Uztura bagātinātāji kļūst par svarīgu palīgu ikdienas veselības uzturēšanā. Mūsu ķermenis ne mirkli neapstājas — tas elpo, kustas, atjaunojas un pielāgojas. Lai šis sarežģītais mehānisms darbotos pilnvērtīgi, tam nepieciešams nepārtraukts uzturvielu un enerģijas avots. Ideālā pasaulē mēs visu iegūtu no sabalansēta uztura, taču realitātē to bieži kavē steidzīgs dzīves ritms, stress un sezonālas izmaiņas.
Tieši šeit uztura bagātinātāji nāk palīgā — neliels, bet nozīmīgs ieradums, kas palīdz uzturēt veselību, enerģiju un labu pašsajūtu ilgtermiņā. Iekļaujot tos ikdienā, mēs ne tikai sniedzam ķermenim nepieciešamo atbalstu, bet arī stiprinām disciplīnu un veidojam paradumus, kas uzlabo pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Soli pa solim: veselības mērķu un rutīnas saskaņošana
Pirms sākt lietot uztura bagātinātājus, ir vērts atbildēt uz dažiem jautājumiem:
- Kādi ir mani galvenie veselības mērķi? (piemēram, enerģijas līmeņa uzlabošana, imunitātes stiprināšana, ādas un matu veselība, gremošanas atbalsts)
- Vai es šobrīd saņemu pietiekami daudz konkrēto uzturvielu ar uzturu?
- Vai esmu pārbaudījis savu veselības stāvokli?
Skaidri definēti mērķi palīdz izvēlēties tikai nepieciešamo un izvairīties no nevajadzīgām papildvielām.
Populārākie uztura bagātinātāji ikdienai
Uztura bagātinātāji darbojas kā atbalsts mūsu veselībai – tie palīdz organismam nodrošināt to, ko dažkārt neizdodas uzņemt tikai ar pārtiku.
Jāņem vērā arī to, ka uzturvielu nepieciešamību ietekmē gan klimats, gan sezonālā pārtikas pieejamība, tāpēc, atbilstoši pielāgojot uztura paradumus, iespējams nodrošināt organismam to, kas tajā brīdī ir visvairāk vajadzīgs.
Populārākie uztura bagātinātāji
1. Ikdienai (droši lietojami regulāri)
Šie bagātinātāji palīdz uzturēt organisma normālu darbību un imunitāti, aizvietojot uztura nepilnības:
- Multivitamīni – vispārējs atbalsts organismam.
- B grupas vitamīni – enerģijai, nervu sistēmas darbībai, noguruma mazināšanai, skaistumam.
- C vitamīns – imunitātes stiprināšanai, ādas veselībai un organisma aizsardzībai.
- D vitamīns – kaulu un imunitātes stiprināšanai, īpaši tumšajos mēnešos ieteicams lietot katru dienu, bet vasarā devu pielāgo atbilstoši uzturam un saules gaismas iedarbībai.
- Magnijs – nervu sistēmai, muskuļu relaksācijai un stresa mazināšanai.
- Omega-3 taukskābes – sirds, smadzeņu un locītavu veselībai.
- Probiotikas – zarnu mikrofloras un gremošanas veselībai.
- Šķiedrvielas – svarīgas gremošanas sistēmai un lipīdu līdzsvaram.
- Kolagēns – ādas, matu, nagu un locītavu stiprināšanai.
2. Periodiski (kursu veidā vai sezonāli)
Šie ir ieteicami noteiktos apstākļos vai gada laikos:
- Cinks un selēns – imunitātes, matu un nagu veselībai.
- Dzelzs preparāti – dzelzs līmeņa atbalstam, īpaši sievietēm.
- Augu ekstrakti (piemēram, ehinācija) – imunitātes atbalstam sezonālu infekciju laikā.
- Locītavu atbalsta kompleksi (glikozamīns, hondroitīns) – pie paaugstinātas slodzes.
- Melatonīns – īslaicīgai miega ritma regulēšanai.
Kāpēc daļu lietot ikdienā, bet daļu – kursa veidā?
Galvenā atšķirība slēpjas tajā, kā organisms uzkrāj un izmanto šīs vielas:
- Ūdenī šķīstošie vitamīni (B, C vitamīni) un vairums minerālu neuzkrājas – pārpalikums izdalās ar urīnu, tāpēc tos ieteicams uzņemt regulāri.
