Veselīgs vai neveselīgs uzturs

Veselīgs uzturs bieži tiek saistīts ar diskusijām par to, vai olas, sviests, sarkanā gaļa, sāls un daudzi citi produkti patiešām nāk par labu mūsu veselībai. Ik pa laikam tie nonāk pētījumu krustugunīs, sniedzot mums pretrunīgu informāciju. Apjukumā mēs pat varam sākt atteikties no produktiem, kas īstenībā dara mums labu, un pāriet uz “ieteicamajiem” – bet tie, piemēram, ņem un sabojā mums vielmaiņu!

Vispārzināms, ka neveselīga pārtika ir tā, kam mazāka uzturvērtība un augsts tauku, cukura un kaloriju saturs. Veselīgi pārtikas produkti parasti satur daudz vitamīnu, minerālvielu un citu svarīgu uzturvielu. Neskatoties uz to, daudzi produkti no veselīgo – vēl vairāk, kopš seniem laikiem pamatproduktu – kategorijas ir apsūdzēti tādā kaitējumā kā liekā svara, noguruma, iekaisuma izraisīšanā. Mīts vai patiesība?

1. mīts. Olas paaugstina holesterīnu

Patiesība: Olas būtiski neietekmē holesterīna līmeni asinīs, kā tika uzskatīts iepriekš. Pētījumi liecina, ka uztura holesterīnam ir minimāla ietekme uz holesterīna līmeni asinīs lielākajai daļai cilvēku.

Vidēji liela ola satur aptuveni 200 mg holesterīna, bet olās esošais holesterīns neiedarbojas tā, kā, piemēram, produkti, kas satur daudz transtaukskābju un piesātināto tauku un paaugstina holesterīna līmeni, kaitējot sirds un asinsvadu sistēmai. Tāpēc nav vajadzības izslēgt olas no ēdienkartes pat tiem, kam ir paaugstināts holesterīna līmenis – galvenais ir ievērot mērenību to ēšanā. Olas var būt veselīga uztura sastāvdaļa vairumam cilvēku, jo olu dzeltenums ir bagāts ar svarīgām uzturvielām, piemēram:

B12 vitamīnu (būtisks enerģijai un vielmaiņai),
holīnu (izšķirošs smadzeņu un aknu darbībai),
D vitamīnu (atbalsta hormonālo un imūno funkciju).

2. mīts. Ēdīsi taukus – būsi resns

Patiesība: Paši tauki nepadara tevi resnu. To lielākoties dara mākslīgs ēdiens un pārmērīga ēšana.

Uztura tauki ir svarīgi hormonu ražošanai, smadzeņu darbībai un vielmaiņas veselībai. Veselīgā diētā taukiem vajadzētu veidot aptuveni 30% no ikdienas kaloriju daudzuma, un lielākajai daļai no tiem vajadzētu būt nepiesātinātiem taukiem, kas ir veselīgāki sirdij. Mēs pieņemamies svarā, kad apēdam vairāk, nekā mums nepieciešams - neatkarīgi no tā, vai pārmērīgi daudz uzņemam olbaltumvielas, ogļhidrātus vai taukus. Kamēr vien koncentrējamies uz kvalitāti, nav jābaidās no taukiem. Pārtikā esošie tauki gan uzlabo garšu, gan sniedz sāta sajūtu, palīdzot svara kontrolē. Tauki arī nodrošina organismam nepieciešamās neaizvietojamās taukskābes, tāpēc:

ēdam veselīgos taukus, piemēram, sviestu, saulespuķu vai olīvu eļļu, kā arī tādus produktus kā tunci, lasi, valriekstus, kas bagāti ar polinepiesātinātajiem taukiem,
izvairāmies no apstrādātiem produktiem ar augstu piesātināto un transtauku daudzumu.

eļļa

3. mīts. Sarkanā gaļa izraisa sirds slimības

Patiesība: Sirds slimību galvenā problēma nav sarkanajā gaļā, bet gan pārstrādātajā pārtikā un iekaisumu veicinošos produktos, kā piemēram, cukurā.

