma.

Vitamīnu un mikroelementu loma imūnsistēmas efektīvā darbībā

Lai imūnsistēma darbotos efektīvi, ir nepieciešama vitamīnu un mikroelementu uzņemšana. To trūkums var nomākt imūnās funkcijas, palielināt uzņēmību pret infekcijām un pasliktināt organisma spēju atjaunoties slimības laikā.

Mikroelementu deficīts un imunitāte

Mikroelementu deficīts ietekmē gan iedzimto, gan adaptīvo imūnreakciju, tostarp T-šūnu mediēto imunitāti un antivielu veidošanos. Tas noved pie nelīdzsvarotas organisma reakcijas uz infekcijām, palielinot saslimstību un mirstību. Savukārt infekcijas pašas par sevi var vēl vairāk saasināt mikroelementu trūkumu, samazinot barības vielu uzņemšanu un traucējot to izmantošanu organismā.

Nepietiekama mikroelementu uzņemšana biežāk novērojama:

cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem;
smēķētājiem (gan aktīviem, gan pasīviem);
personām ar hronisku alkohola lietošanu;
pacientiem ar noteiktām hroniskām slimībām;
grūtniecības un zīdīšanas laikā;
gados vecākiem cilvēkiem.

Novecojot, imūnsistēma kļūst mazāk efektīva, palielinās uzņēmība pret infekcijām un samazinās organisma aizsargspējas.

Antioksidantu vitamīni un mikroelementi

Antioksidantu vitamīni un mikroelementi palīdz aizsargāt šūnas no bojājumiem, ko izraisa reaktīvās skābekļa sugas, un regulē imūno šūnu darbību.

Pie svarīgākajiem antioksidantiem pieder:

C un E vitamīns
selēns
cinks
varš

Šīs vielas ietekmē citokīnu un prostaglandīnu veidošanos, kā arī regulē iekaisuma procesus, kas ir būtiski efektīvai imūnreakcijai.

B grupas vitamīni un dzelzs

Pietiekama B₆ vitamīna, folātu, B₁₂ vitamīna un dzelzs uzņemšana veicina Th1 tipa imūnreakciju, kas ir atbildīga par efektīvu cīņu pret infekcijām.

Šie mikroelementi palīdz uzturēt līdzsvarotu imūnreakciju un novērš pārmērīgu pāreju uz pretiekaisuma Th2 reakciju, kas var palielināt ārpusšūnu infekciju risku.

A un D vitamīnu nozīme

A un D vitamīni ir būtiski gan šūnu mediētajai, gan humorālajai (antivielu) imunitātei.

A vitamīna deficīts pasliktina gļotādu aizsargspējas un samazina organisma spēju neitralizēt patogēnus.
D vitamīna deficīts ir saistīts ar paaugstinātu jutību pret infekcijām, jo tiek traucēta lokālā iedzimtā imunitāte un antigēniem specifiskā imūnreakcija.

Praktiski veidi, kā uzlabot organisma dabisko aizsardzību - imunitāti

Lai gan imunitātes stiprināšanu ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, vairākas diētas un dzīvesveida izmaiņas var stiprināt ķermeņa dabisko aizsardzību un palīdzēt cīnīties pret kaitīgiem patogēniem vai slimību izraisošiem organismiem.

1. Pietiekami ilgstoši un kvalitatīvi guliet labā miegā

Miegs un imunitāte ir cieši saistīti. Faktiski nepietiekams vai sliktas kvalitātes miegs ir saistīts ar lielāku uzņēmību pret slimībām. Pētījumā, kurā piedalījās 164 veseli pieaugušie, tie, kuri katru nakti gulēja mazāk par 6 stundām, biežāk saslimst ar saaukstēšanos nekā tie, kuri katru nakti gulēja 6 stundas vai vairāk (zinātniskās publikācijas avots). Atbilstoša atpūta var stiprināt dabisko imunitāti. Turklāt slimošanas laikā jūs varat gulēt vairāk, lai jūsu imūnsistēma varētu labāk cīnīties ar slimību. Pieaugušajiem jācenšas gulēt 7 vai vairāk stundas katru nakti, savukārt pusaudžiem ir vajadzīgas 8–10 stundas, bet jaunākiem bērniem un zīdaiņiem līdz 14 stundām. Ja jums ir problēmas ar miegu, mēģiniet ierobežot ekrānu lietošanas laiku stundu pirms gulētiešanas, jo zilā gaisma, ko izstaro no tālruņa, televizora un datora, var izjaukt jūsu diennakts ritmu vai ķermeņa dabisko nomoda-miega ciklu (zinātniskās publikācijas avots). Citi miega higiēnas padomi ietver gulēšanu pilnīgi tumšā telpā vai miega maskas lietošanu, došanās gulēt katru nakti vienā un tajā pašā laikā un regulāras fiziskas nodarbes. Noteikti palīdzēs dabas vielu produkti, kurus izmantot bezmiega vai grūtas iemigšanas gadījumos.

