Ūdens ir dzīvības pamats. Mēs varam iztikt bez ēdiena vairākas dienas, bet bez ūdens – tikai dažas. Ūdens uzņemšana ietekmē ne tikai pašsajūtu, bet arī sirds un asinsvadu sistēmas veselību.
Sirds katru dienu sūknē apmēram 7000 litrus asiņu, un šķidruma trūkums ietekmē gan asinsriti, gan asinsspiedienu, gan kopējo pašsajūtu. Taču cik daudz mums patiesībā jāizdzer ikdienā, lai atbalstītu gan vispārējo veselību, gan sirds darbību? Šis ir viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem veselības jomā.
Kāpēc ūdens ir tik svarīgs?
Ūdenim ir būtiska nozīme šūnu darbībā, asinsritē, ķermeņa temperatūras regulēšanā un vielmaiņā. Apmēram 60% pieauguša cilvēka ķermeņa sastāv no ūdens, un pat neliels šķidruma zudums var negatīvi ietekmēt pašsajūtu un iekšējo orgānu funkcijas.
Pētījums European Journal of Nutrition (2022) atklāj, ka pat viegla dehidratācija var pazemināt kognitīvās spējas un palielināt sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī.(1)
Kad rodas slāpes un kāpēc tās nedrīkst ignorēt?
Slāpes ir organisma dabiskā aizsargreakcija, kas signalizē par šķidruma trūkumu ķermenī. Taču svarīgi saprast, ka slāpes parasti parādās tikai tad, kad mūsu organisms jau ir sācis atūdeņoties. Tas nozīmē, ka ķermeņa šķidruma līmenis ir samazinājies līdz tādam līmenim, kad smadzenes saņem signālu — ir laiks uzņemt ūdeni. Ignorējot šo signālu, var pieaugt atūdeņošanās risks un samazināties fiziskā un garīgā veiktspēja.
Lai uzturētu organismu pietiekami apgādātu ar šķidrumu, ieteicams sekot līdzi šķidruma uzņemšanai visas dienas garumā — īpaši karstos laikapstākļos vai fiziskas slodzes laikā. Tas palīdzēs saglabāt līdzsvaru un labu pašsajūtu.
Pazīmes, ka uzņem pārāk maz ūdens
Nepietiekams ūdens līdzsvars var negatīvi ietekmēt gan pašsajūtu, gan veselību. Lūk, dažas biežākās pazīmes, kas var liecināt, ka organismā ir par maz ūdens:
- galvassāpes,
- pastiprinātas slāpes,
- tumšs, koncentrēts urīns,
- nogurums un enerģijas trūkums,
- reibonis,
- sausa āda un lūpas,
- grūtības koncentrēties.
Ja bieži novēro šīs pazīmes, ir vērts pārskatīt savus ūdens dzeršanas paradumus.
Cik daudz ūdens dienā nepieciešams?
Lai organisms pilnvērtīgi funkcionētu, nepieciešams pastāvīgi atjaunot šķidruma rezerves. Ūdens zaudējumi notiek ne tikai caur sviedriem un urīnu, bet arī elpojot un pat miegā. Tāpēc ūdens uzņemšana nav jāatstāj tikai uz brīžiem, kad jūtam slāpes — tā ir apzināta ikdienas nepieciešamība.
Vai ūdens daudzums visiem ir vienāds? Nē, tas mainās atkarībā no dažādiem faktoriem. Dažām cilvēku grupām ir lielāka ūdens vajadzība, jo viņu ķermeņa funkcijas un šķidruma zudumi ir intensīvāki. Tāpat arī klimatiskie apstākļi var palielināt nepieciešamību pēc papildu šķidruma.
Nav vienas pareizas ūdens devas visiem, taču pastāv vispārīgas rekomendācijas pieaugušajiem:
Formula: 30–35 ml ūdens uz 1 kg ķermeņa svara.
(Piemēram, cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, dienā vajag apmēram 2 līdz 2,5 litrus ūdens).
Vai vienkārši — aptuveni 8 glāzes ūdens dienā (apmēram 2 litri).
Tomēr jāņem vērā, ka šis apjoms ir individuāls un var būt lielāks:
- grūtniecības laikā;
- sievietēm, kas baro bērnu ar krūti;
- fiziski aktīviem cilvēkiem;
- karstā vai sausā klimatiskajā zonā;
- bērniem un senioriem, jo šo vecuma grupu šķidruma regulācija ir jutīgāka, un arī slāpju sajūta var būt mazāk izteikta;
- slimošanas laikā;
- lietojot medikamentus (piemēram, caurejas līdzekļus, antibiotikas vai pretiekaisuma līdzekļus).
Tāpat svarīgi piebilst — ne visi dzērieni vienlīdz efektīvi atbalsta ūdens līmeni organismā.
Kā atbalstīt ķermeņa dabisko hidratāciju?
Ne visi dzērieni vienlīdz labi mitrina organismu. Limonādes, saldinātie un enerģijas dzērieni, alkohols un kofeīnu saturoši dzērieni nevar aizstāt tīru ūdeni. Tie var pat veicināt šķidruma zudumu un ietekmēt vielmaiņu.