Sarkanās gaļas patēriņš jau sen tiek saistīts ar paaugstinātu infarkta un insulta risku. To pamato ar augstu piesātināto tauku saturu gaļā, it sevišķi pārstrādātā gaļā. Mēs to esam dzirdējuši gadiem ilgi: samaziniet sarkanās gaļas patēriņu par labu liesai zivij vai vistai. Taču tagad pētnieki atklājuši, ka sarkanā gaļa, iespējams, nav tik kaitīga mūsu veselībai. Lai arī bekons joprojām atzīts par neveselīgu un sarkanās gaļas patēriņa daudzums un veids, kā tā pagatavota, joprojām ir būtiski faktori, visumā mērena gaļas ēšana nekaitē veselībai un sniedz daudz labumu:

B12 vitamīnu (svarīgu smadzeņu veselībai un vielmaiņai),
pilnvērtīgas olbaltumvielas (muskuļu augšanai, tauku dedzināšanai),
hēma dzelzi (būtisku enerģijai un skābekļa transportam).

4. mīts. Augu olbaltumvielas ir tikpat labas kā dzīvnieku

Patiesība: Dzīvnieku olbaltumvielas ir daudz labākas muskuļu augšanai, atjaunošanās procesam un vielmaiņai.

Pat zvērināti veģetārieši nevar noliegt, ka augu valsts olbaltumvielām ir zemāka uzturvērtība, tāpēc tās diētā nespēj pilnībā aizstāt dzīvnieku proteīnus un tas viņiem bieži izraisa veselības problēmas, sākot ar matu izkrišanu un beidzot ar muskuļu vājumu. Atšķirībā no augu proteīniem dzīvnieku olbaltumvielas:

satur visas aminoskābes, tai skaitā neaizstājamās, ko var uzņemt tikai ar pārtiku,
ir biopieejamākas – tām piemīt augstāka sagremojamība cilvēka kuņģa-zarnu traktā, nodrošinot labāku uzsūkšanos,
bagātas ar tādām uzturvielām kā B12 vitamīns, hēma dzelzs, kreatīns (nepieciešams muskuļiem) u.c.

5. mīts. Sāls kaitē veselībai

Patiesība: ķermenim ir nepieciešams sāls, lai tas pareizi darbotos.

Pārāk daudz sāls var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, kas palielina sirdslēkmes un insulta risku. Problēma ir tā, ka varam viegli uzņemt par daudz sāls, paši to nezinot. Apmēram trīs ceturtdaļas apēstā sāls nāk no iepakotiem un no ikdienas pārtikas produktiem, piemēram, maizes, brokastu pārslām, gaļas izstrādājumiem un gatavām maltītēm. Sāls patēriņam ikdienā ir jāseko līdzi, bet to nevar izslēgt no diētas pavisam, jo sāls nepieciešams:

asinsspiediena regulēšanai,
hidratācijai un elektrolītu līdzsvaram,
nervu sistēmas darbībai, muskuļu kontrakcijām u.c.

6. mīts. Sviests ir kaitīgs

Patiesība: Sviests ir superprodukts, it sevišķi, iegūts no govīm, kas barotas ar zāli vai sienu.

Tā kā sviestu veido piena tauki, kas lielākoties ir piesātinātie tauki, ilgu laiku tika aģitēts tā vietā lietot margarīnu – taukus saturošu maisījumu, kas parasti tiek ražots no augu eļļām un taukvielām. Margarīns pārsvarā satur nepiesātinātos taukus, kas ir veselīgāki sirdij un asinsvadiem. Patiesībā nekad nav iegūti kādi labi pierādījumi tam, ka margarīna lietošana sviesta vietā samazina sirdslēkmes vai sirds slimību attīstības iespējamību. Toties tika atklāts, ka margarīns - augsti pārstrādāts produkts – satur kancerogēnās transtaukskābes. Tagad uzskata, ka sviests noteikti ir labāks par margarīnu ar transtaukskābēm (daži modernie margarīni vairs nesatur šīs vielas), lai gan abus šos kalorijām bagātos produktus ieteicams lietot ar mēru. Atšķirībā no sintētiskā margarīna, kas uzlabots ar dažādām pārtikas piedevām, dabīgs sviests ir bagāts ar vērtīgām uzturvielām, piemēram:

