Lielākā daļa cilvēku, kuriem attīstās Covid-19, pilnībā atveseļojas, taču pašreizējie pierādījumi liecina, ka aptuveni 10-20% cilvēku pēc sākotnējās slimības atveseļošanās piedzīvo dažādas vidēja un ilgtermiņa sekas. Ir svarīgi atcerēties, ka mūsu izpratne par stāvokli pēc Covid-19, kā arī ar Covid-19 turpina attīstīties.

Šī informācija ir noderīga ikvienam, kurš vēlas uzzināt par Covid simptomiem un to iespējamo ietekmi uz veselību. Šajā rakstā apskatīti galvenie simptomi un to ilgtermiņa sekas, tostarp akūtie un ilgstošie simptomi, to ietekme uz dažādiem orgāniem un iespējamās ārstēšanas pieejas!

Kas ir ilgstošs COVID 19?

Jaunākie pētījumi, kuros analizēti atveseļojušies COVID-19 pacienti, liecina par plašu pastāvīgu, atkārtojošos un sistēmisku simptomu spektru, kas ieviesa jaunus terminus “pēc COVID sindroms”, “ilgstošs COVID” un “hronisks COVID-19” (“post-COVID syndrome," "long COVID," and "chronic COVID-19").

Tā kā jau ir uzkrājušies daudzi pierādījumi par pastāvīgiem pēcinfekcijas simptomiem, par kuriem ziņoja daudzi atveseļojušies pacienti, medicīnas un pētnieku aprindu uzmanības lokā var pāriet no COVID-19 akūtās fāzes uz SARS-CoV-2 infekcijas hroniskām izpausmēm. Pēc-COVID sindroms izpaužas kā nespecifiska simptomatoloģija, visbiežāk nogurums, galvassāpes, aizdusa, anosmija un atmiņas traucējumi, kas ir aizdomīgi līdzīgs infekcijas izraisītam mialģiskajam encefalomielītam/hroniskam noguruma sindromam (ME/CFS) un fibromialģijai.

Kas ir pēc-COVID 19 sindroms?

Tas ir stāvoklis pēc COVID-19, kas rodas personām ar iespējamu vai apstiprinātu SARS CoV-2 infekciju anamnēzē, parasti 3 mēnešus pēc Covid-19 sākuma ar simptomiem un kas ilgst vismaz 2 mēnešus, un to nevar izskaidrot ar alternatīvu diagnozi. Biežāk sastopamie simptomi ir nogurums, elpas trūkums, kognitīvās disfunkcijas, bet arī citi simptomi, kas parasti ietekmē ikdienas darbību. Simptomi var parādīties no jauna pēc sākotnējās atveseļošanās pēc akūtas COVID-19 epizodes vai saglabāties pēc sākotnējās slimības. Simptomi laika gaitā var arī svārstīties vai atkārtoties (Pasaules Veselības Organizācijas izstrādāta definīcija).

Ilgstoša jeb pēc-COVID 19 simptomi

Lai gan joprojām ir salīdzinoši maz pētījumu, kas pēta pēc-COVID 19 sindroma patofizioloģiju, arvien vairāk pierādījumu liecina, ka šis ir sarežģīts un daudzfaktoru sindroms, kas ietver vīrusam specifiskas patofizioloģiskas variācijas, kas ietekmē daudzus mehānismus, bet īpaši oksidatīvo stresu, imūno funkciju un iekaisumu.

Cilvēkiem ar ieilgušu stāvokli pēc COVID pārslimošanas vai diagnosticēšanas  var rasties daudzi simptomi, simptomu klāsts ir ļoti plašs un tas var ilgt vairāk nekā četras nedēļas vai pat mēnešus pēc inficēšanās. Dažreiz simptomi var izzust un tad atgriezties vēlreiz. Apstākļi pēc COVID var neietekmēt visus vienādi.

Cilvēkiem ar stāvokli pēc COVID var rasties veselības problēmas, ko izraisa dažāda veida un simptomu kombinācijas, kas notiek dažādos laika periodos. Lielākajai daļai pacientu simptomi ar laiku lēnām uzlabojas. Tomēr dažiem cilvēkiem stāvoklis pēc COVID var ilgt mēnešus un, iespējams, gadus pēc Covid-19 saslimšanas un dažkārt izraisīt invaliditāti.

