Satraukums, spriedze, stress

 

Satraukums-spriedze-stress

Stress sākas ar satraukumu. Ja satraukums pieņemās spēkā, tas rada spriedzi. Organisms ir paredzēts šādai secībai un parasti labi ar to tiek galā. Spriedzes epizodēm vairākkārt atkārtojoties un savstarpēji pārklājoties rodas stress. Daudzi ieilguši stresa periodi var novest pie hroniska stresa, kas ir bīstams vispārējam veselības stāvoklim, piemēram, var izraisīt dažādus veģetatīvai distonijai raksturīgus sindromus.

Vairāk par veģetatīvi distoniju

Sadaļas šajā rakstā:

Kas ir satraukums, nepamatota nervozitāte?

Satraukums ir situācijas saasinājuma,  nemiera vai nervozitātes sajūta. To parasti izraisa kāda provokācija un bieži vien pavada fiziskas darbības, piemēram, roku izlocīšana vai staigāšana, vai pārmērīga runāšana, ko sauc par psihomotorisko uzbudinājumu. Tikpat bieži ir novērojama pretēja tipa reakcijas. Notiek noslēgšanās sevī, satraukumu mēģinot ierobežot, neļaujot tam iznākt uz āru. Ir normāli, ja laiku pa laikam ir mērens satraukums, reaģējot uz kādu kairinātāju, piemēram darbā vai sadzīvē, bet dažreiz tas var liecināt arī par kādu medicīnisku vai garīgās veselības pasliktināšanās stāvokli. Svarīgākais ir, kāds būs satraukuma attīstības  tālākais ceļš.

Detalizēti, no kā sastāv satraukuma process
Kāds ir satraukuma cēlonis?
Nervozitātes un satraukuma izraisītāji
Kādi ir satraukuma simptomi?
Organisma atbildes reakcija uz nervozitāti un satraukumu
Kad nervozitāte un satraukums var padarīt slimu
Nervozitātes un satraukuma izraisītāji
Veidi, kā var samazināt satraukumu un nervozitāti.
Piebremzēt, ja cieš no grūti kontrolējamas nervozitātes

Saspringtam ķermenim, kas cieš no nervozitātes un uzbudinājuma, steidzami nepieciešams tūlītējs atvieglojums, kam ir nomierinoša un relaksējoša iedarbība uz ķermeni un prātu. Pirmais solis ir noteikt stresa, nervozitātes un uzbudinājuma cēloņus un tad mēģināt tos novērst vai mazināt. Tas ne vienmēr ir viegli, jo tas nozīmē, ka mums var nākties mainīt savu uzvedību, un tas nenotiek vienā dienā.

Augu izmantošana satraukuma un nervozitātes gadījumā
Organisma tonizēšana
Medikamentoza ārstēšana
Padomi iekšējā miera saglabāšanai un mazākai nervozitātei

Spriedze

Organisms ir labi sagatavots, lai izturētu satraukumu nelielās devās, taču, kad tas kļūst ilgstošs vai hronisks, tas var sākt nopietni ietekmēt psihoemocionālo stāvokli. Satraukuma epizodes sāk summēties un pāriet jau daudz nepatīkamākā fāzē - spriedzē. To var saukt arī par nervu spriedzi, emocionālu spriedzi. Spriedze - fiziska un psiholoģiska sasprindzinājuma sajūta, ko pavada diskomforts, nemiers un iekšējs spiediens. Spriedze rodas no konflikta, nestabilitātes, disonanses vai nenoteiktības stāvokļiem, kas izraisa prognozēšanas procesus, kas vērsti uz emocionāli nozīmīgiem nākotnes notikumiem.

Psiholoģiska spriedze: emocionāla spriedze (aizvainojums, bailes, neapmierinātība, skumjas, dusmas, skumjas/sēras), kognitīva spriedze (informācijas pārslodze, paātrināta laika izjūta, bažas, vainas apziņa, kauns, greizsirdība, pretestība, pieķeršanās, paškritika, paškritikas riebums, neizpildāms perfekcionisms, nemiers, panikas lēkmes, nejūt, ka lietas ir patiesas, un sajūta, ka cilvēks ir ārpus kontroles/nespēja nekontrolēt), un uztveres spriedze.