Kopsavilkums par laba miega ietekmi uz imunitāti:

Nepietiekams miegs var palielināt risku saslimt. Lielākajai daļai pieaugušo vajadzētu gulēt vismaz 7 stundas naktī.

2. Ēdiet vairāk svaigu, neapstrādātus augu uzcelsmes produktus

Veselu, neapstrādātu augu pārtikas produkti, piemēram, augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas un pākšaugi, ir bagāti ar barības vielām un antioksidantiem, kas var dot zināmas priekšrocības cīņā pret kaitīgiem patogēniem. Šajos pārtikas produktos esošie antioksidanti palīdz mazināt iekaisumu, cīnoties pret nestabiliem savienojumiem, ko sauc par brīvajiem radikāļiem, kas var izraisīt iekaisumu, ja tie organismā uzkrājas augstā līmenī (zinātniskās publikācijas avots).

Hronisks iekaisums ir saistīts ar daudziem veselības stāvokļiem, tostarp sirds slimībām, Alcheimera slimību un dažiem vēža veidiem.

Tikmēr augu barībā esošās šķiedras baro jūsu zarnu mikrobiomu (mikrobioms - veselīgu baktēriju un mikroorganismu kopums gremošanas traktā). Izturīgs zarnu mikrobioms var uzlabot jūsu imunitāti un palīdzēt novērst kaitīgo patogēnu iekļūšanu organismā caur gremošanas traktu (zinātniskās publikācijas avots).Turklāt augļi un dārzeņi ir bagāti ar uzturvielām, piemēram, C vitamīnu, kas var samazināt saaukstēšanās ilgumu (zinātniskās publikācijas avots).

Kopsavilkums par svaigiem augiem

Daudzu svaigu, neapstrādātu augu pārtikas produkti satur antioksidantus, šķiedrvielas un C vitamīnu, kas var samazināt jūsu uzņēmību pret slimībām.

3. Ēdiet vairāk labos taukus

Veselīgi tauki, piemēram, tie, kas atrodami olīveļļā un lašos, var pastiprināt organisma imūnreakciju pret patogēniem, mazinot iekaisumu. Lai gan zema līmeņa iekaisums ir normāla reakcija uz stresu vai traumām, hronisks iekaisums var nomākt imūnsistēmu (zinātniskās publikācijas avots). Olīveļļa, kurai ir spēcīga pretiekaisuma iedarbība, ir saistīta ar samazinātu hronisku slimību, piemēram, sirds slimību un 2. tipa cukura diabēta, risku. Turklāt tā pretiekaisuma īpašības var palīdzēt organismam cīnīties pret kaitīgām slimību izraisošām baktērijām un vīrusiem (zinātniskās publikācijas avots). Omega-3 taukskābes, kas ir laša un čia sēklās, arī cīnās ar iekaisumu (zinātniskās publikācijas avots).

Kopsavilkums par labajām taukvielām

Veselīgie, labie tauki, piemēram, olīveļļa un omega-3, ir ar pretiekaisuma iedarbību. Tā kā hronisks iekaisums var nomākt imūnsistēmu, šie tauki var dabiski cīnīties ar attiecīgām slimībām.

4. Ēdiet vairāk fermentētu pārtiku vai lietojiet probiotikas piedevu

Fermentēti pārtikas produkti ir bagāti ar labvēlīgām baktērijām, ko sauc par probiotikām, kas apdzīvo veselīga organisma gremošanas traktu (zinātniskās publikācijas avots). Šie pārtikas produkti ir jogurts, skābēti kāposti, kimči, kefīrs un daudzi citi. Pētījumi liecina, ka veselīgs zarnu baktēriju tīkls var palīdzēt imūnsistēmas šūnām atšķirt normālas, veselas šūnas un kaitīgos iebrucējus (zinātniskās publikācijas avots). Trīs mēnešus ilgā pētījumā, kurā piedalījās 126 bērni, tiem, kuri katru dienu dzēra 70 ml raudzēta piena produktu, bija par aptuveni 20% mazāk bērnu infekcijas slimību, salīdzinot ar kontroles grupu (zinātniskās publikācijas avots). Ja nav iespējas regulāri lietot fermentizētu pārtiku, vēl viena iespēja ir probiotikas. 28 dienu pētījumā, kurā piedalījās 152 cilvēki, kuri bija inficēti ar rinovīrusu, papildus tika dota probiotika Bifidobacterium animalis, attīstījās spēcīgāka imūnreakcija un zemāks vīrusa līmenis deguna gļotās, nekā kontroles grupā (zinātniskās publikācijas avots).