Cilvēki, kuri saskaras ar stāvokli pēc COVID, visbiežāk ziņo:

Vispārēji simptomi:

  • Nogurums vai nespēks, kas traucē ikdienas dzīvei;
  • Simptomi, kas pasliktinās pēc fiziskas vai garīgas piepūles (pazīstami arī kā "pēcslodzes savārgums");
  • Drudzis;
  • Locītavu un muskuļu sāpes.

Elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmas simptomi:

  • Apgrūtināta elpošana vai elpas trūkums;
  • Klepus;
  • Sāpes krūtīs;
  • Ātri pukstoša  sirds (pazīstama arī kā sirdsklauves).

Neiroloģiskie simptomi:

  • Grūtības domāt vai koncentrēties (dažreiz sauktas par "smadzeņu miglu");
  • Atmiņas traucējumi;
  • Galvassāpes;
  • Miega problēmas;
  • Reibonis, pieceļoties kājās (reibonis);
  • Smaržas vai garšas izmaiņa, zudums;
  • Depresija vai trauksme.

Gremošanas sistēmas simptomi:

  • Caureja;
  • Sāpes vēderā.

Kuņģa-zarnu trakta simptomi:

  • Sāpes vēderā;
  • Slikta dūša un vemšana;
  • Caureja;
  • Gastroezofageālais reflukss.

ENT simptomi:

  • Zvanīšana un zvanīšana ausīs (troksnis ausīs) un otalģija;
  • Iekaisis kakls un apgrūtināta rīšana (faringodīnija, disfāgija);
  • Balss toņa izmaiņas (disfonija).

Hematoloģiskie simptomi:

  • Koagulācijas izmaiņas (plaušu asinsvadu tromboze un embolija).

Nieru simptomi:

  • Asiņu klātbūtne urīnā (hematūrija);
  • Olbaltumvielu zudums ar  urīnu (proteinūrija).

Endokrīnās sistēmas simptomi:

Citi simptomi:

  • Locītavu vai muskuļu sāpes;
  • Izsitumi;
  • Menstruālo ciklu izmaiņas.

Šie simptomi bieži ir saistīti ar konkrētu orgānu bojājumiem, ko var izraisīt COVID-19 infekcija.

COVID-19 izraisīti orgānu bojājumi

Lai gan COVID-19 tiek uzskatīta par slimību, ko izraisa vīruss, kas galvenokārt skar plaušas, tā var bojāt arī daudzus citus orgānus. Šis orgānu bojājums var palielināt ilgtermiņa veselības problēmu risku, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām.

Sirds bojājumi

Attēlveidošanas testi, kas veikti mēnešus pēc atveseļošanās no COVID-19, uzrādīja ilgstošus sirds bojājumus pat cilvēkiem, kuriem bija tikai viegli Covid simptomi. Tas var palielināt sirds mazspējas vai citu sirds komplikāciju risku nākotnē.

Plaušu bojājumi

Ar COVID-19 bieži saistītā pneimonija var izraisīt ilgstošus plaušu gaisa maisiņu jeb alveolu bojājumus. Iegūtie rētaudi var radīt ilgstošas elpošanas problēmas.

Smadzeņu bojājumi

Pat jauniem cilvēkiem COVID-19 var izraisīt insultu, krampjus un Gijēna-Barē sindromu - stāvokli, kas izraisa īslaicīgu paralīzi. COVID-19 var arī palielināt Parkinsona slimības un Alcheimera slimības attīstības risku.

Dažiem pieaugušajiem un bērniem pēc inficēšanās ar COVID-19 rodas daudzsistēmu iekaisuma sindroms. Šajā stāvoklī daži orgāni un audi kļūst nopietni iekaisuši.

Asins sabiezēšana un asinsvadu problēmas

COVID-19 var izraisīt asins šūnu salipšanu un trombu veidošanos. Lieli recekļi var izraisīt sirdslēkmes un insultus, bet liela daļa sirds bojājumu rodas no maziem trombiem, kas bloķē sīkus sirds asinsvadus jeb kapilārus. Citas asins recekļu skartās ķermeņa daļas ir plaušas, kājas, aknas un nieres. COVID-19 var arī vājināt asinsvadus un izraisīt asinsizplūdumus, kas veicina ilgstošus aknu un nieru darbības traucējumus.

