Miegs

Miega traucējumi darbspējīgā vecumā. Problēmu risinājums.

Miegs ir būtiska cilvēka dzīves sastāvdaļa. Lai strādātu un dzīvotu, ir jābūt harmonijā ar nomoda un miega ritmiem, kurus ietekmē apkārtējās vides gaismas un tumsas cikli. Bioloģiskie jeb iekšējie cirkadiānie ritmi ķermenī regulē iemigšanu, temperatūru, hormonu apriti, sirds darbību un arteriālo asinsspiedienu, garastāvokli. Par bioloģisko pulksteni dēvētais nervu centrs galvas smadzenēs un daudzi bioloģiskie pulksteņi ķermeņa šūnās nodrošina katram indivīdam raksturīgo organisma pašregulācijas ritmu. Galvas smadzenes ražo miega hormonu melatonīnu, kurš izdalās asinīs nakts laikā un signalizē cilvēkam par tumsas iestāšanos: veicina aizmigšanu.

Cilvēkam ar veselīgu nakts miegu ir raksturīgs miega cikls, kura laikā: mainās miega fāzes, izpaužas galvas smadzeņu un muskuļu aktivitātes, ir vērojamas acu kustības. Miega ciklā izšķir lēnos un ātros viļņus: miegs sākas ar lēniem viļņiem, ilgst 60-90 min, tad pāriet ātros viļņos, ilgst 15-20 minūtes. Lēno viļņu nakts miegs ir miegs bez sapņiem – dziļš miegs ar mierīgu elpošanu, samazinātu vielu maiņu. Ātro viļņu nakts miegs ir miegs ar sapņiem, dažādiem pārdzīvojumiem sapņu laikā: mainās sirdsdarbība, elpošana, kustas acu āboli. Galvas smadzeņu elektriskā lauka pieraksts (EEG) uzrāda miegam raksturīgus viļņus: tēta un delta viļņus dziļā miegā, alfa un bēta viļņus ātrā miegā; ātrā miega fāzē novēro acu kustības. Ir cilvēki, kuriem ātrā miega fāzē izpaužas runāšana miegā, pamošanās, apjukums. Ir iespējama “nakts staigāšana” jeb somnambulisms: ja tāda veida izpausmes ir vērojamas atkārtoti mēneša laikā, vēlama ģimenes ārsta, neirologa konsultācija.

Normāli pēc nakts miega, no rīta cilvēkam ir priecīgs noskaņojums, dzīvesprieks, vēlēšanās uzsākt darbdienu. Mūsdienu straujie notikumi, darba pienākumi un miega higiēnas ignorēšana noslogo cilvēka galvas smadzeņu nervu centrus, ir traucēta miega hormona izstrāde, organismā krājas stresa hormoni. Gados jauni cilvēki darbspējīgā vecumā, sievietes un vīrieši aizvien biežāk sūdzas par grūtībām iemigt, bezmiegu:

  • nespēj iemigt un pilnvērtīgi izbaudīt miegu;

  • ja iemieg – mostas nakts vidū, risina dzīves vai darba problēmas;

  • agri pamostas, ir depresīvs garastāvoklis, izjūt nogurumu darbdienas laikā.

Zinātnieki izšķir trīs bezmiega veidus: īslaicīgu, pārejošu un hronisku bezmiegu. Cilvēks, kurš cieš no hroniska bezmiega, sūdzas par naktīm bez miega vismaz viena mēneša laikā un katru nedēļu šajā mēnesī vismaz trīs naktis neguļ: staigā, lasa, atguļas – tūlīt atkal ceļas, pārbauda modinātāju, ieslēdz un izslēdz TV, sēžas pie datora, sērfo internetā u.tml. “Neizgulējies cilvēks” ar laiku konstatē, ka darbā ir grūtāk koncentrēties saistībā ar nepieciešamību precīzi un perfekti veikt uzdevumu, nekļūdīties un vienlaicīgi – saglabāt modrību, pildot profesionāli atbildīgu pienākumu. Cieš atmiņa. Ir cilvēki, kuri sūdzas par fragmentāru nakts miegu: guļ un tajā pašā laikā dzird, kas notiek apkārt. Ir nepārtraukta domu aktivitāte, var būt murgi. Personas, kuras bieži dodas komandējumos, meklē ārsta palīdzību tāpēc, ka “naktīs guļ dziļā miegā”, taču – pamostoties – nejūtas izgulējušies, nav pilnvērtīga miega sajūtas (saskaņā ar klīnisko pētījumu datiem cilvēkam ir izsīkums galvas smadzeņu nervu centros, zems miega hormona līmenis).

Stresa apstākļos tiek strādāts no agra rīta līdz vēlam vakaram, arī naktīs. Eiropā un pasaulē pieaug cilvēku skaits, kuri gadiem ilgi neizmanto iespēju – atpūsties atvaļinājuma laikā, ignorē miega higiēnas noteikumus. Nakts darbs izmaina dabisko miega režīmu: cilvēks sūdzas par galvassāpēm, sirdsklauvēm, trauksmi vai depresiju: cieš profesionālā un dzīves kvalitāte.

Cilvēkiem ar miega traucējumiem ir uzmācīgas bailes (somnifobija) no atkārtota bezmiega: baidās/izvairās “doties vakarā gulēt, jo atkal būs jāmokās ar miega iztrūkumu”. Bailes no iemigšanas, nekvalitatīva miega var izpausties personām, kuras ir piedzīvojušas psihi vai ķermeni traumējošu notikumu nakts miega laikā, sapņus ar vardarbīgu saturu, elpošanas apstāšanos miegā. Ir personas, kuras kļuvušas atkarīgas no alkohola un nikotīna lietošanas bezmiega laikā.

