Vasara daudziem saistās ar atvaļinājumiem, sauli un aktivitātēm svaigā gaisā. Tomēr šis gadalaiks var būt nopietns izaicinājums sirds un asinsvadu sistēmai. Karstums, intensīvāka fiziskā slodze un nepietiekama šķidruma uzņemšana ir tikai daži no faktoriem, kas var ietekmēt sirds veselību.
Rakstā aplūkosim biežākos sirds veselības apdraudējumus vasarā – no organisma atūdeņošanās līdz karstuma dūrienam – un sniegsim praktiskus padomus, kā rūpēties par sirdi arī karstākajās dienās.
Karstums un sirds veselība: zinātniskais pamatojums
Zinātnieki atklājuši kopsakarību, ka augstas temperatūras tieši ietekmē sirds un asinsvadu darbību. Saskaņā ar British Medical Journal publicēto pētījumu, karstuma viļņu laikā būtiski pieaug hospitalizāciju skaits sirds mazspējas un infarkta dēļ, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.(1)
Kāpēc? Karstuma ietekmē:
- palielinās slodze sirdij: sirds pukst ātrāk, lai atdzesētu ķermeni;
- organisma centieni regulēt temperatūru notiek ar pastiprinātu svīšanu, kas veicina ātrāku organisma atūdeņošanos un elektrolītu zudumu;
- asinsvadi paplašinās, kas var pazemināt asinsspiedienu un izraisīt vājumu vai ģīboni.
Dehidratācija un elektrolītu līdzsvara traucējumi
Kas ir dehidratācija?
Dehidratācija (atūdeņošanās) ir stāvoklis, kad ķermenī ir mazāk ūdens nekā nepieciešams, lai tas varētu normāli funkcionēt.
Ūdens cilvēka organismā regulē ķermeņa temperatūru, palīdz asins cirkulācijai, nodrošina skābekļa un barības vielu piegādi orgāniem, kā arī izvada toksīnus.
Kad cilvēks svīst (īpaši karstumā vai pie fiziskām aktivitātēm), organisms zaudē ūdeni un sāļus, un, ja šie zudumi netiek aizvietoti, iestājas dehidratācija.
Dehidratācijas simptomi:
- sausa mute un slāpes,
- tumšs urīns vai neliels urīna daudzums,
- reibonis,
- vājums,
- paātrināta sirdsdarbība vai zems asinsspiediens.
Kas ir elektrolītu līdzsvara traucējumi?
Elektrolīti ir minerālvielas, kas atrodas asinīs un ķermeņa šķidrumos. Tie ir svarīgi muskuļu (arī sirds) darbībai, nervu signālu pārraidei un šķidruma sadalei organismā.
Svarīgākie elektrolīti:
- nātrijs,
- kālijs,
- magnijs,
- kalcijs,
- hlors.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi rodas, ja šo vielu ir par daudz vai par maz (bieži to izraisa šķidruma zudums ar sviedriem, caureju vai vemšanu).
Kāpēc tas ir bīstami?
Karstā laikā ķermenis pastiprināti zaudē šķidrumu un sāļus caur svīšanu. Ja netiek uzņemts pietiekami daudz ūdens un minerālvielu, lai to kompensētu, tad asinis kļūst blīvākas, un sirdij jāstrādā smagāk, lai tās cirkulētu. Vienlaikus tiek zaudēti arī svarīgie elektrolīti – kālijs, nātrijs, magnijs –, kas ir būtiski normālai sirds ritma uzturēšanai.
- Kālija trūkums var izraisīt sirds ritma traucējumus.
- Magnija deficīts var pastiprināt muskuļu krampjus un arī ietekmēt sirds ritmu.
- Nātrija disbalanss var radīt galvassāpes, apjukumu vai pat krampjus.
Tāpēc vasarā – kad sviedru daudzums palielinās – ūdens + elektrolītu līdzsvars kļūst īpaši svarīgs, jo tieši šis līdzsvars ietekmē sirdsdarbību, asinsspiedienu un vispārējo pašsajūtu.
Fakti:
- Dehidratācija ietekmē asinsspiediena un sirdsdarbības stabilitāti.(2)
- Elektrolītu disbalanss ir viens no biežākajiem aritmijas cēloņiem.