Problēmas ar garastāvokli un nogurumu

Cilvēki, kuriem ir smagi Covid-19 simptomi, bieži tiek ārstēti slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā ar mākslīgās plaušu ventilācijas palīdzību. Pat ja pacients veiksmīgi iziet šo periodu, tad ja nav pietiekamas atbalsta terapijas, vēlāk var parādīties pēctraumatiskā stresa traucējumi, depresija un trauksme.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar COVID-19 ir dažādas pakāpes aknu darbības traucējumi un novirzes. Ja aknu bojājumi pastāv, ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana un pastāvīga uzraudzība, lai identificētu turpmāko rīcību. Šie bojājumi var būt daudzfaktorāli - saistīti ar pamata aknu slimībām, piemēram, pārciestu hepatītu, ar to, ko tika lietots COVID-19 simptomu ārstēšanai, vai vīrusa tiešu iedarbību, un var izraisīt komplikācijas slimības gaitā.

SVARĪGI!

  • Apmēram 50% pacientu ar Covid-19 infekciju ir ziņots par izmainītiem aknu darbības testiem.
  • Slimības smagums, jau esoša aknu slimība un vecāks vecums rada aknu bojājumu risku.
  • Pacientiem ar Covid-19 svarīgs apsvērums ir zāļu izraisīts aknu bojājums.
  • Hepatotoksiskām pretvīrusu zālēm nepieciešama rūpīga blakusparādību uzraudzība.
  • Tieša vīrusu ietekme uz aknām. SARS-CoV-2 var tieši saistīties ar ACE2 pozitīvajiem holangiocītiem un var izraisīt aknu bojājumus.
  • Aknu iekaisums, kas saistīts ar imūnšūnu aktivizēšanu un citokīnu izdalīšanos ir vispāratzīts aknu bojājumu izraisītājs. Imūnsistēmas aktivizēšana un “citokīnu vētra” var veicināt imūnsistēmas izraisītus aknu bojājumus COVID-19 gadījumā.
  • Citokīnu disregulācijas kontrole agrīnā stadijā varētu būt noderīga, lai ierobežotu aknu slimības progresēšanu.

Kas vairāk cieš no ilgstoša Covid 19?

Saskaņā ar PVO datiem, katram ceturtajam, kam ir bijuši Covid-19 ir simptomi, tie saglabājas 4-5 nedēļas pēc pozitīvā konstatējuma, un katram desmitajam  simptomi pēcir ilgāk par 12 nedēļām. Te var droši apgalvot, ka patiesie skaitļi ir daudz lielaki, jo vairums pacientu nesniedz par sevīm informaciju veselības aprūpes iestādēm.

Ilgstošs COVID ir stāvoklis, kas var skart visu vecumu indivīdus, kuriem infekcijas akūtā fāzē ne vienmēr ir bijuši nozīmīgi klīniski simptomi.

Tomēr daži faktori, šķiet, veicina stāvokļa rašanos, tostarp:

  • Vecums: gados vecākiem cilvēkiem ir lielāka iespēja saslimt ar ilgstošu Covid, daļēji viņu dabiskās novecošanās un samazinātas atveseļošanās spēju dēļ, kas var izraisīt iespējamu hronisku patoloģiju pasliktināšanos, no kurām viņi cieš, ar lielāku iespēju attīstīties arī psiholoģiskiem traucējumiem;
  • Ķermeņa masas indekss: pacienti ar lieko svaru, šķiet, ir vairāk pakļauti  ilgstošam Covid;
  • Sieviešu dzimums: iespējams, sievietēm spēcīgākas autoimūnās reakcijas dēļ nekā vīriešiem;
  • Hospitalizācija: šķiet, ka pastāv korelācija, jo īpaši ar intensīvās terapijas hospitalizāciju;
  • Hronisku slimību klātbūtne.

Kā var palīdzēt ieilguša COVID gadījumā?