Psihosociālā spriedze: attiecību/laulības grūtības (partneris, brāļi un māsas, bērni, ģimene, darba devējs, kolēģi, darba devējs), sociālā atbalsta trūkums, resursu trūkums adekvātai izdzīvošanai, darba/ieguldījumu/uzkrājumu zaudēšana, tuvinieku zaudēšana, bankrots, mājokļa atsavināšana un izolācija.

Kopumā nepareizi vai neefektīvi pārvaldīta spriedze parasti ietekmē organismu. Ja ar spriedzi saistītas jūtas, noskaņas, emocijas tiek iesprostotas ķermenī, tas noved pie psihosomatiskiem vai psihogēniem stāvokļiem, kas izpaužās ar galvassāpēm, sirdsklauvēm, fiziskām/kognitīvām/emocionālām ciešanām, seklu un ātru elpošanu, mitrām plaukstām, nogurumu, sliktu dūšu, nemieru, alerģijām, astmu, autoimūnu sindromu, kas saistīti ar neefektīvu imūnsistēmas darbību, hipertensiju (augsts asinsspiediens) un kuņģa-zarnu trakta traucējumiem, piemēram, caureja, kuņģa darbības traucējumi, divpadsmitpirkstu zarnas čūla un barības vada atviļņa sindroms. Ilgstoša spriedze var izraisīt nomāktu imūnsistēmu, paaugstinātu uzņēmību pret infekcijām un ar imūnsistēmu saistītām slimībām un vēzi. Emocionālā spriedze var izraisīt arī hormonālo nelīdzsvarotību (virsnieru dziedzeru, hipofīzes, vairogdziedzera utt.), kas vēl vairāk traucē veselīgu imūnsistēmas darbību.

Spriedzes izraisītie traucējumu veidi
Kognitīvie (izziņas)

Nemierīgas domas, baiļu sajuta, slikta koncentrēšanās spēja, grūtības ar atmiņu.

Emocionālie
Uzvedības
Fizioloģiskie
Sociālie

Ieilgusi spriedze - pāreja uz psiholoģisko stresu

Sabiedrībā stresa termins reizēm vispārināti tiek izmantots, lai apzīmētu jebkādu psiholoģisku sasprindzinājumu vai nomāktību. Stresu izjūt, kad dzīves sarežģījumi ir pārāk smagi. Tā ir neatbilstība, līdzsvara trūkums starp situācijas prasībām un reālajām spējām. Tā ir dabīga atbildes reakcija situācijā, kad piedzīvo pārāk lielu fizisku vai emocionālu spiedienu. Stress ir ilgtošas iedarbības rezultāts. Daudzu kairinātāju jeb stresoru ietekmē stress pāriet hroniskā fāzē, kad organisms pats vairs nespēj tikt galā ar radušos situāciju.

Viss par  stresu

Stresa definīcija

Terminam stress joprojām nepastāv vispārpieņemta stresa definīcijas. Vārds „stress” tulkojumā no angļu valodasd nozīmē spiediens, sasprindzinājums, piepūle. Uzskata, ka angļu vārds stress, savukārt, cēlies no latīņu vārda stringe – ieraut, ievilkt ( stāvoklis, kas attīstas un izplatās ). Latviešu valodā bieži vārdu „stress”, tulko kā trauksme, spriedze. Sadzīvē ar vārdu „stress” pārsvarā tiek apzīmēta gan slikta pašsajūta, gan slikts garastāvoklis, resp. kaut kas slikts, nevēlams, kā emocija, kas nav vēlama. Principā stress nebūt nenozīmē tikai sliktu. Stress – cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveidīga reakcija uz stresoriem – dažādiem nelabvēlīgiem ārējiem un iekšējiem faktoriem ( aukstumu, badu, psihiskām un fiziskām traumām, starojumu, asiņošanu, infekciju utt.); stress mobilizē organisma enerģētiskās rezerves, spēcīgi aktivizē fizioloģiskās un psihiskās norises ( Medicīnisko svešvārdu vārdnīca, 2007) Stress ir dzīvās būtnes fiziskā organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai īpašu problēmsituāciju. Stress nepastāv viens pats izolēti, tas ir simptomu komplekss ar īpašu nozīmi un izpausmes formām cilvēka psiholoģijā, normālajā un patfizioloģijā un medicīnā.

