OSTEOARTRĪTS: KĀ NEPALAIST GARĀM SĀKUMU UN RĪKOTIES

Viena no biežākajām slimībām, ar ko cilvēki vēršas pie neirologa, ir osteoartrīts - hroniska slimība, ko izraisa locītavu skrimšļa pakāpeniska nodilšana. Ko saviem pacientiem šādos gadījumos iesaka “Veselības centrs 4” neiroloģe, osteorefleksoterapeite INESE BLUMBERGA?

PARASTI SĀKAS AR VIENU LOCĪTAVU

- Kā veidojas šī slimība?

- Locītavu veido kauli, un locītavu iekšpusi izklāj skrimslis. Skrimslis savukārt sastāv no hondrocītiem, kas ir skrimšļa šūnas, un lielāko daļu veido kolagēns. Skrimšļa šūnas izstrādā kolagēnu, un ar gadiem šī šūnu funkcija samazinās. Tātad, kolagēns tiek izstrādāts nepietiekamā daudzumā vai arī tas nav pietiekami kvalitatīvs, lai varētu nodrošināt skrimšļa funkciju. Skrimslis ir vajadzīgs, lai locītava varētu brīvi kustēties, kā arī mazinātu dažādu slodžu ietekmi, spiedienu, triecienu un citus ārējus faktorus. Ja skrimslis ir nodilis, locītavu sprauga sašaurinās, un to veidojošo kaulu elementi atrodas tuvāk, var arī saskarties viens pret otru. Skrimšļa šūnas novecojot iet arī bojā, un veidojas iekaisuma process locītavā. Kaulu galos bieži izgulsnējas arī sāļi, veidojot osteofītus. Pie kustībām un slodzēm kairinājums, ko apkārtējiem audiem rada sāļu izgulsnējumi, arī veicina iekaisuma procesus. Locītava var pietūkt, parādīties apsārtums, var būt sāpīga un mazkustīga.

- Kuras locītavas cieš visvairāk?

- Visbiežāk osteoartrīts skar ceļu, gūžu locītavas, var skart arī mugurkaulu veidojošās fasešu locītavas - mazas starpskriemeļu locītavas, kas savieno blakus esošos skriemeļus, var skart arī plecus, plaukstu locītavas. Slimība biežāk skar sievietes, bet novērojama arī vīriešiem – un īpatnēji, ka jaunākiem vīriešiem pat biežāk šī saslimšana tiek novērota. Izpausmes ir dažādas, sākot no vieglām formām līdz pat ievērojamām locītavu deformācijām un pat invaliditātei.

- Kādi simptomi visbiežāk liecina par slimības sākumu?

- Parasti sākas ar vienu locītavu – neliels stīvums, sāpes pie slodzes, kas salīdzinoši ātri pāriet. Tālākās stadijās šīs sāpes kļūst stiprākas - parasti pēc slodzes, un ne tik ātri pāriet. Nopietnākos gadījumos sāp arī naktī. Būtiski attiecībā uz ceļu un gūžu locītavām – šīs sāpes ir stiprākas, kad cilvēks ilgāk pasēž. Kad pieceļas, tie pirmie soļi, kamēr iekustas, ir diezgan stīvi un sāpīgi. Vēlāk locītava var izmainīties vizuāli – deformēties, un kļūt aizvien sāpīgāka. Samazinās locītavas kustību apjoms, kas sāk traucēt ikdienas funkcijām. Parasti cilvēki saka, ka locītavas arī krakšķ.

GANDRĪZ NEIZBĒGAMI

- Kas ietekmē locītavu nodilšanas procesu?

- Tiek uzskatīts, ka tas, cilvēkam novecojot, ir gandrīz neizbēgams, jo šūnas iet bojā, locītavu sprauga sašaurinās un veidojas šie nelabvēlīgie procesi.

Galvenie faktori:

1) novecošanās: pēc 70 gadu vecuma šī slimība skar praktiski 80 procentus cilvēku. Taču pēdējā laikā redzam, ka šī saslimšana vērojama jau vidēja vecuma cilvēkiem;

2) dzīvesveids: slodzes, smagumu cilāšana, traumas, var būt hroniska mikrotraumatizācija;

3) palielināts ķermeņa svars: tas palielina ikdienas slodzi uz locītavām – it kā mēs nepārtraukti nēsātu sev līdzi kādus smagumus;

4) dažādas vielmaiņas slimības: cukura diabēts, vairogdziedzera slimības, psoriāze; 5) iedzimtas vai iegūtas pataloģijas: kaut vai iegurņa asimetrija u.c.

