Depresijas ķīmija. Serotonīns jeb laimes hormons
Nervu sistēma

Depresijas ķīmija

Esam labi izgulējušies, ieturējuši kvalitatīvu maltīti, un ārā ir saulains laiks. Nav brīnums, ka ir labs noskaņojums! Izrādās, šie faktori ir cieši saistīti ar ķīmiskajiem procesiem organismā, proti, „pareizo” tā sauktā laimes hormona serotonīna daudzumu tajā. Serotonīns ir dabisks hormons, kas regulē mūsu sajūtas un garastāvokli un darbojas kā ziņnesis, nododot sajūtu signālus no vienas nervu šūnas otrai. Smadzenēs serotonīns palīdz garastāvokļa regulēšanai un atmiņai, ko varētu uzskatīt par tā galveno lomu organismā, bet tam ir svarīgi darbi arī citās ķermeņa daļās. Var šķist pārsteidzoši, ka sajūtu signālu pārvadē jeb neironu komunikācijā nozīmīga loma ir gremošanas sistēmas funkcijām.Patiesībā lielākā daļa serotonīna jūsu ķermenī atrodas zarnās, nevis smadzenēs. Gandrīz visu ķermeņa serotonīna daudzumu ražo kuņģa-zarnu trakts, un tas vajadzīgs arī veselīgas gremošanas veicināšanai. Tādējādi serotonīna deficīts ietekmē ne tikai mūsu emocionālo stāvokli, bet arī rada būtiskas izmaiņas gremošanas trakta darbībās. Citur organismā serotonīns palīdz miegam, dzimumfunkcijām, kaulu veselībai un asins recēšanai. Kā tad nodrošināt pietiekamu laimes hormona daudzumu?

Depresijas ķīmija

Serotonīna jeb laimes hormona loma organismā

Serotonīna sintēzē būtisks faktors ir saules jeb dienas gaisma, un tas tiek sintezēts no cilvēka organismā neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, ko ikdienā varam uzņemt ar pārtiku. Tātad, viss – no ēdiena, ko ēdam, līdz saules gaismas daudzumam – var ietekmēt serotonīna līmeni ķermenī, kā arī to, cik efektīvi tas to izmanto. Serotonīns veic saziņu starp „smadzeņu un zarnu asi”, kas tad arī palīdz izskaidrot, kā psiholoģiskais vai sociālais stress var izraisīt gremošanas problēmas. „Ai, kā gribētos kaut ko apēst!” – diez vai ir pirmā doma, nonākot stresa situācijā, pat ja tiešām esam izbadējušies. Pētījumi rāda, ka serotonīna trūkums zarnu neironos var izraisīt aizcietējumus, tāpat kā serotonīna trūkums var izraisīt depresiju, jo tā bieži ir saistīta ar ķīmisko nelīdzsvarotību smadzenēs. Iespējams, ka depresīvu noskaņojumu rada nevis konkrēti pārdzīvojumi, bet vienkārši nepietiekams serotonīna līmenis. Palielinot serotonīna daudzumu smadzenēs, paaugstinās saziņa starp smadzeņu šūnām, kas savukārt uzlabo garastāvokli un mazina depresijas simptomus.

Depresijas ķīmija

Serotonīns un miegs

Pareizai miega cikla darbībai vajadzīgs hormons, ko sauc par melatonīnu, taču jūsu ķermenim ir nepieciešams serotonīns, lai iegūtu melatonīnu, un smadzeņu daļai, kas atbildīga par miega regulēšanu, ir arī serotonīna receptori. Tāpēc nepietiekams vai pārmērīgs serotonīna daudzums var ietekmēt jūsu miega modeli un kvalitāti. Serotonīna un melatonīna attiecības var arī veicināt miega traucējumus (piemēram, bezmiegu), kas bieži sastopami cilvēkiem ar depresiju.