Stresa palaišanas mehānisms
Stresa patfizioloģija
Stresa ietekme uz organismu
Stresa cēloņi

Hronisks stress

Hronisks stress atšķiras no akūta stresa ar to, ka tā ir ilgstoša, visaptveroša spiediena un pārņemtības sajūta. Ķermenis tik bieži piedzīvo stresa situācijas, ka tam nav iespējas aktivizēt savu relaksācijas reakciju, lai prāts un ķermenis varētu atgūties. Kortizola līmenis saglabājas augsts, un stresa sekas ir jūtamas katru dienas mirkli. Dzīvošana ar hronisku stresu var izraisīt nopietnas garīgās un fiziskās veselības komplikācijas, ja to neārstē ar medikamentiem vai/un speciālām atveseļošanās procedūrām. Hronisku stresu var izraisīt nepārejoša ikdienas spriedze ģimenē un darbā vai īpašas traumatiskas situācijas. Hronisks stress rodas, ja ķermenis piedzīvo stresa faktorus ar tādu biežumu vai intensitāti, ka veģetatīvā nervu sistēma nespēj regulāri aktivizēt relaksācijas reakciju. Tas nozīmē, ka ķermenis paliek pastāvīgā fizioloģiskā uzbudinājuma stāvoklī. Tas tieši vai netieši ietekmē gandrīz visas ķermeņa sistēmas. Cilvēki tika veidoti tā, lai tiktu galā ar akūtu stresu, kas ir īslaicīgs, bet ne hronisku stresu, kas ir stabils ilgu laiku. Lai sāktu pārvaldīt hronisku stresu, ir svarīgi saprast, kas tas ir, kas to var izraisīt un kā tas ietekmē visu ķermeni.

Hronisks stress ir bīstams, jo tas ietekmē gan garīgos, gan fiziskos veselības aspektus. Mūsu garīgā veselība un fiziskā veselība ir nesaraujami saistītas kopā, un līdz ar to, kad mēs emocionāli ciešam, cieš arī mūsu enerģija, veselība un vispārējā labklājība

Vairāk par hronisku stresu
Hroniska stresa kategorijas

Attiecību stress. Attiecības bieži sagādā daudz prieka, tomēr, ja tās kļūst neveselīgas vai tiek pakļautas spiedienam, tās var izraisīt hronisku stresu. Attiecības ar savu laulāto, partneri, bērniem, vecākiem, kolēģiem vai kaimiņiem var izraisīt hronisku stresu, īpaši, ja attiecības ir saasinātas, neiecietīgas vai ar emocionāli vai fiziski vardarbīgam tendencēm. Emocionālais stress. Cīņa ar ģimenes locekļa slimību, ekonomiskajām grūtībām un citiem emocionāli nogurdinošiem notikumiem var izraisīt hronisku stresu. Dzīvošana paaugstinātas apziņas, skumju, satraukuma vai raižu stāvoklī palielina iespējamību, ka cilvēks piedzīvos hronisku stresu. Traumatisks stress. Traumatisks stress var rasties daudzu dažādu akūtu stresu, intensīvu situāciju rezultātā. Autoavārija, vardarbība ģimenē, velosipēda avārija, darba zaudēšana, ģimenes locekļa nāve un daudzi citi dzīves notikumi var izraisīt ilgstošu posttraumatisku stresu un tādējādi hronisku stresu. Ar atrašanās vietu saistīts stress. Mūsu videi ir liela nozīme mūsu ikdienas noskaņojumā. Drudžainas pilsētas, piesārņojums, skaļi trokšņi, pārpildīti biroji vai antisanitāras sabiedriskās telpas var izraisīt hronisku stresu, it īpaši, ja cilvēks dienu no dienas ir spiests atrasties tādā saspringtā vietā. Ar darbu saistīts stress. Kā viens no biežākajiem hroniskā stresa cēloņiem ir ar darbu saistītais stress, kas pāriet no akūta uz hronisku, kad spriedze bieži atkartojās un prognostiski nav izskaužama.