- Taukos šķīstošie vitamīni (A, D, E, K) un daži minerāli var uzkrāties organismā, tāpēc to lietošana ilgtermiņā jābalsta uz analīzēm un ārsta ieteikumiem. D vitamīns ir izņēmums pie nepietiekamas saules iedarbības, taču devu vēlams pielāgot individuāli.
Īsumā: - Ūdenī šķīstošie – parasti jāuzņem regulāri, jo ātri izdalās.
- Taukos šķīstošie – jāuzmanās no pārdozēšanas, tāpēc bieži iesaka lietot kursu veidā vai pārbaudīt to līmeni ar analīzēm.
Ko saka pētījumi
Pētījumi rāda, ka ieraduma veidošanai vidēji nepieciešamas apmēram 66 dienas — pēc tam jaunais paradums kļūst automātisks un prasa mazāk piepūles. Tas attiecas arī uz veselīgiem paradumiem, piemēram, regulāru vitamīnu lietošanu — sākumā nepieciešams vairāk disciplīnas, bet vēlāk tas notiek automātiski. Cilvēki, kuri saglabā konsekvenci, ievērojami biežāk turpina veselīgus paradumus ilgtermiņā.(1)
- B vitamīni un smadzeņu veselība – regulāra folijskābes, B6 un B12 kombinācija samazina homocisteīna līmeni (t.i., viens no sirds un asinsvadu slimību ierosinātājiem) un uzlabo atmiņas un domāšanas spējas.(2)
- D vitamīns un mirstības samazināšana – ilgstoša D vitamīna lietošana kopā ar kalciju samazināja kopējo mirstības risku par ~6 %.(3)
- Omega-3, D vitamīns un vingrošana – šī kombinācija palēnina novecošanu un samazina priekšlaicīgas novājināšanās risku par 39 % un vēža risku par 61%.(4)
- Multivitamīni + veselīgs uzturs – samazina sirds slimību un liekā svara risku.(5)
Kā droši kombinēt uztura bagātinātājus
- Pārbaudiet sastāvu – lai izvairītos no pārmērīgām devām, īpaši lietojot vairākus produktus.
- Ziniet saderību – dažas vielas palīdz viena otrai (piem., D vitamīns + kalcijs, magnijs + B6), citas kavē uzsūkšanos (piem., dzelzs + kalcijs, cinks + varš).
- Plānojiet lietošanas laiku:
- Taukos šķīstošie vitamīni – kopā ar maltīti, kurā ir tauki (piemēram, olas, avokado, rieksti).
- Ūdenī šķīstošie – tukšā dūšā vai kopā ar vieglu maltīti.
- Dzelzs – ar C vitamīnu, izvairoties no piena un kofeīnu saturošiem produktiem.
- Individuāla pielāgošana
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, grūtniecēm, sievietēm zīdīšanas periodā un bērniem devas un kombinācijas jāapspriež ar ārstu vai farmaceitu.
- Kvalitātes izvēle
Izvēlieties uzticamus ražotājus ar skaidru marķējumu un sertifikātiem.
Kā veiksmīgi veidot jaunus ieradumus
Jaunie ieradumi neveidojas vienā dienā — tie ir kā mazas sēklas, kuras ar pacietību un rūpēm izaug par stabiliem, vērtīgiem paradumiem. Lai veselīgi ieradumi, piemēram, regulāra uztura bagātināšana, rīta vingrošana vai pietiekama ūdens uzņemšana, kļūtu par dabisku ikdienas daļu, var palīdzēt šādas pieejas:
- Sāc ar maziem soļiem
Lielākie panākumi bieži sākas ar vismazākajiem soļiem. Ja vēlies ieviest jaunu paradumu, sāc ar vieglu un paveicamu versiju. Piemēram, nevis “vingrošu 30 minūtes katru rītu”, bet “izdarīšu 5 pietupienus pēc zobu tīrīšanas”. Mazais solis ir kā drošs atspēriena punkts, no kura vēlāk vari celties augstāk. - Saisti ar jau esošu ieradumu
Jauns paradums nostiprinās vieglāk, ja to piesaisti darbībai, ko jau dari automātiski. Piemēram, lieto uztura bagātinātājus pēc rīta kafijas vai dzer glāzi ūdens pēc katras ēdienreizes. - Izmanto redzamus atgādinājumus
Cilvēka prāts ir vizuāls — ja atgādinājums ir acu priekšā, to pamanīsi biežāk. Uztura bagātinātājus vari novietot blakus ūdens glāzei, treniņu apģērbu sagatavot vakarā, bet dienas uzdevumus pierakstīt un novietot uz galda. - Atzīmē progresu
Redzēt progresu ir motivējoši. Tas var būt ķeksītis kalendārā, atgādinājumu lietotne vai vienkārša piezīme dienas beigās: “Šodien izdevās!”. Šis vizuālais apliecinājums stiprina pārliecību un gandarījumu. - Padari procesu patīkamu
Ieradumi kļūst noturīgāki, ja tie saistīti ar pozitīvām emocijām. Vari apvienot jauno paradumu ar kaut ko, kas tev patīk — piemēram, rīta pastaiga ar mīļāko mūziku fonā vai vitamīnu lietošana kopā ar gardu, veselīgu smūtiju. - Esi pacietīgs un elastīgs
Pētījumi rāda, ka jauna ieraduma veidošanās prasa 21–66 dienas, taču temps ir individuāls. Ja kādu dienu izlaid — vienkārši turpini nākamajā. Svarīgākais ir atgriezties pie ieraduma, nevis padoties pēc pirmās neveiksmes.