Lielākā daļa cilvēku, kas saslimst ar koronavīrusa slimību (COVID-19), atveseļojas dažu nedēļu laikā. Lai gan simptomu smagums dažādiem pacientiem var ievērojami atšķirties, lielākā daļa tomēr atveseļosies. Saskaņā ar ourworldindata.org, mirstības līmenis attīstītajās valstīs ar augstu vakcinācijas %  ir aptuveni 1,54%. Tas nozīmē, ka uz katriem 1000 cilvēkiem, kas saslimst ar Covid, mirs 1,54 cilvēki. Bet pat no tiem, kas pārdzīvo vīrusu, daudzi turpina izjust simptomus vēl ļoti ilgi pēc sākotnējās atveseļošanās. Tos sauc par ieilgušu COVID. Tāpēc uzdodam jautājumu vai funkcionālā medicīna var palīdzēt šādiem COVID pacientiem? Ilgtermiņa COVID-19 simptomus sauc arī par PASC, kas apzīmē SARS-CoV pēcakūtās sekas. Sarunvalodā izmantotie nosaukumi ietver sindromu pēc COVID un ilgtermiņa COVID vai ilgstošs COVID. Tie, kas dzīvo ar post-COVID sindromu, dažreiz tiek saukti par "long haulers". Nesen publicētajā Vašingtonas Universitātes pētījumā konstatēts, ka 32,7% COVID-19 ambulatoro pacientu attīstījās ilgtermiņa simptomi un 31,3% hospitalizēto. Cilvēkiem ar autoimūnām slimībām šis skaitlis var sasniegt 50%.

Šādā sarežģītā situācijā var palīdzēt  t.s. funkcionālās medicīnas pieeja, kas, iespējams, ļauj labāk un veiksmīgāk atšķetināt ieilguša procesa cēloņus un sekas, kad standarta izmeklēšanas algoritmi bieži vien noved zināmā strupceļā.

Funkcionālās medicīnas pieeja

Funkcionālā medicīna ir uz sistēmām balstīta pieeja, kas mērķē uz galvenā cēloņa noteikšanu un novēršanu, nevis tikai slimības simptomu maskēšanu. Tā iesaista gan pacientu, gan praktizētāju terapeitiskās partnerattiecībās, pētot kāda veida personai ir slimība, nevis kāda veida slimība personai ir. Šī pieeja ir evolūcija medicīnas praksē, kas labāk apmierina 21. gadsimta veselības aprūpes vajadzības.

Tā kā COVID-19 vīrusa un tā daudzo variantu ietekme ir neparedzama, ārsti un zinātnieki pēta līdzīgus vīrusus, piemēram, smaga akūta respiratorā sindroma (SARS) vīrusu. COVID-19 ir dažas tādas pašas pazīmes kā hroniska noguruma sindromam (CFS) un hroniskai Laima slimībai, piemēram:

  • Mitohondriju disfunkcija (mitohondriji ir enerģijas ražošanas spēkstacijas mūsu šūnās)
  • Nogurums
  • Aizmiglota smadzeņu funkcija
  • Muskuļu spēka un darbības diskomforts/disfunkcija

Slimībām ir kopīgas īpašības, tostarp:

  • Diskomforts krūtīs
  • Klepus un elpas trūkums
  • GI (gastrointestinālā trakta) simptomi un sāpes vēderā

Funkcionālās medicīnas pasaulē ārsti aplūko dažādas funkcijas, kas notiek organismā. Kad viņi novēro pēcinfekcijas stāvokli ar pastāvīgiem simptomiem vairākos orgānos, viņi jautā: "Kāda ir funkcionālā nelīdzsvarotība, kas šeit notiek?" Tātad, ja ieilguša COVID-19 simptomu galvenais cēlonis ir imūnsistēmas disfunkcija un mitohondriju izdegšana, kā mēs to varam risināt? Lai to ārstētu, nepieciešama īpaša daudzpusīga pieeja.

Kuņģa zarnu sistēmas darbības atjaunošana

Zarnas un  imūnsistēma ir ļoti cieši saistītas un nesabalancētība vienā nenoliedzami noved pie disfunkcijas otrā. Tāpēc kuņģa zarnu veselības atjaunošana ir ļoti svarīga, lai atjaunotu imūnsistēmu pareizā līdzsvarā, kas ietver:

