Sievietes ķermenis ir smalks līdzsvara mehānisms, kuru vada neredzams hormonu ritms, un tieši PMS laikā šī līdzsvara trauslums var kļūt īpaši jūtams. Tas ietekmē enerģiju, miegu, ādas stāvokli, garastāvokli un pat spēju koncentrēties. Kad viss darbojas saskaņoti, sieviete jūtas līdzsvarota un pārliecināta. Tomēr pat neliels stress, miega trūkums vai saspringta ikdiena šo trauslo harmoniju var izjaukt.
Hormonālās svārstības pavada sievieti visā dzīvē — no pusaudzes gadiem līdz pat menopauzei. Tās izpaužas dažādi: pirmsmenstruālā periodā (PMS), pēcdzemdību laikā vai menopauzē. Šie posmi nav slimības, bet dabiska cikla daļa, tomēr tie var atklāt, cik jūtīgi hormoni reaģē uz mūsu dzīvesveidu, stresu un uzturu. Tāpēc ir vērts ieklausīties savā ķermenī un saprast, kas to ietekmē visvairāk.
Kas īsti ir PMS?
Katra sieviete savu ciklu izjūt citādi — dažām tas paiet nemanot, citām katra mēneša otrā puse nāk ar redzamu diskomfortu. PMS jeb pirmsmenstruālais sindroms ir dabisks, bet reizēm traucējošs stāvoklis, kas saistīts ar hormonu svārstībām pirms menstruācijām. Parasti simptomi sākas aptuveni 1–2 nedēļas pirms menstruācijām un izzūd līdz ar to sākumu.
Šajā laikā estrogēna un progesterona līmenis samazinās, un tas ietekmē gan fizisko pašsajūtu, gan emocijas. Nav brīnums, ka daudzas sievietes šajā posmā jūtas jūtīgākas, nogurušas vai emocionālākas nekā parasti.
Kā to var atpazīt?
PMS simptomi var būt dažādi, taču biežāk sievietes izjūt:
- vēdera uzpūšanos, krūšu jutīgumu vai smaguma sajūtu,
- nogurumu un miega traucējumus,
- galvassāpes vai sāpes muguras lejasdaļā,
- garastāvokļa svārstības, aizkaitināmību, trauksmi vai nomāktību,
- vēlmi pēc konkrētiem ēdieniem, īpaši saldumiem.
Šie simptomi parasti nav bīstami, tomēr tie var ietekmēt sievietes labsajūtu un spēju koncentrēties ikdienas darbiem.
Cik izplatīts ir PMS?
PMS nav retums — aptuveni 50% sieviešu reproduktīvā vecumā izjūt vismaz dažus simptomus un 10–20 % tie ir tik izteikti, ka būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.(1)
Līdzīgi kā PMS, arī menopauze ir saistīta ar hormonālām svārstībām, tikai šajā posmā tās kļūst pastāvīgas un var radīt jaunus izaicinājumus sievietes pašsajūtai.
Kas īsti ir menopauze?
Menopauze ir dabisks dzīves posms, kad menstruācijas nav novērojamas vismaz 12 mēnešus pēc kārtas. Tas nozīmē, ka olnīcas pakāpeniski samazina hormonālo darbību, un estrogēna un progesterona līmenis organismā pazeminās. Bieži vien šajā laikā parādās jauni fiziski un emocionāli simptomi.
Galvenie menopauzes simptomi:
- karstuma viļņi, nakts svīšana;
- miega traucējumi — grūtības iemigt vai trausls miegs naktī;
- garastāvokļa maiņas, nogurums un enerģijas trūkums;
- koncentrēšanās grūtības vai aizmāršība;
- izmaiņas ķermeņa svarā — daudzi min arī locītavu vai muskuļu sāpes;
- zems libido.
Cik izplatīti ir menopauzes simptomi?
Pētījumi rāda, ka menopauzes simptomus dažādā intensitātē izjūt līdz pat 80 % sieviešu.(2) Apmēram 40 % sieviešu piedzīvo mērenus vai smagus karstuma viļņus un nakts svīšanu — tipiskākos ar asinsvadu darbību saistītos simptomus (3)
Gan PMS, gan menopauze atspoguļo vienu un to pašu būtību — hormonālās svārstības. Tās nav slimības, bet gan dabiski cikli, kuru laikā sievietes organismam reizēm nepieciešams papildu atbalsts.
