Depresijas ķīmija. Serotonīns jeb laimes hormons
Nervu sistēma

Esam labi izgulējušies, ieturējuši kvalitatīvu maltīti, un ārā ir saulains laiks. Nav brīnums, ka ir labs noskaņojums! Izrādās, šie faktori ir cieši saistīti ar ķīmiskajiem procesiem organismā, proti, „pareizo” tā sauktā laimes hormona serotonīna daudzumu tajā. Serotonīns ir dabisks hormons, kas regulē mūsu sajūtas un garastāvokli un darbojas kā ziņnesis, nododot sajūtu signālus no vienas nervu šūnas otrai. Smadzenēs serotonīns palīdz garastāvokļa regulēšanai un atmiņai, ko varētu uzskatīt par tā galveno lomu organismā, bet tam ir svarīgi darbi arī citās ķermeņa daļās. Var šķist pārsteidzoši, ka sajūtu signālu pārvadē jeb neironu komunikācijā nozīmīga loma ir gremošanas sistēmas funkcijām.Patiesībā lielākā daļa serotonīna jūsu ķermenī atrodas zarnās, nevis smadzenēs. Gandrīz visu ķermeņa serotonīna daudzumu ražo kuņģa-zarnu trakts, un tas vajadzīgs arī veselīgas gremošanas veicināšanai. Tādējādi serotonīna deficīts ietekmē ne tikai mūsu emocionālo stāvokli, bet arī rada būtiskas izmaiņas gremošanas trakta darbībās. Citur organismā serotonīns palīdz miegam, dzimumfunkcijām, kaulu veselībai un asins recēšanai. Kā tad nodrošināt pietiekamu laimes hormona daudzumu?

Depresijas ķīmija

Serotonīna sintēzē būtisks faktors ir saules jeb dienas gaisma, un tas tiek sintezēts no cilvēka organismā neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, ko ikdienā varam uzņemt ar pārtiku. Tātad, viss – no ēdiena, ko ēdam, līdz saules gaismas daudzumam – var ietekmēt serotonīna līmeni ķermenī, kā arī to, cik efektīvi tas to izmanto. Serotonīns veic saziņu starp „smadzeņu un zarnu asi”, kas tad arī palīdz izskaidrot, kā psiholoģiskais vai sociālais stress var izraisīt gremošanas problēmas. „Ai, kā gribētos kaut ko apēst!” – diez vai ir pirmā doma, nonākot stresa situācijā, pat ja tiešām esam izbadējušies. Pētījumi rāda, ka serotonīna trūkums zarnu neironos var izraisīt aizcietējumus, tāpat kā serotonīna trūkums var izraisīt depresiju, jo tā bieži ir saistīta ar ķīmisko nelīdzsvarotību smadzenēs. Iespējams, ka depresīvu noskaņojumu rada nevis konkrēti pārdzīvojumi, bet vienkārši nepietiekams serotonīna līmenis. Palielinot serotonīna daudzumu smadzenēs, paaugstinās saziņa starp smadzeņu šūnām, kas savukārt uzlabo garastāvokli un mazina depresijas simptomus.

Depresijas ķīmija

Pareizai miega cikla darbībai vajadzīgs hormons, ko sauc par melatonīnu, taču jūsu ķermenim ir nepieciešams serotonīns, lai iegūtu melatonīnu, un smadzeņu daļai, kas atbildīga par miega regulēšanu, ir arī serotonīna receptori. Tāpēc nepietiekams vai pārmērīgs serotonīna daudzums var ietekmēt jūsu miega modeli un kvalitāti. Serotonīna un melatonīna attiecības var arī veicināt miega traucējumus (piemēram, bezmiegu), kas bieži sastopami cilvēkiem ar depresiju.

Sakarība starp serotonīnu un depresiju medicīnas aprindās joprojām tiek bieži apspriesta. Tiek uzskatīts, ka zems laimes hormona līmenis pats par sevi nav depresijas pamats, tomēr var veicināt gremošanas un miega problēmas, sliktu garastāvokli. Tas saistīts ar vairākiem psiholoģiskiem apstākļiem, tostarp ar ēšanas traucējumiem, posttraumatiskā stresa sindromu, sociālās trauksmes un panikas traucējumiem. Tāpat secināts, ka serotonīna deficīts var izraisīt virkni psiholoģisku un fizisku simptomu kā nomāktība, trauksme, aizkaitināmība, agresija, impulsīva uzvedība, bezmiegs, zema pašapziņa, slikta apetīte. Serotonīns ietekmē daudzus zarnu funkciju aspektus – cik ātri ēdiens pārvietojas pa gremošanas traktu; cik daudz šķidruma, piemēram, gļotu, izdalās zarnās; cik jutīgas ir zarnas pret tādām sajūtām kā sāts un sāpes. Šis svarīgais hormons veicina normālu zarnu darbību un samazina ēstgribu, dodot smadzenēm ziņu, ka nu jau ir gana.

Depresijas ķīmija | Serotonīns jeb "laimes hormons"

Serotonīna deficīts rodas, ja jūsu organismam trūkst serotonīna aktivitātes – barības vielu un vitamīnu trūkuma dēļ tas neražo pietiekami daudz, lai uzturētu normālu šī hormona līmeni, vai arī serotonīna lietošana ir neefektīva. Arī zems B6 un D vitamīnu līmenis ir saistīts ar serotonīna daudzuma pazemināšanos. Serotonīna deficīts var izraisīt kairinātu zarnu sindromu (KZS) – stāvokli, kas galvenokārt ietekmē resno zarnu. Biežāk novērotie simptomi ir vēdera uzpūšanās un gāzes, krampji vēderā un sāpes, caureja vai aizcietējums. Kairinātu zarnu sindromu raksturo uzliesmojumu epizodes, kas var ilgt dienas, nedēļas vai pat mēnešus. Gastroenterologi kā vienu no terapijām iesaka piparmētru ēteriskās eļļas lietošanu (tā nav tā pati eļļa, kuru izmanto aromterapijā!). Otrs ārstēšanas princips ir – lietot antidepresantus, kas palīdz mazināt serotonīna deficītu (to lietošanu var nozīmēt tikai ārsts), taču daudziem no tiem ir novēroti dažādi blakusefekti. Kā alternatīvu iespējams izvēlēties dabas līdzekļus nervu sistēmas darbības uzlabošanai.

Depresijas ķīmija | Serotonīns jeb "laimes hormons"

 

Dabas vielu uztura bagātinātājs Sedanorm ir radīts, lai palīdzētu situācijās, kad nepieciešams rūpēties par savu emocionālo veselību, jo sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas un smadzeņu darbību. Sedanorm sastāvā ir arī neaizstājamā aminoskābe L-triptofāns un raudenes auga sausais ekstrakts. Sedanorm ir ērti lietot, jo ir nepieciešams lietot vienu kapsulu dienā.

Sedanorm depresijas uzveikšanai
section-34bdf34
Dalīties