Kopsavilkums par fermentizētu pārtiku

Zarnu veselība un imunitāte ir cieši savstarpēji saistītas. Fermentēti pārtikas produkti un probiotikas var stiprināt jūsu imūnsistēmu, palīdzot tai identificēt kaitīgos patogēnus un novērst tos.

5. Ierobežojiet pievienotā cukura daudzumu

Jaunākie pētījumi liecina, ka pievienotie cukuri un rafinētie ogļhidrāti var nesamērīgi veicināt lieko svaru un aptaukošanos. Savukārt aptaukošanās var arī palielināt risku saslimt. Saskaņā ar novērojumu pētījumu, kurā piedalījās aptuveni 1000 cilvēku, cilvēkiem ar aptaukošanos, kuriem tika ievadīta gripas vakcīna, joprojām bija divas reizes lielāka iespēja saslimt ar gripu nekā personām bez aptaukošanās, kuras saņēma to pašu vakcīnu. Cukura patēriņa ierobežošana var samazināt iekaisumu un palīdzēt zaudēt svaru, tādējādi samazinot hronisku veselības stāvokļu, piemēram, 2. tipa diabēta un sirds slimību, risku. Tā kā aptaukošanās, 2. tipa diabēts un sirds slimības var vājināt imūnsistēmu, pievienotā cukura ierobežošana ir svarīga imūnsistēmu stimulējošas diētas sastāvdaļa. Ir jācenšas ierobežot cukura patēriņu līdz mazāk nekā 5% no ikdienas kalorijām. Tas ir aptuveni 2 ēdamkarotes (25 grami) cukura tiem, kas ievēro 2000 kaloriju diētu.

Kopsavilkums par cukuru

Pievienotie cukuri ievērojami veicina aptaukošanos, 2. tipa diabētu un sirds slimības, kas var nomākt imūnsistēmu. Cukura patēriņa samazināšana var samazināt iekaisumu un šo stāvokļu risku.

6. Nodarbojieties vismaz ar mēreniem fiziskiem vingrinājumiem

Lai gan ilgstoša un pārlieku intensīva slodze var nomākt imūnsistēmu, mērens vingrinājums var dot stimulu. Pētījumi liecina, ka pat viena mērenas fiziskas slodzes sesija var palielināt vakcīnu efektivitāti cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu (zinātniskās publikācijas avots). Turklāt regulāra, mērena fiziskā slodze var mazināt iekaisumu un palīdzēt organisma imūnšūnām regulāri atjaunoties. Mērenu vingrinājumu piemēri ir ātra pastaiga, vienmērīga braukšana ar velosipēdu, skriešana, peldēšana un viegls pārgājiens. Lielākajai daļai cilvēku nedēļā jācenšas veikt vismaz 150 minūtes mērenas fiziskās aktivitātes.

Kopsavilkums par fiziskas slodzes ietekmi uz imunitāti

Mēreni fiziski vingrinājumi var mazināt iekaisumu un veicināt veselīgu imūno šūnu apriti. Skriešana, riteņbraukšana, pastaigas, peldēšana un pārgājieni ir lieliskas iespējas palīdzēt imunitātei.

7. Nodrošiniet organismam nepieciešamo ikdienas šķidruma daudzumu

Hidratēšana ne vienmēr pasargā jūs no mikrobiem un vīrusiem, taču dehidratācijas novēršana ir svarīga jūsu vispārējai veselībai. Dehidratācija var izraisīt galvassāpes un kavēt jūsu fizisko veiktspēju, domāšanu, garastāvokli, gremošanu, kā arī sirds un nieru darbību. Šīs komplikācijas var palielināt jūsu uzņēmību pret slimībām (zinātniskās publikācijas avots). Lai novērstu dehidratāciju, katru dienu jādzer pietiekami daudz šķidruma, lai urīns būtu gaiši dzeltens, nevis brūngans. Ieteicams lietot ūdeni, jo tas nesatur kalorijas, piedevas un cukuru (zinātniskās publikācijas avots). Lai gan tēja un sula arī nodrošina ar šķidrumu, vislabāk ir ierobežot augļu sulas un saldinātās tējas uzņemšanu, jo tajās ir augsts cukura saturs. Kā vispārīgs norādījums varētu būt tāds, ka jums vajadzētu dzert, kad esat izslāpis un jāpārtrauc, kad vairs neesat izslāpis. Jums var būt nepieciešams vairāk šķidruma, ja intensīvi vingrojat, strādājat ārā vai dzīvojat karstā klimatā. Ir svarīgi ņemt vērā, ka gados vecāki cilvēki sāk zaudēt vēlmi dzert, jo viņu ķermenis nepietiekami signalizē par slāpēm. Gados vecākiem regulāri jādzer, pat ja viņi nejūtas slāpes.

