Depresija un trauksme? Pusaudži un jaunieši pavada sociālajos tīklos vairāk laika nekā jebkad agrāk. Šāda apgalvojuma pamatotību apliecina vairāki neseni pētījumi Rietumeiropā un ASV. Vai tas ir slikti? Kā tieši sociālie mediji ietekmē pusaudžus? Ko par to saka eksperti?
Pēc klātienes socializēšanās ierobežojumiem pandēmijas laikā daudzās valstīs ir strauji pieaudzis tā sauktais ekrāna laiks interneta lietotājiem, it īpaši pusaudžu un divdesmitgadnieku vidū. Liela daļa no tā tiek veltīta sociālajiem tīkliem – liecina, piemēram, Common Sense Media (bezpeļņas organizācija Sanfrancisko, ASV, kas pārskata un vērtē mediju un tehnoloģiju piemērotību bērniem) 2021. gada aptaujas rezultāti. Latvijā šādi pētījumi, šķiet, nav veikti, taču situācija varētu būt līdzīga. Gandrīz katram pusaudzim ir konts vismaz vienā no populārākajiem sociālajiem medijiem, un to lietošana ir nozīmīga viņa dzīves sastāvdaļa. Tajā pašā laikā garīgās veselības problēmas, piemēram, pastāvīga nomāktība, depresija, veģetatīvā distonija, pusaudžu vidū pēdējos desmit gados ir palielinājušās. Vai varētu būt kāda saistība?
Depresija un trauksme
Pētījumi Eiropā liecina, ka pēdējās paaudzes laikā depresijas un trauksmes līmenis jauniešiem ir pieaudzis teju par 70 %. Daudzi aptaujātie atzīst, ka sociālie tīkli paaugstina trauksmes sajūtu un nereti liek justies slikti. Jaunieši, kas sociālajos tīklos pavada vairāk nekā divas stundas dienā, daudz biežāk sūdzas par depresiju un pat panikas lēkmēm.
Sociālo tīklu ietekmē var mainīties bērna intereses, vērtības, attieksme pret dažādām lietām un jautājumiem, uzvedība. Medijos ievērotās tendences nosaka, ko pirkt, ko ģērbt, kādu mūziku klausīties, kādu attieksmi paust, lai saņemtu vienaudžu atzinību. Turklāt jāņem vērā, ka sociālo tīklu algoritmi izveidoti tā, lai šo platformu lietotāji tajās patērētu pēc iespējas vairāk laika.
Pārāk liela aizrautība ar sociālajiem tīkliem var radīt atkarību, kas traucē ne vien mācībām vai sporta nodarbībām, bet arī noved pie nepietiekamām miega stundām. Savukārt miega trūkums var kavēt attīstību, veicināt sliktas sekmes un palielināt garīgās veselības problēmu risku. Virtuālā vide var kļūt svarīgāka par reālo dzīvi, sākt to aizvietot.
Pusaudžu smadzenes joprojām attīstās, padarot tās īpaši neaizsargātas pret sociālo mediju kaitīgajiem aspektiem. Un vairāki pētījumi apstiprina, ka sociālie mediji patiešām var negatīvi ietekmēt pusaudžus, var būt saistīti ar depresiju, pazeminātu pašcieņu un vientulību.
Vienaudžu spiediens un depresija
Vienaudžu spiediens nav nekas jauns. Tomēr sociālie mediji var kalpot kā līdzeklis tam un pasliktināt šo spiedienu, jo pusaudži saņem atsauksmes par savām aktivitātēm no daudz vairāk cilvēku, nekā viņi saskartos ikdienas dzīvē. Tīņus īpaši var ietekmēt „patīk" skaits sociālo tīklu vietnēs. Viņi tiešsaistē mācās no vienaudžu norādēm un ņem vērā, kad tiek apbalvoti ar uzmanību un tik svarīgajiem „like”.
Pētījumi ir atklājuši korelāciju starp sociālajiem medijiem un negatīvu sava ķermeņa tēlu. Mediji rada vidi, kurā pusaudžiem ir viegli salīdzināt sevi ar (bieži vien pilnveidotajām) vienaudžu vai slavenību fotogrāfijām. Tādējādi sociālo tīklu patērēšana lielākoties neuzlabo tīņa pašvērtējumu, vēl vairāk – 21% pusaudžu pēc sociālo vietņu apmeklēšanas „sajūtas nožēlojami" saistībā ar saviem fiziskajiem dotumiem.
Kiberhuligānisms
No garīgās veselības viedokļa sociālie mediji ir radījuši jaunus riskus – tagad tīņi tiešsaistē var nodarīt kaitējumu citiem, proti, atrodoties „drošā attālumā” sociālajos medijos jaunieši biežāk mēdz pateikt kaut ko negatīvu vai ļaunu, ko atturētos darīt klātienē. Vēl jo vairāk tas attiecas uz anonīmiem kontiem, kas rada nesodāmības sajūtu virtuālajā vidē.