Var būt neiroloģisks miega traucējums darbdienas laikā: mikromiega lēkme, narkolepsija. Lēkme ilgst pāris sekundes vai stundas. Miega lēkme darbdienas laikā rada risku gan pašam darbiniekam, gan apkārtējo drošībai (negadījumi uz ceļiem transportlīdzekļa vadītāja miega lēkmes dēļ, avāriju un traumas izraisoša situācija celtniecībā, pie kontroles pults darbvietā u.c.). Darba veicējiem pēc galvas smadzeņu traumas, nervu sistēmas iekaisīgas vai toksiskas saslimšanas var izpausties narkolepsija (miegainība, pēkšņas iemigšanas lēkmes dienas laikā, runas un kustību spējas zudums iemiegot vai pamostoties, halucinācijas). Narkolepsija var kombinēties ar katapleksiju (pēkšņs muskulatūras atslābums, zūd spēja noturēt ķermeņa pozu: cilvēks krīt – lēkme ilgst apmēram vienu minūti, samaņa ir saglabāta). Narkolepsijas un katapleksijas iemesli var būt psihogēniski un organiski, jaukti, arī nekontrolēta medikamentu lietošana. Slimības diagnosticēšanā ir nepieciešama daudzu speciālistu (neirologs, psihiatrs, radiologs, EEG, miega speciālists, psihoterapeits, hipnoterapeits) konsultācija. Kombinētā ārstēšanā pielieto:

  • nepieciešamos medikamentus lēkmju un miega traucējumu novēršanai;

  • miegu veicinošus un nervu sistēmas funkcijas līdzsvarojošus uztura bagātinātājus.

Cilvēks, kuram mikromiega lēkmes attīstās profesionālo pienākumu veikšanas laikā, nav darba spējīgs: slimības diferenciālās diagnostikas un ārstēšanas periodā ir vēlams pārskatīt savu profesionālo pienākumu intensitāti, izveidot veselībai atbilstošu darba un atpūtas režīmu; trauksmes gadījumā ir vēlama psihoterapeitiska palīdzība.

Zinātniskajā literatūrā ir aprakstīti parasomnijas gadījumi: lēkmjveida patoloģiskas reakcijas nakts miega laikā (piecelšanās no gultas, automātiska staigāšana/skriešana, lēkāšana, kliegšana, fiziska kaitējuma nodarīšana sev vai citiem). Sievietēm pirms menstruālā cikla aktivitātēm nakts miegā reizēm izpaužas murgaini sapņi, staigāšana miega laikā. Pētījumos pierādīts, ka personas ar parasomniskiem miega traucējumiem var būt gados jauni cilvēki, kuri pirms miega ir lietojuši alkoholu vai citas psihi ietekmējošas vielas. Mūsdienās ir iespēja miega laboratorijas apstākļos izvērtēt personu ar miega traucējumiem neiropsihisko veselības stāvokli, pielietot polisomnogrāfisku monitorēšanu.

Cilvēkiem ar miega traucējumiem ir vēlama:

  • konsultācija pie ģimenes ārsta, neirologa vai psihiatra, miega speciālista;

  • ārsta ieteikto miegu uzlabojošo medikamentu, fitomedicīnas līdzekļu (augu izcelsmes zāles) lietošana – saskaņā ar zāļu aprakstā minēto lietošanas instrukciju; cilvēkam nepieciešamie uztura bagātinātāji, miega līdzekļi ir pieejami tablešu, kapsulu, pulvera, šķidrā, zirnīšu, aerosola veidā: šim apstāklim ir pozitīva nozīme. Piemēram, ir cilvēki, kuriem patīk lietot līdzekli tablešu veidā; ir cilvēki, kuri nevēlas zāles tablešu veidā: no bērnības ir bailes norīt tableti, aizrīties; nevēlas kairināt kuņģi – persona labprāt izvēlas zem mēles izsmidzināmu līdzekli;

  • miega dienasgrāmatas rakstīšana: tajā persona regulāri atzīmē miega kvalitātes izmaiņas ārstēšanas laikā, miega higiēnas uzdevumus un šo uzdevumu risināšanu, problēmas, ja tādas rodas;

  • miega higiēnas noteikumu ievērošana: 1) nepieciešamība pārskatīt personisko darba un atpūtas disciplīnu; 2) gulēšanas laika ievērošana (iet gulēt vakaros vienā un tajā pašā laikā); 3) miegam nepieciešamā laika (6-7-8 stundas) izbrīvēšana; 4) miegam piemērotas vides nodrošināšana (nav traucējošu trokšņu un mūzikas; dzīvoklī ir gadalaikam atbilstoša gaisa temperatūra; pirms nakts miega ir izvēdināta guļamtelpa); 5) ērtas un kvalitatīvas guļamvietas iekārtošana (spilvenam gultā jābalsta galva un kakls atbilstoši dabiskiem muguras izliekumiem, jānodrošina, lai ķermenim būtu fizioloģiska poza miega laikā: nepiemērots spilvens un neērta gulta nakts miega laikā ir biežs rīta galvassāpju un spranda stīvuma cēlonis); 6) nav vēlama alkohola, nikotīna, asu ēdienu lietošana pirms nakts miega.

Raksta autore: Ināra Roja, Medicīnas zinātņu doktore, neiroloģe, hipnoterapeite.

Dalīties