- Ko vērts īpaši izcelt?

- Lietas, par ko runā mazāk. Piemēram, gūžu un ceļu locītavām būtu ļoti svarīgi, lai locītava būtu pietiekami labi apasiņota – lai nebūtu izteiktas aterosklerotiskas izmaiņas, sevišķi kāju asinsvadiem. Otra lieta – lai būtu pietiekami laba arī venozā attece no locītavām un lai neveidotos venozā stāze, kas arī apgrūtina pareizo asins cirkulāciju. Svarīgi nodrošināt locītavai arī pietiekami labu impulsu plūsmu, lai pilnvērtīgi funkcionētu tie nervi, kas inervē locītavas. Šie nervi pamatā nāk no mugurkaula jostas daļas, tātad šīs daļas pataloģija varētu provocēt, veicināt šo izmaiņu attīstību gūžās, ceļos un arī pēdu locītavās.

KĀ PAREIZI KUSTĒTIES?

- Kas jāievēro osteoartrīta pacientiem kustoties?

- Noteikti vajadzētu pietiekamu fizisko aktivitāti, jo muskuļu darbs uzlabo asinsriti, baro locītavu. Tikai, ja locītava ir jau sāpīga, kustību apjoms samazināts, tad nevajadzētu tīši to pārslogot. Ja ir sāpīgi ceļi, gūžas, nevajadzētu aizrauties ar lielo attālumu staigāšanu, noteikti ne ar skriešanu, sevišķi nepiemērotos apavos un pa cietu virsmu. Nevajadzētu veikt lēcienus no augstuma, dziļus pietupienus, necilāt smagumus. Ļoti laba ir peldēšana, riteņbraukšana, bet bez lielām slodzēm. Ja uz velotrenažiera – tad ar ļoti nelielu slodzi. Ja cilvēkam jāstaigā lielāki attālumi vai darbā sanāk būt visu dienu uz kājām, tad ortopēdi iesaka valkāt ceļa ortozi, kas atbalsta locītavu un var mazināt slodzi.

- Kā var samazināt pretsāpju medikamentu lietošanu?

- Nevajadzētu pārlieku lietot nestereoīdos pretiekaisuma līdzekļus - lai izvairītos no kuņģa-zarnu trakta problēmām. Vajadzētu konsultēties ar fizioterapeitiem, jo viņiem ir daudz metožu, ieskaitot pareizus vingrojumus, ko var veikt gan locītavām, gan mugurkaulam un kas nostiprina muskuļu korseti, kura satur locītavu karkasu. Var pielietot teipošanu, fizikālās terapijas procedūras. Ja šie līdzekļi vairs nepalīdz, tad iesakām griezties pie ortopēdiem – arī viņu rīcībā ir daudz metožu, sākot ar dažādām blokādēm, kas mazina iekaisumu, it kā ieeļļo, mitrina locītavas skrimsli, un beidzot ar nopietnākām procedūrām: artroskopiju un locītavu protezēšanu.

- Kādas aktīvās vielas var palīdzēt?

- Protams, var papildus lietot tādas vielas kā glikozamīnu, hondroitīnu u.c. Neaizmirsīsim, ka novecošanas process skar ne tikai skrimsli, bet arī visas citas struktūras, kas veido locītavu: saites, kaulus, muskuļaudus. Pēdējā laikā aktuāli ir preparāti, kas satur kolagēnu, kuram ir ļoti svarīga funkcija locītavu skrimšļa veidošanā un pabarošanā. Šo terapiju ar uztura bagātinātājiem vajadzētu iesākt savlaicīgi - sajūtot pirmo diskomfortu, stīvumu, krakšķēšanu vai pirmās aizdomas par sāpēm. Ja skrimslis ir jau pilnībā nodilis, kaulu locītavu spraugas ir ļoti šauras, tad šo preparātu lietošana būs mazāk efektīva. Tā kā mēs gandrīz nevaram izvairīties no šīs saslimšanas, palielinoties vecumam, būtu svarīgi atbalstīt locītavu funkcionēšanu ar elementāri profilaktiskām lietām, ko paši varam izdarīt.