Veģetatīvā distonija
Nervu sistēma

Modernā slimība – veģetatīvā distonija. Ko darīt?

Veģetatīvā distonija – pretrunīgi vērtēta diagnoze, kas gan nepadara dzīvi vieglāku tiem, kurus tā piemeklējusi. Kas izraisa šo slimību un kā to ārstēt – apkopojām populārākos jautājumus un atbildes uz tiem.

Kas ir veģetatīvā distonija?

Veģetatīvā distonija (VD) ir nervu sistēmas traucējumi, kad cilvēks jūtas pārmērīgi noraizējies par savu veselību, kā arī viņam rodas neparastas domas, jūtas un uzvedība, reaģējot uz simptomiem. Atkarībā no pacienta sūdzībām ir dažādi slimības apakštipi. Simptomi var arī nebūt medicīniski izskaidrojumi, taču tie izraisa pacienta dzīves kvalitātes un normālas darbības traucējumus. Var teikt, ka veģetatīvā distonija ir iedomās balstīta, taču reāla slimība, kas prasa atbilstošu ārstēšanu.
Pat ja simptomiem ir medicīnisks iemesls, personas satraukums visbiežāk nav tiem proporcionāls. Stress liek pacientam apmeklēt vairākus veselības aprūpes sniedzējus, veikt daudzas medicīniskās pārbaudes un nevajadzīgas procedūras.

Kā ārstēt veģetatīvo distoniju?

Cik bieži sastopama veģetatīvā distonija?

Valstīs, kurās pieejami ticami dati, tā skar aptuveni 5-7% cilvēku.

Kuri slimo ar veģetatīvo distoniju?

Sievietes desmit reizes biežāk ziņo par VD nekā vīrieši, jo traucējumi nereti ir saistīti ar emocionālām traumām, kam sievietes pakļautas biežāk nekā vīrieši. Veģetatīvā distonija nav tikai radošu, populāru personību problēma, tā var parādīties jebkuras profesijas cilvēkam, jebkurā vecuma grupā.

Kas izraisa veģetatīvās distonijas traucējumus?

Pētnieki uzskata, ka pastāv daudzi iemesli, tostarp bioloģiskā uzņēmība, emocionālais stress, un psiholoģiskie faktori, piemēram, apgūti domāšanas veidi cilvēka sociālās vides kontekstā. Galvenie faktori:
·    slikta emociju izpratne/emocionālā attīstība bērnībā. To var izraisīt, piemēram, vecāku nevērība vai emocionālas tuvības trūkums
·    emocionāla pārslodze un/vai izdegšana
·    pārmērīga trauksme un sakāpināta uzmanība uz ķermenī notiekošajiem procesiem un iespējamām slimības pazīmēm
·    zems sāpju slieksnis
·    bērnībā pārciesta fiziska vai emocionāla vardarbība

Stress un veģetatīvā distonija

 

Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi?

Parasti VD pacienti ziņo, ka viņiem ir vairāki simptomi. Tie var būt kā viegli, tā smagi. Aptuveni 30 - 60 % pacientu sūdzas par trauksmi un/vai depresiju. Biežāk novērotie VD simptomi ir:
·    sāpes, kas var skart krūtis, rokas, kājas, locītavas, muguru, vēderu u.c.
·    neiroloģiski simptomi – galvassāpes, kustību traucējumi, vājums, reibonis, ģībonis, drebuļi, elpas trūkums, sarkšana un bālums, aizkaitināmība, baiļu sajūta, panikas lēkmes
·    gremošanas simptomi – sāpes vēderā vai zarnu problēmas, aizcietējums, caureja, nesaturēšana
·    seksuālie simptomi, piemēram, sāpes dzimumaktivitātes laikā vai sāpīgas menstruācijas

Kā tiek diagnosticēta veģetatīvā distonija?

Ārsts veic fizisko pārbaudi, izpēta veselības vēsturi un, pamatojoties uz pacienta sūdzībām, iespējams, nozīmē dažus laboratorijas testus, lai izslēgtu citas slimības. Ja testa rezultāti neuzrāda slimības klātbūtni un cilvēkam ir traucējumu riska faktori, ārsts var nosūtīt pie garīgās veselības aprūpes speciālista, lai veiktu novērtējumu. Garīgās veselības speciālists apstiprina VD diagnozi, izmantojot īpašus kritērijus. VD visbiežāk diagnosticē, ja, pacients sūdzas par vienu vai vairākiem simptomiem, kas izraisa diskomfortu vai traucē ikdienas dzīvi, sakāpinātām domām, jūtām vai uzvedību, reaģējot uz simptomiem, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
·    viens vai vairāki simptomi ir pastāvīgi (tiek novēroti ilgāk par sešiem mēnešiem)
·    pārmērīgs un ilgstošs uztraukums par simptomu nopietnību
·    nemitīgi augsts trauksmes līmenis par kopējo veselības stāvokli vai simptomiem
·    ļoti daudz laika un enerģijas tiek veltīts veselības problēmām

Stress. Trauksme. Nemiers.

Kā veģetatīvā distonija tiek ārstēta?

VD ārstēšanas mērķis ir pārvaldīt simptomus, izmantojot gan uzvedības terapiju, gan (dažreiz) zāles, kas ārstē pamata trauksmi un depresiju. Kognitīvās uzvedības terapija (CBT) ir psihoterapijas veids, kas palīdz pacientam apgūt domāšanas vai uzvedības modeļus, lai mainītu viņa jūtas. CBT palīdz pacientiem labāk tikt galā ar trauksmi un stresu un efektīvāk reaģēt uz situācijām. Ja tiek izrakstītas zāles, parasti tiek izvēlēti antidepresanti. Ir ziņots, ka antidepresanti ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī palīdz mazināt tādus simptomus kā locītavu un citas sāpes, nogurums, miega problēmas.

Vai veģetatīvo distoniju iespējams novērst?

To nevar novērst, bet var ārstēt.

Kādas ir perspektīvas pacientiem, kuriem ir veģetatīvā distonija?

Pacientiem ar VD simptomu parādīšanās un izzušana var ilgt daudzus gadus. Labā ziņa ir tā, ka ar ārstēšanu lielākajai daļai pacientu simptomi mazinās.

Kā var noderēt dabas vielu uztura bagātinātājs Sedanorm?

Lotos Pharma radītie produkti Sedanorm un Sedanorm Spray palīdz situācijās, kad nepieciešams rūpēties par nervu sistēmas veselību. Sedanorm Spray ir pirmais zem mēles izsmidzināmais līdzeklis, kas palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību*.
Pētījumi apliecina, ka preparāta sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts ir bagātīgs aminoskābes 5-hidroksitriptofāna (5-HTP) avots, kas organismā kalpo serotonīna jeb tā sauktā „laimes hormona” sintēzei. Pasifloras lakstu ekstrakts darbojas nomierinoši un palīdz uzturēt psihisko relaksāciju.

* nodrošina sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts.

Sedanorm Spray jaunums stresam
section-b35d370
Dalīties