Saskaņā ar 2018. gada Pew Research (sociālo problēmu un mediju satura izpētes centrs Vašingtonā) aptauju 59% tīņu Amerikas Savienotajās Valstīs ir piedzīvojuši kiberhuligānismu. 2019. gadā veiktais pētījums ar koledžu studentiem atklāja, ka kiberhuligānisms var radīt paaugstinātu trauksmi, depresiju, apreibinošu vielu lietošanu un domas par pašnāvību.
Sociālo mediju izmantošana var būt arī pozitīva
Tomēr pētījumi ir pretrunīgi, un nevar apgalvot, ka sociālo vietņu izmantošana ir tieši saistīta ar paaugstinātu garīgās veselības problēmu risku. Piemēram, vienā 2021. gada pētījumā, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta 8. un 10. klases skolēniem, atklājās, ka sociālie mediji pusaudžiem neizraisīja depresijas simptomus, izņemot meitenes, kurām jau bija augsts depresijas risks. Vairāki citi pētījumi apstiprina, ka samērīga un saprātīga sociālo mediju lietošana var sniegt arī pozitīvu efektu.
Pusaudžu gados attiecības ar apkārtējiem ir viens no galvenajiem pasargājošiem faktoriem pret garīgās veselības un citām grūtībām. Sociālie tīkli ļauj ne tikai iepazīties un uzturēt attiecības virtuāli, bet arī organizēt tikšanās reālajā dzīvē.
Saskaņā ar aptauju ASV 31% pusaudžu apgalvo, ka sociālo mediju izmantošanai ir „lielākoties pozitīva" ietekme uz viņu dzīvi, bet tikai 24% to vērtē „galvenokārt negatīvi". Pārējie 45% teica, ka sociālo mediju ietekme nav ne pozitīva, ne negatīva.
Faktiski vairāk nekā puse pusaudžu pētījumā ziņoja par emocionālā atbalsta sniegšanu un saņemšanu tiešsaistē. Tas var būt īpaši svarīgi pusaudžiem, kuriem ir kāda slimība, fizisks defekts, vai tiem, kuri saskaras ar izolējošu pieredzi, jūtas atstumti. Tātad sociālie mediji nav tikai slikti. Tie ļauj pusaudžiem izveidot savu identitāti un saņemt atbalstu no tiešsaistes grupām.
Kā palīdzēt pusaudzim orientēties sociālajos medijos
Jūsu atvase, iespējams, tehniski ir daudz prasmīgāka virtuālajā vidē, toties dzīves pieredzes un analītiska prāta jums noteikti ir vairāk. Vecāki, ja vien spēj būt autoritāte savam bērnam, var palīdzēt pusaudzim iemācīties pozitīvi izmantot sociālos medijus, neciešot no negatīvām asociācijām un pasargājot viņu no riskiem. Tas nozīmē iegūt uzticēšanos un būt lietas kursā par bērna dzīvi sociālajos tīklos, kas, protams, nav viegls uzdevums. Centieties atklāti izrunāties par kaitējumu un ieguvumiem, palīdziet atrast labāko praksi sociālo platformu lietošanā!
Runājiet ar bērniem par to, kā šie mediji liek viņiem justies! Apspriediet kiberhuligānisma ietekmi un mudiniet pusaudžus tiešsaistē nekad nepaust kaut ko tādu, ko viņi neteiktu klātienē. Vēlams arī vienoties par noteiktiem laika ierobežojumiem un pārtraukumiem, it sevišķi ar bērnu jaunākajā vecuma grupā. Ierobežojiet piekļuvi sociālajiem medijiem, piemēram, nosakot vakara stundu vai laika limitu šo mediju lietošanai. Netaupiet uzslavas, mudiniet bērnu pievērst uzmanību viņa pašsajūtai pēc kvalitatīva nakts miega!
Pētījumi atklājuši, ka vecāku uzraudzība sekmē bērnu mazāk problemātisku uzvedību, piemēram, mazina atkarību no sociālo platformu apmeklēšanas un citu cilvēku aprunāšanas, viņu izskata vai rīcības apspriešanas tiešsaistē. Izrādās, pietiek ar vienas nedēļas pārtraukumu sociālajos medijos, lai uzlabotu pašvērtējumu un mazinātu trauksmi, depresīvu noskaņojumu. Arī 2019. gada pētījums ar koledžas studentiem atklāja, ka sociālo tīklu izmantošanas ierobežošana līdz 30 minūtēm dienā var uzlabot pašsajūtu.
Kā var noderēt dabas vielu produkts Sedanorm Spray?
Lotos Pharma radītais produkts Sedanorm Spray palīdz situācijās, kad nepieciešams rūpēties par nervu sistēmu. To var lietot jau no 12 gadu vecuma. Sedanorm Spray ir pirmais zem mēles izsmidzināmais līdzeklis, kas palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību*. Pētījumi apliecina, ka preparāta sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts ir bagātīgs aminoskābes 5-hidroksitriptofāna (5-HTP) avots, kas organismā kalpo serotonīna jeb tā sauktā „laimes hormona” sintēzei. Pasifloras lakstu ekstrakts darbojas nomierinoši un palīdz uzturēt psihisko relaksāciju.
* nodrošina sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts.