Konsekvences spēks
Regulārs ikdienas režīms rada pozitīvu domino efektu arī citās jomās:
- Labāka pašsajūta un veselība – cilvēki ar stabilu dienas struktūru biežāk ziņo par augstāku fizisko un garīgo labsajūtu, retāku slimošanu.(6)
- Pašdisciplīna – paradumu ievērošana trenē gribasspēku un spēju plānot, kas palīdz arī darbā un personīgajā dzīvē.(7)
- Bērnu attīstības piemērs – ģimenēs, kur bērniem ir skaidra rutīna tiek attīstītas labākas organizatoriskās prasmes un atbildības sajūta.(8)
- Pozitīvs efekts uz miegu, uzturu un emocionālo stāvokli.
Atbalsti sevi katru dienu
Veselība sākas ar ikdienas paradumiem, un uztura bagātinātāji var būt viens no vienkāršākajiem veidiem, kā palīdzēt ķermenim saņemt visu nepieciešamo. Neatkarīgi no tā, vai tos lietojam ikdienā vai periodiski, svarīgi ir ieklausīties sava organisma vajadzībās, sekot līdzi pašsajūtai un, ja iespējams, balstīt izvēles uz analīzēm un speciālistu ieteikumiem.
Mērķis nav aizstāt pilnvērtīgu uzturu, bet to papildināt, lai ikdienas steigā nezaudētu spēku, enerģiju un dzīvesprieku.
Izvēlies kvalitatīvus, rūpīgi izstrādātus produktus, kurus piedāvā LOTOS PREMIUM, jo TAVA VESELĪBA IR TAVA UZVARA!
section-629dc30
Avoti:
Lally P, Van Jaarsveld CHM, Potts HWW, Wardle J. How are habits formed: Modelling habit formation in the real world. Eur J Soc Psychol. 2010;40(6):998-1009. doi:10.1002/ejsp.674
Smith AD, Smith SM, de Jager CA, et al. Homocysteine-lowering by B vitamins slows the rate of accelerated brain atrophy in mild cognitive impairment: A randomized controlled trial. Proc Natl Acad Sci U S A. 2010;107(17):7919-7924. doi:10.1073/pnas.1001009107
Bolland MJ, Grey A, Gamble GD, Reid IR. Calcium supplements with or without vitamin D and risk of cardiovascular events: Reanalysis of the Women’s Health Initiative limited access dataset and meta-analysis. Cochrane Database Syst Rev. 2014;(1):CD007470. doi:10.1002/14651858.CD007470.pub3
Bischoff-Ferrari HA, Vellas B, Rizzoli R, et al. Vitamin D supplementation and prevention of chronic diseases. Nat Aging. 2025;5:105-118. doi:10.1038/s43587-025-00182-6
Sui Z, Zheng M, Zhang M, et al. Dietary supplement use and its associations with nutrient intake, diet quality, and socioeconomic and lifestyle factors among Australian adults. Nutrients. 2021;13(2):470. doi:10.3390/nu13020470
Knutson KL, von Schantz M. Associations between chronotype, morbidity and mortality in the UK Biobank cohort. Chronobiol Int. 2018;35(8):1163-1174. doi:10.1080/07420528.2018.1454458. PMCID: PMC6857682
Duckworth AL, Taxer JL, Eskreis-Winkler L, Galla BM, Gross JJ. Self-control and academic achievement. Annu Rev Psychol. 2019;70:373-399. doi:10.1146/annurev-psych-010418-103230
Wenner M. Bedtime routines benefit children. Wired. March 26, 2012. https://www.wired.com/2012/03/bedtime-routines-benefit-children/