Hormonālā disbalansa cēloņi
Hormonālais līdzsvars mainās līdz ar dzīves ritmu. Dažkārt ķermenis pats veiksmīgi atjaunojas, bet citkārt tam nepieciešams neliels atbalsts.
Stress un pārslogotība
Hronisks stress ir viens no biežākajiem hormonālā disbalansa cēloņiem. Kad stresa hormona — kortizola — līmenis ir pastāvīgi augsts, tas kavē citu hormonu darbību. Rezultātā var rasties nogurums, garastāvokļa svārstības un traucēts miegs.
Nepietiekams miegs
Miegs tieši ietekmē hormonu ražošanu. Dziļā miega laikā organisms atjauno enerģiju, regulē cukura līmeni un līdzsvaro hormonus. Ja miega ir par maz vai tas ir virspusējs, rodas noguruma un emocionālas nestabilitātes sajūta.
Uztura nelīdzsvarotība
Arī uzturs ietekmē hormonālo līdzsvaru. Pētījums Latvijā rāda, ka sievietēm, kuras tuvojas menopauzei – īpaši saldie dzērieni un saldo produktu patēriņš – var ietekmēt tauku un holesterīna rādītājus, kas savukārt ir saistīti ar hormonālajām izmaiņām.(4)
Pārmaiņas un dzīves posmi
Pubertāte, grūtniecība, pēcdzemdību periods un menopauze – tie visi ir dabiski, bet hormonāli intensīvi posmi. Kad organismam trūkst resursu, šīs svārstības kļūst izteiktākas un var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu.
Ārējie faktori un vides ietekme
Mūsdienu dzīvesveidā netrūkst vielu, kas ietekmē endokrīno sistēmu – tās atrodamas sadzīves ķīmijā, plastmasā un pat kosmētikā. Samazinot šādu vielu ietekmi un izvēloties dabiskākus produktus, var mazināt papildu slodzi organismam.
Kā dabiskā ceļā atbalstīt hormonālo līdzsvaru
Starptautiski atzīts, ka hormonāls līdzsvars ir cieši saistīts ar sievietes kopējo veselību, dzīves izvēlēm un spēju rūpēties par sevi.(5) Hormonālo veselību var veicināt, pievēršot uzmanību vienkāršām, bet iedarbīgām ikdienas praksēm.
Atpūta un kvalitatīvs miegs
Mierīgs vakars, regulārs miega režīms un relaksējoši rituāli pirms gulētiešanas palīdz samazināt stresa hormona līmeni un ļauj organismam atjaunoties. Pat 15 minūtes klusuma vakarā var būtiski mainīt pašsajūtu.
Uzturs kā līdzsvara pamats
Dārzeņi, pākšaugi, pilngraudi un veselīgie tauki palīdz uzturēt cukura stabilitāti un atbalsta aknu darbību – galveno “filtru”, kas regulē hormonu līdzsvaru. Ieteicams samazināt pārstrādātu produktu, rafinēta cukura un pārmērīga kofeīna lietošanu.
Daži augu ekstrakti un uzturvielas var palīdzēt mazināt pirmsmenstruālā perioda vai hormonālā disbalansa radītos simptomus. Piemēram, magnijs veicina normālu psiholoģisko funkciju un mazina nogurumu, savukārt E vitamīns var palīdzēt samazināt diskomfortu vai sāpes.(6,7)
Saules gaisma un kustība
Regulāra kustība un dienas gaismas iedarbība uzlabo endorfīnu un D vitamīna līmeni. Pat īsa pastaiga ārā palīdz organismam justies mierīgākam un stabilākam.
Emocionālais līdzsvars
Hormonu darbību ietekmē arī mūsu emocijas. Stresa mazināšana, elpošanas vingrinājumi, meditācija vai saruna ar uzticamu cilvēku var palīdzēt saglabāt iekšēju mieru. Kad prāts ir mierīgs, arī ķermenis atrod līdzsvaru.