  • Ir ļoti svarīgi atbrīvoties no visa, kas var kaitēt jūsu zarnu videi, tostarp parastajām pārtikas alerģijām, parazītiem, kaitīgām baktērijām un/vai rauga sēnītēm.
  • Aizstāšana: Jūsu zarnām ir nepieciešami gremošanas izdalījumi, lai nodrošinātu pareizu gremošanu, tāpēc noteikti papildiniet to ar fermentiem, kuņģa skābi un/vai žultsskābēm.
  • Baktērijas: kad runa ir par jūsu zarnu veselību un imunitāti, labvēlīgiem mikrobiem ir izšķiroša nozīme. Zarnu reokulācija ar lielu skaitu “labo” baktēriju palīdzēs atjaunot zarnu floru un saziņu starp zarnām un imūnsistēmu.
  • Remonts: ja jūsu zarnu gļotādas integritāte ir bojāta, tas var izraisīt imūnās aktivizēšanas apburto loku. Cinks, antioksidanti, taukskābes un glutamīns ir svarīgi elementi, kas jānodrošina jūsu zarnām, lai tās varētu pašas izārstēties.
  • Līdzsvara atjaunošana: jūsu gremošanas trakts ir jutīgs pret izmaiņām jūsu uzturā, dzīvesveidā, veselībā un emocijās. Tāpēc ir svarīgi pieņemt apzinātus lēmumus, kas atbalsta veselīgu zarnu un imūnsistēmu.

Aknu detoksikācija

Detoksikācija ir ne tikai labvēlīga jūsu vispārējai veselībai; tas ir svarīgi arī veselīgas imūnsistēmas uzturēšanai. Aknas ir cilvēka galvenais detoksikācijas orgāns un to toksīnu apstrādes un izvadīšanas spējas uzlabošana ir svarīgs aspekts ieilguša COVID  simptomu mazināšanā.

Lai stiprinātu aknu detoksikācijas spējas:

  • Koncentrējieties uz pretiekaisuma diētu Ierobežojiet alkohola lietošanu;
  • Dzert daudz ūdens;
  • Samaziniet toksīnu iedarbību;
  • Lietojiet aknu darbību atbalstošus uztura bagātinātājus, piemēram, Hepasan un detox saistvielas.

Mitohondriju funkciju atjaunošana

Lai uzlabotu ielguša COVID-19 tālsatiksmes pārvadātāju imptomus, ir ļoti svarīgi normalizēt mitohondriju darbību. Šeit ir īss saraksts ar dzīvesveida izmaiņām, kas var palīdzēt ātrāk atgūties no Covid-19:

  • Ēdiet labi sabalansētu pretiekaisuma diētu;
  • Dodiet priekšroku pilnvērtīgam miegam, atpūtai un relaksācijai;
  • Sava toksiskā sloga samazināšana līdz minimumam;
  • Saņemt daudz mitohondriju darbību veicinošu uzturvielu, piemēram, B vitamīnu, koenzīma Q10 un C vitamīna;
  • Vienkāršu uztura un dzīvesveida pielāgojumu veikšana var ievērojami atbalstīt un atdzīvināt jūsu mitohondriju darbību.

Imūnsistēmas darbības atjaunošana

Pēcvīrusu infekcija var nopietni sabojāt imūnsistēmas darbību, tāpēc nepieciešama atjaunošana un dziedināšana. Kad jūsu šūnas pavairojās, tās tiek “ierakstītas” ar atmiņu par vīrusu infekciju un “pārsūta” iekaisuma vēstījumu nākamajām imūnšūnām. Tāpēc ir ļoti svarīgi atbrīvoties no šīm vecajām bojātajām šūnām un aizstāt tās ar jaunām šūnām, kas nesaglabā šīs "sliktās atmiņas". Šūnu reģenerācijas process, ko mēs sauksim par "šūnu labošanu", ir atkarīgs no autofāgijas funkcijas. Autofāgiju var pastiprināt dažādos veidos.

Tālāk uzskaitītās metodes ir daži piemēri:

  • Saņem daudz specifisku imunitāti uzlabojošu uzturvielu, piemēram, D vitamīna un cinka;
  • Augu izcelsmes fitoelementu un flavonoīdu lietošana, kas uzlabo autofāgiskos mehānismus, piemēram, kvercetīns, luteolīns un Himalaju griķi;
  • Iekļaujot periodisku badošanos jeb atslodzes diētu;
  • Nodrošiniet pietiekami daudz kvalitatīva miega.

Autofagijas uzlabošana ir svarīga imūnfunkcijas atjaunošanas sastāvdaļa. Tomēr, lai panāktu pilnīgu imūnsistēmas atjaunošanos, ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kurā ņemti vērā daudzi elementi, kas ietekmē jūsu vispārējo veselību.