Ko darīt?
- Dzert regulāri, pat ja nejūti slāpes.
- Izvēlies ūdeni vai minerālūdeni ar elektrolītiem, īpaši pēc fiziskām aktivitātēm.
- Izvairies no saldinātiem dzērieniem un alkohola, kas veicina šķidruma zudumu.
- Atbalsti organismu ar uzturvielām, kas nepieciešamas muskuļu un sirds darbībai, piemēram, magniju, kāliju, B6 vitamīnu.
- Iekļauj uzturā zaļo lapu dārzeņus, riekstus un banānus.
Karstuma dūriens un sirds darbības traucējumi
Pārmērīga uzturēšanās karstumā un saulē var novest pie karstuma dūriena — smaga stāvokļa, kad organisma termoregulācija vairs nespēj uzturēt normālu ķermeņa temperatūru. Ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 40 °C, tiek apdraudētas dzīvībai svarīgas funkcijas.
Karstuma dūriens ietekmē arī sirds un asinsvadu sistēmu, jo:
- palielinās slodze uz sirdi, tai cenšoties atvēsināt ķermeni,
- var rasties sirds ritma traucējumi,
- tiek traucēta asinsrite un orgānu apgāde ar skābekli.
- Šis stāvoklis ir īpaši bīstams cilvēkiem ar jau esošām sirds problēmām, piemēram, sirds mazspēju, hipertensiju vai aritmijām.
Fakti:
Karstuma dūriens var veicināt tahikardiju (paātrinātu sirdsdarbību), zemu asinsspiedienu, ģīboni un pat sirdsdarbības apstāšanos.(3)
American Heart Association norāda, ka sirds slimniekiem ir lielāks risks piedzīvot komplikācijas karstuma dūriena gadījumā, jo sirds jau strādā ar samazinātu rezervi.
Kā sevi pasargāt?
- Izvairies no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros.
- Izvēlies dabīgus un elpojošus apģērbus, lieto galvassegas.
- Fiziskās aktivitātes veic agrās rīta vai vakara stundās.
Fiziskās aktivitātes vasarā – kā nekaitēt sirdij?
Aktīvs dzīvesveids ir būtisks sirds veselībai, taču vasaras laikā fiziskā slodze jāpielāgo apstākļiem. Pārmērīga slodze vasarā, īpaši karstā laikā, var kļūt bīstama, veicinot pārslodzi un straujāku pulsa kāpumu, jo ķermenis jau tā intensīvi strādā, lai atvēsinātos.
Fakti:
- Pētījumi liecina, ka intensīva slodze karstā laikā palielina infarkta risku cilvēkiem ar jau esošām sirds problēmām.(4)
Fiziskās aktivitātes vasarā – veselīgi, bet ar mēru. - Dod priekšroku pastaigām ēnainās vietās, peldēšanai vai viegliem stiepšanās vingrojumiem.
- Atceries dzert ūdeni pirms, sportošanas laikā un pēc tam.
- Ieklausies sava ķermeņa signālos – ja jūti reiboni, sirdsklauves vai nelabumu, nekavējoties pārtrauc aktivitāti.
Alkohola un karstuma kombinācija – dubults slogs sirdij
Alkohols un karstums ir bīstama kombinācija, jo pastiprina šķidruma zudumu, paplašina asinsvadus un var strauji pazemināt asinsspiedienu, radot papildu riskus sirds veselībai.
Alkohola lietošana karstā laikā saistīta ar augstāku sirdsdarbības traucējumu un infarkta risku, īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu vai aritmijām.(6)
- Alkohols paplašina asinsvadus, kas kombinācijā ar karstumu var izraisīt straujākas asinsspiediena svārstības;
- Tas veicina šķidruma zudumu un elektrolītu trūkumu;
- Var pasliktināt koordināciju un paaugstināt traumu risku;
- Ietekmē sirds ritmu, palielinot aritmiju iespējamību.
Ieteikums: Ierobežojiet alkohola patēriņu karstās dienās un izvēlies ūdeni vai nesaldinātus bezalkoholiskos dzērienus kā galveno šķidruma avotu.