Kopsavilkums par regulāru hidratāciju

Ņemot vērā, ka dehidratācija var padarīt jūs jutīgāku pret slimībām un pazemināt imunitāti, pārliecinieties, ka katru dienu dzerat pietiekami daudz ūdens. Dzerot daudz ūdens, tiek nodrošināts, ka jūsu asinis nogādās daudz skābekļa uz visām jūsu organisma šūnām. Tas nozīmē, ka visas organisma sistēmas darbosies pareizi, jo tās saņems daudz skābekļa.

8. Mēģiniet tikt galā ar nevajadzīgu satraukumu un samaziniet savu stresa līmeni

Stresa un spriedzes mazināšana ir imūnsistēmas veselības atslēga.Ilgstošs stress veicina iekaisumu, kā arī nelīdzsvarotību imūno šūnu darbībā (zinātniskās publikācijas avots). Jo īpaši bērniem ilgstošs psiholoģiskais stress var nomākt imūnreakciju (zinātniskās publikācijas avots). Darbības, kas var palīdzēt jums pārvaldīt stresu, ir meditācija, vingrinājumi, rakstīšana, muzicēšana, joga un citas apzinātības nodarbes. Varat arī gūt zināmu ieguvumu, virtuāli vai klātienē apmeklējot licencētu konsultantu vai terapeitu. Lai ātri mazinātu stresa, nervozitātes izraisītos traucējumus, ir ieteicams lietot kādu no dabiskiem preparātiem ar pierādītu efektivitāti.

Kopsavilkums par stresu

Stresa līmeņa pazemināšana, izmantojot meditāciju, jogu, vingrinājumus un citas prakses, var palīdzēt uzturēt jūsu imūnsistēmas pareizu un efektīvu darbību.

9. Papildiniet savu uztrurvielu klāstu ar efektīvām un pārbaudītām dabasvielām

Zinātniski pētījumi liecina, ka daži uztura bagātinātāji var stiprināt organisma vispārējo imūnreakciju un veicināt iegūtās imunitātes veidošanos dzīves laikā, palīdzot nodrošināt labāku aizsardzību pret vīrusiem un baktērijām.

C vitamīns. Saskaņā ar pārskatu, kurā piedalījās vairāk nekā 11 000 cilvēku, 1000–2000 mg C vitamīna uzņemšana dienā samazināja saaukstēšanās ilgumu par 8% pieaugušajiem un 14% bērniem. Tomēr papildināšana neaizkavēja saaukstēšanās iestāšanos (zinātniskās publikācijas avots).
D vitamīns. D vitamīna deficīts var palielināt izredzes saslimt, tāpēc tā uzņemšana var neitralizēt šo efektu. Tomēr vairāk šķiet, ka D vitamīna lietošana, ja jums jau ir atbilstošs tā līmenis, nesniedz papildu priekšrocības (zinātniskās publikācijas avots).
Cinks. Pārskatā par 575 cilvēkiem ar saaukstēšanos, pievienojot vairāk nekā 75 mg cinka dienā, saaukstēšanās ilgums tika samazināts par 33% (zinātniskās publikācijas avots).
Plūškoks. Vienā nelielā pārskatā tika atklāts, ka plūškoks var mazināt augšējo elpceļu vīrusu infekciju simptomus, taču ir vajadzīgi vairāk pētījumu (zinātniskās publikācijas avots).
Ehinācija. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 700 cilvēku, atklājās, ka tie, kuri lietoja ehinaceju, no saaukstēšanās atveseļojās nedaudz ātrāk nekā tie, kuri saņēma placebo vai nesaņēma nekādu ārstēšanu, taču atšķirība bija nenozīmīga (zinātniskās publikācijas avots).
Ķiploki. Augstas kvalitātes 12 nedēļas ilgā pētījumā, kurā piedalījās 146 cilvēki, atklājās, ka ķiploki samazina saaukstēšanās gadījumu skaitu par aptuveni 30%. Tomēr ir vajadzīgi vairāk pētījumu (zinātniskās publikācijas avots).