Hroniska stresa simptomi
Mentāli simptomi
Ietekme uz dzīves kvalitati

Hroniska stresa ietekme uz vispārīgo veselību

Liekais svars, aptaukošanās

Nelielas svara svārstības parasti ir gandrīz normāla parādība, kad mēs kļustam vecāki, tomēr lielāks svara pieaugums īsā laikā hroniska stresa dēļ var negatīvi ietekmēt mūsu veselību. Simptomi, piemēram, bezmiegs, ķermeņa sāpes un nogurums, var tikt izraisīti ar saldu pārtiku, alkoholu un fiziskās aktivitātes iztrūkumu, nosliecoties uz mazkustīgu dzīves veidu. Aptaukošanās var izraisīt sirds slimības, augstu holesterīna līmeni, augstu asinsspiedienu un daudz ko citu

Svara zudums
Alkohols, cigaretes un citas atkarības
Novājināta imūnsistēma
Paškaitējums
Pazemināts libido
Hipertensija
Ādas bojājumi un slimibas
Kuņģa čūla
Depresija
Vairogdziedzeris

Hronisks stress ir nopietna problēma.  Homo sapiens attīstījās lēni, ilgu laiku, lai iekļautos vidē, kas arī attīstījās pakāpeniski. Kad rūpniecība eksplozīvi attīstījās un pilsētas sāka paplašināties, dzīve sāka kustēties satraucoši lielā ātrumā. Runājot par evolūciju, mums vēl nav iekšējo drošības pasākumu, lai mazinātu pārāk ilgo  pavadīto laika displejos, dzīves piesārņotā vidē un tamlīdzīgā negatīva ietekmē. Lielākā daļa no mums katru dienu piedzīvo akūtu spriedzi, kas pārāk bieži pāriet hroniskā stresā. To cilvēku skaits, kuri iedzīvojās hroniska stresā, pieaug, un veselības aprūpes kopskats līdz ar to mainās, lai to risinātu. Pievērsiet uzmanību tam, ko jūt jūsu ķermenis, un meklējiet medicīnisko palīdzību, ja stress sāk ietekmēt jūsu vispārējo laimes sajūtu un labsajūtu. Ar sava ģimenes ārsta vai garīgās veselības speciālista palīdzību un, veicot dažas izmaiņas dzīvesveidā, jūs varat mēģināt atbrīvoties no stresa ciešā tvēriena. Tas prasa saskaņotas darbības un gatavību mainīt ikdienas dzīves veidu.

Hronisks stress - vairāk zināmi simptomi un sindromi

Izdegšanas sindroms, kā ilgstoša stresa sekas, tā izpausmes.

T.s. izdegšanas sindroms vissbiežāk novērojams tiem profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienā ir cieša saskarsme ar citiem cilvēkiem: ārstiem, psihologiem, skolotājiem, juristiem u.c. Profesionālās izdegšanas sindroms parādas kā:

  • Izmaiņas uzvedībā. Cilvēka darbībā parādās vairāk kļūdu, samazinās darba kvalitāte. Kompensatori parādās vēlme strād ilgāk, centīgāk, bet darba rezultāts nav īpaši iepriecinošs, zaudē arī radošums. Bieži parādās kaitīgi ieradumi ( smēķēšana, alkohola lietošana), lai samazinātu iekšējo spriedzi.
  • Izmaiņas emocionālā stāvoklī. Emocionālais stāvoklis pasliktinās. Vairāk parādās negatīvas emocijas – dusmas, niknums u.c.. Ikviens notikums, pat nenozīmīgs var radīt spēcīgas emocijas. Vai arī tieši otrādi - izteikti nejūtīgs, emocionāli nereaģēt. Bieži rodas neveiksmes izjūta, ātra apvainošanas. Veidojās arī vainas izjūta, kas padziļina emocionālo diskomfortu. Cilvēks ir neapmierināts ar apkārtējiem un ar sevi pašu.
  • Izmaiņas domāšanā. Cilvēkam sāk dominēt negatīva domāšana, nekonstruktīvisms. Daudziem rodas domas par darba pamešanu, jo nespēj koncentrēties darbam. Cilvēks pretojas arī visam jaunajam, kas rada kaut mazākās izmaiņas apkārtnē un darbā. Palielinās neuzticēšanās citiem cilvēkiem, aizdomīgums.
  • Izmaiņas veselībā. Parādās miega traucējumi, biežas un ilgstošas vājuma pazīmes, imunitātes samazināšanās, kas noved pie saslimšanas ( gripa, saaukstēšanās slimības), psihosomatisko slimību rašanās vai iepriekšejo slimību saasinājuma. Nogurums un spēku izsīkuma izjūta ir visas dienas garumā. Cilvēks jau no rīta pamostoties jūtas noguris, nespēcīgs.
  • Emocionālā „izdegšana”, izsīkums. Tas ir galvenais, svarīgākais „izdegšanas” komponents. Parādās emocionālo resursu izsīkums, Kas ir neirotiskie, ar stresu saistītie traucējumi? Psihisku traucējumu grupa, kuru galvenais simptoms ir TRAUKSME. Mērena trauksme un baiļu sajūta ir normāla reakcija uz bīstamu vai saspringtu situāciju, taču trauksme, kas nav atbilstoša situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai kādu fizisku saslimšanu. Līdz ar to var teikt, tādi traucējumi kā trauksme jau attiecās uz psihiatrijas jomu un ir pieskaitami pie neirotisko traucējumu kategorijas.
Hroniska stresa simptomi

