Uztura bagātinātāji miegam un nervu sistēmai

Trīs biežākie bezmiega simptomi, kas ilgtermiņā liecina, ka cilvēkam ir miega traucējumi un nepieciešams lietot kādus uztura bagātinātājus vai mainīt ikdienas paradumus, ir grūtības iemigt, bieža pamošanās nakts laikā un pārāk agra pamošanās no rītiem. Kas var palīdzēt šādus simptomus mazināt un novērst?

–  Melatonīns. Tas ir dabīgs miega hormons, kas palīdz ātrāk iemigt, uztur miegu visas nakts garumā, kā arī novērš pāragru pamošanos. Der atcerēties, ka, paliekot vecākiem, melatonīna daudzums mūsu organismā arvien samazinās. Ja nepieciešama palīdzība miegam un nervu sistēmai, jāskatās, lai miega līdzekļu sastāvā ir šis hormons. Melatonīns nopērkams gan tabletēs un kapsulās, gan arī pilienos un izsmidzināmā veidā. Šo hormonu satur arī vairākas bezrecepšu zāles miegam.

– Pasifloras lapu ekstrakts. Tas mazina hronisku stresu un palīdz uzturēt labu miegu. Ne velti īpaši liela satraukuma brīžos tiek rekomentēts lietot pasifloras lapu ekstraktu. Tas ir dažādu uztura bagātinātāju sastāvā.

– Grifonijas sēklu ekstrakts. Tas ir bagāts ar 5-HTP jeb 5-hidroksitriptofānu. Zinātniskajā literatūrā tiek aprakstīts, ka L-triptofāns un 5-hidroksitriptofāns kalpo kā seratonīna jeb “laimes hormona” sintēzei. Šos līdzekļus iesaka izmantot arī depresijas gadījumā. 

–      Magnijs. Tā trūkums arī var būt viens no bezmiega cēloņiem, tāpēc cilvēkiem, kuri sūdzas par šo problēmu, vēlams uzturā iekļaut magniju, kas samazina stresu un nomierina nervu sistēmu.

– Starp citām vielām, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka miegu un nervu sistēmu jāmin arī baldriāni, apiņi un raudene.

Dažādus papildu uztura bagātinātājus miegam un nervu sistēmai nav ieteicams lietot ilgstoši. Ja problēma tomēr nepāriet, noteikti jākonsultējas pie sava ģimenes ārsta, kopā meklējot turpmākos risinājumus.

Paradumu maiņa

–  Samazināt stresu. To vislabāk izdarīt, novēršot uzmanību no satraucošām domām vai darbībām un iespēju robežās tās aizstājot ar ko mierīgāku un harmoniskāku.

–  Relaksēšanās. Pirms miega jāizmanto relaksēšanās iespējas, atslābinot muskuļus un atpūtinot prātu, jo nomākts garastāvoklis ne tikai traucēs aizmigt, bet apgrūtinās arī citu ikdienas darbību veikšanu.

–      Izkustēties. Ne tikai miegam un nervu sistēmai, bet arī vispārējai ķermeņa labsajūtai būtiskas ir fiziskās aktivitātes. Piemēram, regulāras pastaigas palīdz nomierināties, sakārtot domas un vienlaikus ir palīgs labam miegam.

–       Plānot. Ieteicams analizēt savus miega paradumus, noskaidrojot, pēc cik ilga miega jūtaties vismundrāk, cik stundas patiešām pavadāt miegā. Tāpat arī dienas darāmo darbu plānošana nomierina un palīdz vakarā justies labāk.

–        Ja uztura bagātinātāji un bezrecepšu zāles miegam nesniedz cerēto efektu, ja problēmas ar miegu un nervu sistēmu ir ilgstošas un ir skaidrs, ka nervu sistēma nefunkcionē kā vajadzētu, ja pamanāmas depresijas, trauksmes un veģetīvās distonijas iezīmes, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu, neirologu vai apmeklēt veselības centru.