Depresija

Sakarība starp serotonīnu un depresiju medicīnas aprindās joprojām tiek bieži apspriesta. Tiek uzskatīts, ka zems laimes hormona līmenis pats par sevi nav depresijas pamats, tomēr var veicināt gremošanas un miega problēmas, sliktu garastāvokli. Tas saistīts ar vairākiem psiholoģiskiem apstākļiem, tostarp ar ēšanas traucējumiem, posttraumatiskā stresa sindromu, sociālās trauksmes un panikas traucējumiem. Tāpat secināts, ka serotonīna deficīts var izraisīt virkni psiholoģisku un fizisku simptomu kā nomāktība, trauksme, aizkaitināmība, agresija, impulsīva uzvedība, bezmiegs, zema pašapziņa, slikta apetīte. Serotonīns ietekmē daudzus zarnu funkciju aspektus – cik ātri ēdiens pārvietojas pa gremošanas traktu; cik daudz šķidruma, piemēram, gļotu, izdalās zarnās; cik jutīgas ir zarnas pret tādām sajūtām kā sāts un sāpes. Šis svarīgais hormons veicina normālu zarnu darbību un samazina ēstgribu, dodot smadzenēm ziņu, ka nu jau ir gana.

Depresijas ķīmija | Serotonīns jeb "laimes hormons"

Serotonīna trūkums organismā

Serotonīna deficīts rodas, ja jūsu organismam trūkst serotonīna aktivitātes – barības vielu un vitamīnu trūkuma dēļ tas neražo pietiekami daudz, lai uzturētu normālu šī hormona līmeni, vai arī serotonīna lietošana ir neefektīva. Arī zems B6 un D vitamīnu līmenis ir saistīts ar serotonīna daudzuma pazemināšanos. Serotonīna deficīts var izraisīt kairinātu zarnu sindromu (KZS) – stāvokli, kas galvenokārt ietekmē resno zarnu. Biežāk novērotie simptomi ir vēdera uzpūšanās un gāzes, krampji vēderā un sāpes, caureja vai aizcietējums. Kairinātu zarnu sindromu raksturo uzliesmojumu epizodes, kas var ilgt dienas, nedēļas vai pat mēnešus. Gastroenterologi kā vienu no terapijām iesaka piparmētru ēteriskās eļļas lietošanu (tā nav tā pati eļļa, kuru izmanto aromterapijā!). Otrs ārstēšanas princips ir – lietot antidepresantus, kas palīdz mazināt serotonīna deficītu (to lietošanu var nozīmēt tikai ārsts), taču daudziem no tiem ir novēroti dažādi blakusefekti. Kā alternatīvu iespējams izvēlēties dabas līdzekļus nervu sistēmas darbības uzlabošanai.

Depresijas ķīmija | Serotonīns jeb "laimes hormons"

Dabīgs līdzeklis “laimes hormona” līmeņa paaugstināšanai

Sedanorm satur trīs aktīvās vielas – raudenes auga sauso ekstraktu, neaizstājamo aminoskabi L-triptofānu un grifonijas auga sēklu ekstraktu, kas ir bagātīgs augu izcelsmes aminoskābes 5-hidroksitriptofāna (5-HTP) avots, kas palīdzēs situācijās, kad nepieciešams uzturēt normālu nervu sistēmas un smadzeņu darbību.

Sastāvā esošais L-triptofāns ir neaizstājamā aminoskābe, kuras sintēze cilvēka organismā netiek nodrošināta, tāpēc tā uzņemšana ir janodrošina ar uzturu vai L-triptofānu saturošu preparātu palīdzību. Zinātniskajā literatūrā tiek aprakstīts, ka L-triptofāns un 5-hidroksitriptofāns mūsu organismā kalpo kā avots serotonīna jeb ta sauktā “laimes hormona” sintēzei.

Samazini veģetatīvās distonijas simptomus ar Sedanorm
section-34bdf34

Rudens depresija

Kad dienas paliek īsākas, bet vakari un naktis garākas, daudzi no mums paliek mazāk smaidīgi un emocionāli nenoturīgāki. Lielākoties tas skaidrojams ar to, ka organismam sāk pietrūkt vitāli nepieciešamās saules gaismas, taču noskaņojuma izmaiņām, vai pat rudens depresijai, var būt arī citi cēloņi. Pievērs uzmanību savām sajūtām un uzzini, kā saglabāt dzīvesprieku gada tumšākajos mēnešos.