Pētījumi liecina – vislabākie rezultāti rodas, apvienojot vairākus aspektus — līdzsvarotu uzturu, pietiekamu miegu, kustības un rūpīgi izvēlētas uzturvielas.(8)
Jaunums! Dabisks sabiedrotais sievietes labsajūtai
Sievietes ķermenis dabiski mainās — un tas ir normāli. Taču, kad šīs svārstības ietekmē pašsajūtu, palīdzēt var dabisks augu un uzturvielu atbalsts, kas palīdz atjaunot līdzsvaru un mieru ikdienas skrējienā. Tāpēc Lotos Pharma ir izstrādājis jaunu uztura bagātinātāju — LOTOS PREMIUM CALM-PMS, kas paredzēts sievietēm reproduktīvā vecumā.
Tā sastāvā apvienoti augu ekstrakti un uzturvielas, kas:
- palīdz mazināt pirmsmenstruālā cikla diskomfortu un emocionālo spriedzi,
- veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību,
- palīdz samazināt nogurumu un nespēku.
- Produkts ir ražots GMP kvalitātes sistēmā, nesatur ĢMO, laktozi un glutēnu, un ir piemērots vegāniem.
- Ieteicams lietot 1 kapsulu dienā, kursa ilgums – vismaz 3 mēneši, lai sasniegtu pilnvērtīgu efektu.
Līdzsvars sākas no iekšienes.
section-6d78865
Atsauces:
Modzelewski S, Oracz A, Żukow X, Iłendo K, Śledzikowka Z, Waszkiewicz N. Premenstrual syndrome: new insights into etiology and review of treatment methods. Front Psychiatry. 2024;15:1363875. Published 2024 Apr 23. doi:10.3389/fpsyt.2024.1363875
Karen M., Oude Hengel, Marieke Soeter, Merel in der Maur, Sandra H. van Oostrom,Bette Loef, Wendela E. Hooftm. (2023) Perimenopause: Symptoms, work ability and health among 4010 Dutch workers. Maturitas, 169, 1–8. https://doi.org/10.1016/j.maturitas.2023.06.003
Nappi, Rossella E. MD, PhD1; Kroll, Robin MD, FACOG, NCMP2; Siddiqui, Emad MD3; Stoykova, Boyka MD, MSc4; Rea, Carol MMRS5; Gemmen, Eric MS6; Schultz, Neil M. PharmD, MS7. Global cross-sectional survey of women with vasomotor symptoms associated with menopause: prevalence and quality of life burden. Menopause 28(8):p 875-882, August 2021. | DOI: 10.1097/GME.0000000000001793
Aleksejeva S, Meija L, Zolovs M, Ciprovica I. Plasma Lipid Profile Among Perimenopausal Latvian Women in Relation to Dietary Habits. Nutrients. 2025; 17(2):243. https://doi.org/10.3390/nu17020243
Segarra I, Menárguez M, Roqué MV. Women's health, hormonal balance, and personal autonomy. Front Med (Lausanne). 2023;10:1167504. Published 2023 Jun 30. doi:10.3389/fmed.2023.1167504
Alikamali M, Mohammad-Alizadeh-Charandabi S, Maghalian M, Mirghafourvand M. The effects of vitamin E on the intensity of primary dysmenorrhea: A systematic review and meta-analysis. Clin Nutr ESPEN. 2022;52:50-59. doi:10.1016/j.clnesp.2022.10.001
Oboza P, Ogarek N, Wójtowicz M, Rhaiem TB, Olszanecka-Glinianowicz M, Kocełak P. Relationships between Premenstrual Syndrome (PMS) and Diet Composition, Dietary Patterns and Eating Behaviors. Nutrients. 2024; 16(12):1911. https://doi.org/10.3390/nu16121911
Jazz Robinson, Amy Ferreira, Marina Iacovou, Nicole J Kellow, Effect of nutritional interventions on the psychological symptoms of premenstrual syndrome in women of reproductive age: a systematic review of randomized controlled trials, Nutrition Reviews, Volume 83, Issue 2, February 2025, Pages 280–306, https://doi.org/10.1093/nutrit/nuae043