Pēc šādu dzērienu lietošanas ieteicams papildus izdzert glāzi ūdens, lai atjaunotu šķidruma līdzsvaru.
Veselīgas izvēles ūdens līdzsvaram
Visefektīvākie dzērieni optimāla šķidruma līmeņa uzturēšanai:
- tīrs ūdens (negāzēts vai viegli gāzēts),
- nesaldinātas zāļu un augļu tējas bez kofeīna,
- vājpiena kefīrs vai piens (nelielos daudzumos),
- svaigi spiestas dārzeņu sulas (nesālītas, bez pievienota cukura).
Ūdens vienmēr ir uzticamākais un drošākais veids, kā mitrināt ķermeni bez papildu slodzes vielmaiņai.
Vienkārši veidi kā dzert vairāk un justies labāk
Ūdens ir būtisks mūsu organisma darbībai, taču dažkārt nav viegli sekot līdzi, cik daudz dienā izdzerts. Šeit ir daži vienkārši padomi, kas palīdzēs uzturēt mērenu un pietiekamu šķidruma līmeni:
- lieto atkārtoti lietojamu ūdens pudeli kā atgādinājumu;
- dzer ūdeni pirms ēdienreizēm un pēc fiziskas slodzes;
- uzstādi atgādinājumus telefonā vai pulkstenī;
- ievies ūdens dzeršanas ieradumus, piemēram, izdzer glāzi ūdens pēc katras tualetes apmeklēšanas;
- pievieno ūdenim svaigus augļus vai garšaugus;
- ēd ar ūdeni bagātus augļus un dārzeņus (arbūzs, gurķi, zemenes un selerijas);
- klausies ķermeņa signālus. Pat ja slāpes nav izteiktas, ja jūties noguris vai moka galvassāpes, iespējams, organisms jau signalizē par ūdens trūkumu.
Ūdens un sirds veselība: kāda ir saikne?
Ūdens nav svarīgs tikai vielmaiņai un enerģijai — tas ir arī tieši saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Pietiekama šķidruma uzņemšana palīdz uzturēt normālu asinsriti, asinsspiedienu un samazina trombu veidošanās risku.
1. Normāla asinsrite: asinis sastāv galvenokārt no ūdens, un, ja šķidruma daudzums organismā ir pietiekams, asinis saglabā plūstamību. Tas palīdz novērst asins sabiezēšanu un trombu veidošanos.
2. Asinsspiediens un trombu risks: pat neliela dehidratācija var paaugstināt asinsspiedienu un trombu veidošanās risku.
Žurnālā Frontiers in Physiology (2021) publicēts pētījums liecina, ka ilgstoša, viegla dehidratācija var būt saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku.(2)
3. Sirds slodze: ja ķermenī nav pietiekami daudz ūdens, asinis kļūst biezākas, un sirdij jāstrādā intensīvāk, lai tās pārsūknētu. Tas nozīmē lielāku slodzi sirds muskulim un potenciāli augstāku risku sirds veselībai ilgtermiņā.
Lai sirds darbotos nevainojami, ir svarīgi ne tikai regulāri dzert ūdeni, bet arī atbalstīt to ar pareizu uzturu. Tiem, kuri vēlas sirds veselību papildus atbalstīt ar dabīgiem risinājumiem, var noderēt īpaši izstrādāti uztura bagātinātāji.
Piemēram, AteroLip® Rythmo satur tādas dabīgas sastāvdaļas, kā vilkābeles ziedu ekstrakts, magnijs, kālijs, B grupas vitamīni, kas palīdz uzturēt normālu sirds ritmu un mazināt nogurumu — īpaši gadījumos, ja esi fiziski aktīvs vai piedzīvo paaugstinātu stresu.
Ūdens + sabalansēts dzīvesveids = sirds veselība
Lai rūpētos par sirdi, svarīgi:
- uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu,
- ēst sabalansētu uzturu;
- regulāri kustēties un samazināt stresu.
AteroLip® Rythmo – uzticams sabiedrotais sirds veselībai
- Atbalsta normālu sirds ritmu,
- veicina asinsspiediena stabilitāti,
- palīdz sarkano asinsķermenīšu veidošanās procesā,
- mazina nogurumu un nespēku.
Pietiekama ūdens uzņemšana ikdienā nav tikai veselīgs ieradums – tā ir būtiska daļa no sirds veselības profilakses. Apvienojot regulāru ūdens dzeršanu ar sabalansētu uzturu, fiziskām aktivitātēm un, nepieciešamības gadījumā, AteroLip® Rythmo, esi soli tuvāk stiprai un veselīgai sirdij.
Ar nelielām, bet regulārām izvēlēm katru dienu, Tu vari būt tuvāk ne tikai veselīgai sirdij, bet arī labākai pašsajūtai kopumā.
section-e5868b1
Avoti:
1.Benton, D., et al. (2022). Mild dehydration and cognitive function. European Journal of Nutrition.
2.Kenney, W. L., et al. (2021). Dehydration and cardiovascular function. Frontiers in Physiology.