Atveseļošanās un atgriešanās pie parastajām aktivitātēm pēc COVID-19

Infekcijas periods katram cilvēkam ir atšķirīgs. Lielākajai daļai cilvēku COVID-19 iespējams būs viegla slimības gaita, un viņi atveseļosies dažu dienu laikā. Šāds uzskats pastāvēja pirmajā gadā pēc COVID-19 atklāšanas.

Tomēr kā vēlāk izrādījās, viss nav tik vienkārši. Pat asimptomātiskiem pacientiem pēc kāda laika atgriežas atsevišķas saslimšanas pazīmes, kad var būt:

  • Neizskaidrojams nogurums vai nespēks.
  • Pavājinājusies koncentrēšanās spēja.
  • Dažkārt pievienojas citas sūdzības, piemēram: augšējo elpceļu iekaisuma pazīmes vai sāpes vēderā.

Ļoti iespējams, ka izraisītājs patiešām ir kāda slimība, ko izraisa baktērija vai apkārt klejojošs vīruss, tomēr fakts paliek fakts, ka organismā ir notikušas kādas izmaiņas, ne tikai imūnās sistēmas efektivitātē. Pētnieki šobrīd meklē patiesos iemeslus, un jau ir atrasti pierādījumi, ka pie vainas varētu būt COVID-19 izraisīti orgānu un audu bojājumi, kas ir kļuvuši mazāk aizsargāti un jūtīgāki pret aģentu iedarbību.

Pašreiz nav zināms, cik ilgu laiku prasīs pilnīga atveseļošanās un bojāto audu atjaunošanās, jo tas ir ļoti individuāli. Parasti:

  • Cilvēki tiek uzskatīti par infekcioziem 48 stundas pirms simptomu parādīšanās.
  • Augsta riska apstākļos tos var uzskatīt par infekcioziem 72 stundas pirms simptomu parādīšanās.
  • Cilvēki ar vieglu slimības gaitu parasti atveseļojas pēc 7 dienām, ja šajā laikā nav radušies jauni simptomi.
  • Simptomi bērniem un zīdaiņiem ir vieglāki nekā pieaugušajiem, un dažiem bērniem var nebūt nekādas sliktas pašsajūtas pazīmes.
  • Cilvēkiem ar lielāku nopietnu slimību risku var paiet vairākas nedēļas, lai pilnībā atgūtos.
  • Ja rodas ilgstošas COVID-19 izraisītas veselības problēmas, simptomi visbiežāk turpinās vairāk nekā 2 līdz 8 nedēļas pēc inficēšanās.

Šajā laikā ir svarīgi sekot savai veselībai, lai laikus pamanītu kādus jaunos simptomus un sazinātos ar ārstu, ja tie izplatās vai pastiprinās.

Kad var atsākt fiziskās aktivitātes un pilnas slodzes darbu?

Vingrinājumi ir svarīga daļa, lai atgūtu no COVID-19. Ja jūsu simptomi bija viegli, varat atsākt vingrot, ja: kopš simptomu parādīšanās esat atpūties 10 dienas, jums ir bijušas vismaz 7 dienas bez simptomiem un jūs vairs nelietojat nekādas zāles, piemēram, paracetamolu. Sāciet ar 15 minūtēm vieglas aktivitātes, piemēram, pastaigas vai riteņbraukšanu un skatiet, kā jūtaties. Turpiniet lēnām palielināt treniņa ilgumu un intensitāti, rūpīgi pievēršot uzmanību sirdsdarbības un elpošanas ātrumam. Nekavējoties pārtrauciet vingrošanu un sazinieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju, ja jums ir: sāpes krūtīs vai sirdsklauves, ja jūtat stipras sāpes krūtīs, kas ilgst vairāk nekā 10 minūtes. Ja atveseļojaties no vidēji smagas vai smagas slimības, pirms atsākšanas vingrot, konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju.