Ieteikumi sirds veselībai vasarā
- Dzer pietiekamu ūdens daudzumu (vismaz 2–2,5 litrus dienā);
- Izvairies no smagas fiziskas slodzes dienas karstākajā laikā;
- Iekļauj uzturā produktus, kas bagāti ar magniju, kāliju un B grupas vitamīniem;
- Izvēlies uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir vielas ar sirdij labvēlīgu ietekmi, piemēram, vilkābele un olīvu lapu ekstrakts;
- Esi piesardzīgs ar alkohola lietošanu, it īpaši karstajā laikā, jo tas veicina ātrāku šķidruma izvadīšanu no organisma;
- Seko līdzi savam asinsspiedienam un sirdsdarbības ritmam.
Vasara ir skaists, bet izaicinošs laiks mūsu sirdij. Ar apdomīgu dzīvesveidu, regulāru ūdens uzņemšanu, mērķtiecīgām aktivitātēm un atbilstošu uztura atbalstu, ir iespējams pasargāt sirds veselību un izbaudīt sezonu ar mierīgu sirdi – burtiskā nozīmē.
Uzturvielas sirds veselības atbalstam
Lai organisms labāk tiktu galā ar slodzi un karstumu, svarīgi nodrošināt organismu ar pietiekamu minerālvielu un vitamīnu daudzumu, kas regulē gan sirds ritmu, gan muskuļu darbību.
- Kālijs – regulē sirdsdarbību un šķidruma līdzsvaru šūnās; palīdz nodrošināt normālu nervu sistēmas un muskuļu darbību.
- Magnijs – veicina normālu muskuļu darbību, tostarp sirds muskuļa darbību. Tas arī palīdz samazināt nogurumu un krampjus.
- Vilkābele – palīdz uzturēt normālu sirdsdarbības ritmu, veicina asinsvadu elastību un samazina asinsspiedienu. (Tradicionāli izmantota un atzīta arī Eiropas Zāļu aģentūrā – EMA)(5)
- Tiamīns (B1 vitamīns) – nepieciešams normālai sirds darbībai, īpaši palielinātas slodzes apstākļos.
- B6 vitamīns – veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, kas nodrošina labāku skābekļa apgādi visā ķermenī.
Vasarā, kad sirds strādā paaugstinātā slodzē, uzturvielu loma veselības saglabāšanā ir īpaši svarīga. Taču ar uzturu vien nepietiek – jābūt uzmanīgam arī ar ikdienas paradumiem, kas karstumā var radīt papildu riskus sirds veselībai. Viens no tiem ir alkohola lietošana.
Dabīgs līdzeklis normālam ritmam - AteroLip Rythmo!
Spēcināšanai un atbalstam īpaši noderīgs ir Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos-pharma radītais produkts AteroLip® Rythmo.
AteroLip® Rythmo sastāvā esošā vilkābele veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, piemīt sirds un asinsvadu veselībai noderīgas īpašības: palīdz normalizēt sirds ritmu, samazināt asinsspiedienu. Tiamīns veicina normālu sirds darbību.
AteroLip® Rythmo piemērots pieaugušajiem sirdsdarbības uzlabošanai un spēcināšanai kā arī sirds slodzes mazināšanai. Rekomendējam AteroLip® Rythmo lietot kursa veidā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības un konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu lietošanas kursu var atkārtot. Ieteicams lietot pa 1 kapsulai vienu reizi dienā ēdienreizes laikā.
Iepakojums par izdevīgu cenu pieejams ražotāja internetveikalā www.lotos-pharma.com
section-8e447dd
Atsauces
Kousky, C., et al. (2021). Heat and cardiovascular hospitalizations in the US. British Medical Journal. https://www.bmj.com/content/375/bmj.n2324
Kenefick, R. W., & Sawka, M. N. (2019). Hydration at the Work Site. Journal of the American College of Cardiology, 73(1), 1–12.
Glancy, D. L. (2020). Heat stroke: A medical emergency. Mayo Clinic Proceedings, 95(7), 1413–1419.
Petkova, E. P., & Gasparrini, A. (2018). Heat and cardiovascular health: A review. Environmental Health Perspectives, 126(9), 097007.
European Medicines Agency (EMA). Herbal medicinal product: Hawthorn (Crataegus monogyna). https://www.ema.europa.eu
American Heart Association. (2020). Alcohol and heart rhythm disorders. https://www.heart.org