C vitamīns tradicionāli ir viens no galvenajiem palīgiem mūsu imūnsistēmai. Vai zinājāt, ka kombinācijā ar kvercetīnu tie veido sevišķi spēcīgu antioksidantu kompleksu? Tas sniedz efektīvu atbalstu organisma aizsardzībai arī fiziskas slodzes laikā.

• Atklāts aptuveni vienā laikā ar C vitamīnu, kvercetīns tikai tagad ieguvis plašu atzinību kā spēcīgs antioksidants
• Aizvien vairāk pētījumu apstiprina tā daudzpusīgo un labvēlīgo nozīmi veselības un jaunības uzturēšanā
• Japāņu zinātnieku jaunākie atklājumi liecina: kvercetīna uztura bagātinātāja lietošana ikdienā var ievērojami stiprināt muskuļus gan jauniem, gan veciem

Kā kvercetīns palīdz mūsu veselībai?

C vitamīna un kvercetīna ceļi bija atšķirīgi, lai gan abas šīs bioaktīvās vielas atklāja viens un tas pats zinātnieks 20. gadsimta sākumā. Atšķirībā no C vitamīna uzvaras gājiena kvercetīns, ko sākotnēji uzskatīja par P vitamīnu, tika nodots aizmirstībai. Taču šajā gadsimtā kvercetīns izpelnījies aizvien lielāku zinātnieku interesi, kopš tika atklātas un zinātniski pierādītas šī flavonoīda spēcīgās antioksidanta un pretiekaisuma īpašības. Kvercetīns nu ierindots antioksidantu saraksta augšgalā, un tā bioaktīvās iedarbības izpēte turpinās.

Līdz šim veiktie pētījumi liecina par šādu kvercetīna iedarbību:

• aizsargā šūnas no bojājumiem,
• iznīcina brīvos radikāļus,
• samazina oksidatīvo stresu,
• līdzsvaro imūnās atbildes, tostarp kavē iekaisuma reakcijas,
• atbalsta sirds un asinsvadu darbību,
• palīdz tikt galā ar alerģijām,
• uzrāda pretvēža iedarbību, kavējot dažādu veidu vēža šūnu augšanu,
• piemīt plašs pretvīrusu aktivitāšu spektrs,
• palīdz tādu slimību profilaksē un ārstēšanā kā osteoporoze, plaušu kaites, sirds un asinsvadu slimības, diabēts, depresija u.c.,
• potenciāls ergogēns līdzeklis (kura mērķis ir uzlabot sportisko veiktspēju un atveseļošanos).

Kafijā un sīpolos

Kvercetīns ir viens no izplatītākajiem flavonoīdiem, kas sastopams augļos un dārzeņos, ko cilvēce lieto jau gadsimtiem. Sīpoli, paprika, āboli, ogas, sarkanās vīnogas un sarkanvīns, zaļā tēja, medus ir tikai daži no produktiem, kas mūs nodrošina ar kvercetīnu. Uzskata, ka cilvēka vidējais dienas patēriņš varētu veidot 25-50 mg kvercetīna atkarībā no patērētajiem produktiem. Ar tasi kafijas vien var uzņemt ap 20-30 mg kvercetīna.

Visaugstākā šī spēcīgā antioksidanta koncentrācija atklāta zaļajos lapu dārzeņos (lupstājā, skābenēs, dillēs u.c.) un sīpolos, sevišķi sarkanajos un sevišķi sīpola visattālākajos gredzenos un saknei vistuvākajā daļā.(1) Turklāt pētījumi vedina domāt, ka bioloģiski audzētos dārzeņos kvercetīna arī ir vairāk, salīdzinājumam: bioloģiskajos tomātos konstatēts par 79% vairāk kvercetīna nekā pārējos. (2)

Ikdienā ēdot sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu, vajadzētu uzņemt pietiekami kvercetīna, lai gan vīrusu sezonā un ziemā organismam pēc tā varētu būt krietni lielāks pieprasījums. Pastiprināta vajadzība pēc imūnās sistēmas atbalsta, ko var nodrošināt kvercetīns, var rasties arī intensīvas fiziskās slodzes laikā.