COVID 19 profilakse un ārstēšanas iespējas pirmo simptomu parādīšanās gadījumā

COVID 19 profilakses standarts inficēšanās novēršanai:
  • Ievērojiet drošu distanci no citām personām (vismaz vienu metru) pat tad, ja tās nešķiet slimas.
  • Publiskās vietās valkājiet masku, jo īpaši telpās vai situācijās, kad nevar ievērot distanci.
  • Dodiet priekšroku atvērtām, labi vēdinātām telpām, nevis slēgtām. Ja esat telpās, atveriet logu.
  • Bieži mazgājiet rokas. Izmantojiet ziepes un ūdeni vai spirta dezinfekcijas līdzekli roku tīrīšanai.
  • Vakcinējieties, kad ir pienākusi jūsu kārta. Ievērojiet vietējos norādījumus par vakcināciju.
  • Kad klepojat vai šķaudāt, aizklājiet savu degunu un muti ar saliektu elkoni vai salveti.
  • Ja nejūtaties labi, palieciet mājās.

Ja jums ir paaugstināta temperatūra, klepus un apgrūtināta elpošana, vērsieties pēc medicīniskās palīdzības. Piezvaniet iepriekš, lai jūsu veselības aprūpes sniedzējs varētu jūs novirzīt uz pareizo ārstniecības iestādi. Tas aizsargās jūs un novērsīs vīrusu, kā arī citu infekciju izplatību.

AGRĪNĀS ĀRSTĒŠANAS PROTOKOLS (FRONT LINE COVID-19 CRITICAL CARE ALLIANCE PREVENTION & TREATMENT PROTOCOLS FOR COVID-19)

Pirmās izvēles preparāti

Pretvīrusu līdzekļi - Ivermektīns 2 0,4–0,6 mg/kg vienā devā (lietot ēšanas laikā vai pēc ēdienreizes) — viena deva dienā, lietot 5 dienas vai līdz atveseļošanās. Izmantojiet augstāko devu, ja: 1) reģionos ar agresīviem variantiem (piemēram, Delta); 2) ārstēšana sākta vai pēc simptomu 5. diena vai plaušu fāze; vai 3) vairākas blakusslimības/riska faktori un/vai nitazoksanīds 500 mg 2 reizes dienā 5 dienas pēc ēšanas. Apvienojiet ar ivermektīnu (vēlams) vai aizstājiet, ja tas ir ivermektīns nav pieejams.

Antiseptiski-pretvīrusu līdzekļi - Pretvīrusu mutes skalojamais līdzeklis: skalot 3 reizes dienā (nenorīt; jāsatur hlorheksidīns, povidonjods vai cetilpiridīnija hlorīds). Joda deguna aerosols/pilieni: Izmantojiet 1 % povidona-joda komerciālo produktu saskaņā ar instrukcijām 2-3 reizes dienā. Ja 1 % produkts nav pieejams, vispirms ir jāatšķaida plašāk pieejamais 10 % šķīdums6 un ik pēc 4 stundām katrā nāsī iepilina 4–5 pilienus.

Antikoagulanti - imunitāti stiprinoši līdzekļi. Aspirīns 325 mg dienā (ja vien nav kontrindikāciju), D vitamīns D3 vitamīns 5000 SV dienā. Vēlamā forma, ja pieejama: kalcitriols 0,5 mcg 1. dienā, pēc tam 0,25 mcg dienā 7 dienas, Melatonīns 10 mg pirms gulētiešanas (izraisa miegainību).

Sinerģiskā terapija - Kvercetīns 250 mg 2 reizes dienā, cinks 100 mg dienā (elementārais cinks,) C vitamīns 500–1000 mg 2 reizes dienā.

Uztura terapija - Kurkumīns (kurkuma) 500 mg 2 x dienā, Nigella Sativa (melnās ķimenes sēklas) 80 mg/kg dienā, medus 1 grams/kg dienā.

Oksimetrija - Ir ieteicama skābekļa piesātinājuma uzraudzība.

-40%
Imunosil-Virufix-6030_Imunitatei-2

Imunosil Virufix, 60+30 kapsulas

Ir noliktavā

Original price was: 29,63 €.Current price is: 17,78 €.

Imunosil Virufix sastāvā esošais vitamīns C uztur normālu imūnsistēmas darbību pie palielinātās slodzes. Cinks, vitamīni C un D veicina normālu imūnsistēmas darbību. Cinks un vitamīns C veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Cinks veicina normālu DNS un olbaltumvielu sintēzi. Melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku (labvēlīgo ietekmi panāk, uzņemot vismaz 1 mg melatonīna neilgi pirms gulētiešanas).

Pievienot grozam