A, D, E, K vitamīniem (taukos šķīstoši vitamīni hormonālajai veselībai, imūnsistēmai),
veselīgiem piesātinātajiem taukiem (nepieciešami smadzeņu darbībai un šūnu veselībai),
konjugēto linolskābi (palīdz tauku samazināšanā, vielmaiņā, regulē holesterīna līmeni),
laurīnskābi (cīnās pret Candida sēnīti un citiem kaitīgiem mikroorganismiem).

7. mīts. Dienā jāizdzer 8 glāzes ūdens

Patiesība: hidratācija nenozīmē tikai ūdens dzeršanu – svarīgi ir elektrolīti.

Astoņas glāzes jeb apmēram divi litri ūdens dienā patiesībā nav zinātniski pamatots noteikums, un šī “likuma” izcelsmes avotu pat nevar atrast. Arvien vairāk pētījumu liecina, ka šis izplatītais ieteikums dažiem cilvēkiem var nozīmēt par daudz ūdens, bet citiem – par maz. Veseliem cilvēkiem parasti nav nepieciešams patērēt ūdeni tik lielos daudzumos, un nepieciešamo šķidrumu var uzņemt arī no citiem pārtikas produktiem un dzērieniem. Daudz dzerot vienkāršu ūdeni bez elektrolītiem, tiek izvadīti svarīgi minerāli, kas var izraisīt dehidratāciju. Lai uzturētu hidratāciju un izvairītos no vieglas dehidratācijas, tev nav stingri jāievēro astoņu glāžu noteikums - vienkārši seko savām slāpēm, kā arī:

labāk pievienot ūdenim šķipsnu Himalaju sāls vai dzert minerālūdeni,
lietot uzturā ūdeņainus augļus: gurķus, arbūzus, melones u.c.,
regulāri iekļaut diētā buljonus, zupas un citus šķidrumus.

Kā atrisināt savu dilemmu?

Nevienam nav viegli sabalansēt savu uzturu starp neveselīgo un veselīgo, starp garšīgo un negaršīgo. Pirms pāris gadiem Somijas zinātnieki, aptaujājot vairāk kā 1500 dalībnieku par šo dilemmu, nonāca pie samērā negaidīta atklājuma: “Patērētāji ar stingru pārliecību, ka neveselīgs = garšīgs, retāk izvēlas veselīgu pārtiku, pat ja viņi atzīst tās ieguvumus veselībai, jo viņi pieņem, ka veselīgs ēdiens ir negaršīgs”.* Arī to var saukt par mītu, tomēr fakts paliek fakts - lai gan mēs vēlamies būt veseli, nebūt ne vienmēr izvēlamies veselīgu pārtiku. Ko darīt un kā mazināt negribēto vainas sajūtu šādā situācijā?

Viena no iespējām ir papildināt trūkstošās uzturvielas ar dabīgiem, sertificētiem un iedarbīgiem aktīvo vielu preparātiem – veselības produktiem, kas mazinās mūsu nesabalansētās diētas iespējamos riskus. Piemēram, sirds un asinsvadu veselībai var noderēt AteroLip® complex caps, kura sastāvā esošais kurkumas ekstrakts, olīvu lapu ekstrakts, holīns, niacīns un B12 vitamīns palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs, sirds un asinsvadu sistēmas darbību, kā arī normalizēt aknu lipīdus. Normālu aknu veselību var atbalstīt arī Hepasan Forte, kura sastāvā ir holīns, mārdadža sēklu ekstrakts, artišoka ekstrakts un pienenes saknes ekstrakts. Galu galā – ir daudz veidu, kā uzlabot uztura kvalitāti!