Rudens depresijas pazīmes

Lai arī rudens ir gadalaiks, kurā priecājamies par krāsainiem dabas skatiem un pirmo sniegu, mainoties diennakts cikliem, var sākt svārstīties psihiskās jeb emocionālās veselības stāvoklis. Pārsvarā tās ir smadzeņu vielmaiņas izmaiņas, kas maina mūsu uztveri, padarot pasauli vairs ne tik košu un harmonisku. Izplatītākās pazīmes, ko cilvēki piedzīvo gadalaiku mijā ir:

  • konstanti slikts garastāvoklis visas dienas garumā;
  • iekšējs uztraukums bez redzama iemesla;
  • aizkaitināmība pat par nenozīmīgiem sīkumiem;
  • samazināta interese par ikdienišķajiem pienākumiem;
  • nevēlēšanās pēc intīmās tuvības;
  • naktsmiera problēmas, tostarp, problēmas ar iemigšanu un nevēlēšanās celties rītos no gultas;
  • lielāka apetīte nekā ierasts.

Ja augstāk minētie simptomi ir sezonāli, tas var liecināt par tā saukto “rudens depresiju”. Gadījumā, ja paša spēkiem neizdodas atgūt mieru un simptomi kļūst ilgstoši, vajadzētu vērsties pēc palīdzības pie speciālista, kas palīdzēs ar padomu.

Padomi, kā sevi pasargāt no rudens depresijas

Diemžēl nav tādas vienas unikālas formulas, kā nomāktam cilvēkam justies labāk. Taču ar preventīvajiem pasākumiem mēs varam mazināt dažādu mentālās veselības problēmu (depresija, veģetatīvā distonija u. c.) iespējamību. Un tas ir svarīgi, jo, piedzīvojot satraukumu, trauksmi, panikas lēkmes un citus psihisko slimību simptomus, var tikt nopietni apdraudēta cilvēka veselība un atsevišķos gadījumos pat dzīvība.

Pats pamatu pamats, kā mazināt sliktās domas un justies komfortablāk, ir mainīt uztveri par apkārt notiekošo. Proti, jācenšas uz jebkuru situāciju skatīties pozitīvi, jo tā taču nevar būt, ka viss visur visu laiku ir tikai slikti, vai ne? Tiesa, šo, savā ziņā pat superspēju, vistiešākajā mērā ietekmē indivīda priekšstati, pieredze un pat gēni. Līdz ar to jārēķinās, ka kādam no mums šis sevis saprašanas ceļš būs vieglāks, bet citam – grūtāks.

Medicīnas jomā strādājošie arī min, ka psihiskā veselība vienmēr atrodas soļa attālumā no fiziskās veselības. Proti, gana daudz fiziskās aktivitātes, rūpes par miega higiēnu, veselīgs uzturs un stresa menedžments labvēlīgi ietekmēs arī cilvēka iekšējo vidi, prāta skaidrību un vairos pozitīvu attieksmi pret ārējo pasauli.

Visbeidzot, vajag atcerēties veltīt pienācīgu laiku sev patīkamajām aktivitātēm – tas var būt kāds aktīvs (varbūt arī intelektuāls) hobijs. Bet tikpat labi tā var būt tikšanās ar ģimenes locekļiem vai draugiem, kas prot uzklausīt, sniegt vērtīgu padomu, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumu grūtībām un problēmām, kas nomoka prātu. Vienlaikus, sarunājoties ar citiem, arī pats labāk sapratīsi un pieņemsi savas emocijas. Un, skat – pasaulei atkal atgriezušās krāsas!

Sedanorm Spray – normālai nervu sistēmas darbībai

Drūmajos laikapstākļos, kā labs atbalsts, noder dabas vielu produkti – Sedanorm un Sedanorm Spray.

Sedanorm Spray ir Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma radīts produkts ar ātru iedarbību un unikālu sastāvu. Sedanorm Spray sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pētījumos ir noskaidrots, ka grifonijas sēklu ekstrakts satur 5 – hidroksitriptofānu (5-HTP), kurš organismā piedalās serotonīna veidošanās procesā. Serotonīnu daudzi no mums pazīst kā “laimes hormonu”. Savukārt, pasifloras ekstrakts, darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju. Pateicoties Sedanorm Spray dabiskajam sastāvam, to var lietot jau no 12 gadu vecuma.

Sedanorm Spray jaunums stresam
section-c2869a9