Veģetatīvā distonija kā viens no hroniska stresa radītiem sindromu kopumiem

Veģetatīvā distonija, pazīstama arī kā somatoforma veģetatīvā disfunkcija, vai disautonomija, ir stāvoklis, kurā cilvēkam pienācīgi nedarbojas veģetatīvā nervu sistēma un kā rezultātā ir novērojamas vispārīgas sūdzības sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas un citu organisko sistēmu darbībā, kas galvenokārt radušās psihiskas pārslodzes dēļ un kam nav organisku (pataloģisku) cēloņu.

Dealizētāks apraksts par veģetatīvo distoniju
Definīcija

Veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut medicīnisks izskaidrojams šiem traucējumiem netiek atrasts. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka simptomi nav īsti. Tie ir īsti un nav izdomāti. Tas, ka šo simptomu cēloņus nav iespējams zinātniski izskaidrot, bieži saasina sajūtas vēl vairāk. Būtībā veģetatīvā distonija ir kolektīvs termins dažādiem simptomiem, kas saistīti ar autonomās nervu sistēmas traucējumiem. Veģetatīvā distonija rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta veģetatīvā nervu sistēma, kuras radītie simptomi var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā. Mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc psiholoģiski faktori un šī saslimšana tiek uzskatīta par garīgās veselības traucējumu. Sinonīmi - neiroveģetatīvs traucējums, autonoma neiroze, autonoma disregulācija

Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi un kā to diagnosticēt?
Trīs veģetatīvās distonijas tipi
Biežākie somatoformas veģetatīvās distonijas simptomi ir:
Iemesli, kas veicina veģetatīvās distonijas attīstību
Diagnostika
Veģetatīvās distonijas ārstēšana
Image

Dabiskie līdzekļi, kurus bieži izmanto hroniska stresa simptomu mazināšanai

Dabiskie līdzekļi stresa novēršanai ir tie, kas neietver tradicionālos medikamentus (recepšu zāles, ko izraksta ārsts vai veselības aprūpes speciālists). Tie ietver tādas lietas kā augu izcelsmes produkti, aromterapija un noteiktu darbību veikšana, kas veicina relaksāciju. Daži cilvēki stresa mazināšanai izmanto dabiskos līdzekļus līdztekus tradicionālajām ārstēšanas metodēm, lai rastu pēc iespējas labāku efektu ar pēc iespējas mazāku blakņu iespējamību.

Augos esošas bioloģiski aktīvās vielas un līdzekļi

Vairāki augi un augu izcelsmes vielas var palīdzēt mazināt stresa simptomus, palīdzot atgūt normālu, relaksētu sajūtu un justies mierīgākam. Vairāk pētītie ir grifonija, pasiflora, lavanda, melissa, zaļās tējas teanīns, kumelīte, kava.

Grifonija (Griffonia simplicifolia) uzlabo nervu sistēmas darbību, auga galvenā interesējošā sastāvdaļa ir dabīgais 5-HTP, tiešais serotonīna un melatonīna bioloģiskais prekursors, kas nosaka šī auga ārstniecisko ietekmi uz garastāvokli, svara samazināšanu un miegu.

Pasiflora (Passiflora incarnata) - dabīgs nomierinošs līdzeklis. Ārstē stāvokļus saistītus ar nemieru, bezmiegu un trauksmes sajūtu, kas var traucēt iemigšanai un kārtīgam, labam miegam.
Pasiflora mazina sasprindzinājumu, nomierina un palīdz labāk koncentrēties. Izmanto kopā ar citām dabas vielām nervu sistēmas stiprināšanai, labākai iemigšanai.

L-teanīns  (L-theanine) ir viena no galvenajām aktīvajām sastāvdaļām, kas atrodamas zaļajā tējā, līdzās kofeīnam un zaļās tējas katehīniem. Tas palīdz mazināt trauksmi un veicina relaksāciju bez miegainības, padarot to potenciāli sinerģisku ar kofeīnu.
Trauksmes, stresa mazināšanas un labākas relaksējošās spējas ir L teanīna visvairāk pieminētie efekti, un, lai gan pētījumi joprojām ir nedaudz provizoriski, tie liecina par reāliem veselības ieguvumiem šo noteikto mērķu sasniegšanā. Iespējams, ka arī tiek uzlabota miega kvalitāte, pateicoties izteiktākai dziļākai miega fāzei.

Lavanda (Lavandula). Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka lavandas eļļa var būt efektīvs līdzeklis vairāku neiroloģisku traucējumu ārstēšanā. Pētījumos ir atklāts, ka lavandas aromterapijai bija novērota ievērojama ietekme uz trauksmi un depresiju, un lietošanas laikā  pastiprinājās tā anksiolītiskais efekts.

Kava (Piper methysticum). Ir zināms, ka kava rada patīkamas sajūtas, un tai ir nomierinoša, relaksējoša iedarbība uz cilvēka organismu. Jaunākie pētījumi liecina, ka kava un tās galvenajām fitoķīmiskajām vielām papildus labi dokumentētajiem neiroloģiskajiem ieguvumiem ir pretiekaisuma un pretvēža iedarbība.

Pirmais zemmēles pūšamais ar ātru (10 - 15 min) un efektīvu iedarbību. *nodrošina sastāvā esošais pasifloras ekstrakts

Sedanorm Spray sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pasifloras ekstrakts darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju. L-teanīns ir aminoskābe, kas neveidojas organismā.

Serotonīns un tā ietekme uz centrālo nervu sistēmu (miegs, depresija)
Serotonīna loma.

Sakarība starp serotonīnu un depresiju medicīnas aprindās joprojām tiek bieži apspriesta. Zems laimes hormona līmenis vēl nenosaka depresijas iespējamību, tomēr var veicināt gremošanas traucējumus, radīt miega problēmas,  pasliktināt garastāvokli. Tas saistīts ar vairākiem psiholoģiskiem apstākļiem, tostarp ar ēšanas traucējumiem, posttraumatiskā stresa sindromu, sociālās trauksmes un panikas traucējumiem.

Pietiekams un pilnvērtīgs miegs

Serotonīna deficīts ir saistīts arī ar nemieru un bezmiegu. Un otrādi – normāls serotonīna līmenis organismā veicina veselīgu miega ciklu, kas ir ļoti svarīgs labas pašsajūtas priekšnoteikums.

Neirotiskie stāvokļi

Tādi jēdzieni kā trauksme, panika, depresija, neiroze un vēl citi ir diezgan konkrēti definēti psihiatrijas jomā. Tajā pašā laikā tos bieži tautas leksikā saprot nedaudz atšķirīgi, bez patoloģijas pieskaņas, vienkārši kā apzīmējumu noteiktai sajūtai, stāvoklim vai uzvedībai.

Šeit varam minēt vienkāršu piemēru, kas paņemts no Wikipedia:

Trauksmes traucējumi ir garīgu traucējumu kopums, kam raksturīgas ievērojamas un nekontrolējamas trauksmes un baiļu sajūtas, tādējādi ievērojami pasliktinot personas sociālo, profesionālo un personisko funkciju. Trauksme rada bažas par nākotnes notikumiem, bet bailes ir reakcija uz pašreizējiem notikumiem. Trauksme var izraisīt fiziskus un kognitīvus simptomus, piemēram, nemieru, aizkaitināmību, vieglu nogurumu, grūtības koncentrēties, paātrinātu sirdsdarbību, sāpes krūtīs, sāpes vēderā un daudzus citus.

Te labi var redzēt, kā ikdienišķi jēdzieni - nemiers, nogurums, aizkaitinamība - attiecās arī uz psihisko traucējumu raksturojumu, kas arī ir apzīmēts ar diezgan ikdienisķu terminu trauksmes traucējumi.

Ar stresu saistītie neirotiskie stāvokļi
Apzīmējums

Psihisku traucējumu grupa, kuru galvenais simptoms ir trauksme. Mērena trauksme un baiļu sajūta ir normāla reakcija uz bīstamu vai saspringtu situāciju, taču trauksme, kas nav atbilstoša situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai kādu fizisku saslimšanu

Dažas definīcijas no medicīniskās puses
Neirotiski stāvokļi, kur galvenais simptoms ir trauksme