Pulss – viss, kas jāzina

Pulss ir sirdsdarbības rādītājs, ko mēra sitienos minūtē, un tas atspoguļo to, cik reižu sirds izpumpē asinis vienā minūtē. Pulss jeb sirdsdarbība var daudz ko pastāstīt par jūsu sirdi un vispārējo veselību.

Šis raksts ir paredzēts ikvienam, kas vēlas izprast savu sirdsdarbību un veselību, uzzināt, kāds ir normāls pulss, kā interpretēt tā svārstības un kā rīkoties, ja pulss ir ārpus normas. Izpratne par pulsu ir svarīga, jo tas palīdz savlaicīgi atpazīt veselības problēmas, novērtēt fizisko sagatavotību un optimizēt ikdienas dzīvesveidu!

Kā pareizi izmērīt pulsu mājas apstākļos?

Pulsa mērīšana mājās ir vienkārša, un to var veikt gan pieaugušajiem, gan bērniem. Galvenie soļi:

• Izvēlieties mērīšanas vietu: parasti izmanto plaukstas iekšpusi (radiālā artērija) vai kakla sānu daļu (m. karotīds).
• Lietojiet pirkstu – nekādā gadījumā ne īkšķi, jo tas pats satur pulsu.
• Skaitiet sitienus 30 sekundes un reiziniet ar 2, lai iegūtu sitienus minūtē.
• Labāk mērīt pulsu miera stāvoklī, sēžot vai guļot.
• Veiciet mērījumu stundas laikā pēc fiziskas aktivitātes vai emocionāla stresa, lai rezultāts atspoguļotu miera stāvokli.

Šī vienkāršā metode palīdz sekot savam sirdsdarbības ritmam, noteikt normu un laikus pamanīt izmaiņas, kas var liecināt par veselības problēmām.

Normāls pulss pieaugušajiem

Normāls pulss pieaugušajiem miera stāvoklī ir no 60 līdz 80 sitieniem minūtē, bet tas var atšķirties atkarībā no vecuma, fiziskās sagatavotības, dzimuma, ķermeņa svara un veselības stāvokļa.

• 60–80 sitieni minūtē: Miera stāvoklī
• 100–140 sitieni minūtē: Vieglas fiziskās aktivitātes laikā
• 150–190 sitieni minūtē: Intensīvas fiziskās aktivitātes laikā

Normāls pulss bērniem

Bērniem pulss parasti ir ātrāks nekā pieaugušajiem. Tas ir saistīts ar to, ka viņu sirds ir mazāka un sit ātrāk, lai sūknētu asinis caur mazāku ķermeni.

• Zīdaiņi (līdz 1 gadam): 70–140 sitieni minūtē
• Bērni no 1 līdz 2 gadiem: 80–130 sitieni minūtē
• Bērni no 3 līdz 5 gadiem: 80–120 sitieni minūtē
• Bērni no 6 līdz 11 gadiem: 70–110 sitieni minūtē
• Pusaudži no 12 līdz 17 gadiem: 60–100 sitieni minūtē

Neatkarīgi no vecuma, pulsu var ietekmēt dažādi faktori.

Paaugstināts pulss – kas to ietekmē?

Paātrināta sirdsdarbība ne vienmēr ir bīstama; piemēram, zīdaiņiem pēc piedzimšanas ir normāli, ja sirds pukst līdz pat 140 reižu minūtē. Ne vienmēr sirds darbība jācenšas palēnināt, jo jāņem vērā kopaina – gan cilvēka vecums, gan veselības stāvoklis. Paātrināts pulss var būt īslaicīgs, tomēr dažkārt tas var izraisīt diskomfortu vai liecināt par veselības problēmām.

Ir vairāki paradumi un faktori, kas var paaugstināt pulsu un ietekmēt sirds veselību, tostarp:

• Fiziskās aktivitātes laikā ir pilnīgi normāli, ka sirds pulss paaugstinās. Tas notiek, jo ķermenim ir nepieciešams vairāk skābekļa un uzturvielu. Slodzes laikā sirds strādā smagāk, lai to nodrošinātu. Pēc fiziskās aktivitātes pārtraukšanas sirds pulss parasti atgriezīsies normālā līmenī.
• Emocionālais stāvoklis, kā, piemēram, stress, satraukums vai pārdzīvojumi ietekmē sirds pulsu. Tas notiek tāpēc, ka ķermenis izdala hormonu adrenalīnu, kas sagatavo “cīņai vai bēgšanai”. Kad adrenalīna līmenis samazinās, sirds pulss parasti atgriezīsies normālā līmenī.
• Kofeīns un alkohols. Kofeīns un alkohols ir stimulanti, kas var paātrināt sirdsdarbību un paaugstināt sirds pulsu.
• Nepareizs uzturs. Uzturs, kas bagāts ar sāli un piesātinātajiem taukiem, var paaugstināt asinsspiedienu un sirds pulsu. Arī pikanti ēdieni, kas satur čili piparus un var īslaicīgi paaugstināt pulsu.
• Liekais svars vai aptaukošanās var paaugstināt asinsspiedienu un sirds pulsu. Liekais svars un aptaukošanās ir saistīti ar paaugstinātu pulsu, jo sirds ir spiesta strādāt vairāk, lai apgādātu lielāku ķermeņa masu ar asinīm. Pētījumi uzrāda, ka cilvēkiem ar lielāku ķermeņa masas indeksu (ĶMI) ir augstāks pulss miera stāvoklī salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir normāls ķermeņa svars.
• Hroniskas slimības – sirds, nieru vai vairogdziedzera slimības var ietekmēt pulsu. Hipertireoze var paātrināt, bet hipotireoze – palēnināt sirdsdarbību. Šie faktori var būt saistīti ar sirds asinsvadu slimību risku.

Padomi, kā normalizēt pulsu

Papildus iepriekš minētajam, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, lai palīdzētu kontrolēt sirds pulsu. Tas ietver:

• Veselīgu uzturu: Ēdiet uzturu, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem un liesām olbaltumvielām. Ierobežojiet sāls, piesātināto tauku un holesterīna uzņemšanu.
• Regulāras fiziskās aktivitātes: Nodarbojieties ar vismaz 30 minūtēm mērenas intensitātes fiziskām aktivitātēm lielāko daļu dienu.
• Svara kontrole: Ja Jums ir liekais svars vai aptaukošanās, zaudējiet pat nedaudz svara.
• Smēķēšanas atmešana: Smēķēšana bojā artērijas un paaugstina asinsspiedienu un sirds pulsu.
• Alkohola ierobežošana: Alkoholiskie dzērieni var paaugstināt pulsu, īpaši, ja tie tiek patērēti lielos daudzumos.

Dabīgs līdzeklis normālam ritmam – AteroLip Rythmo!

Spēcināšanai un atbalstam īpaši noderīgs ir Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos-pharma radītais produkts AteroLip Rythmo.

AteroLip Rythmo sastāvā esošā vilkābele veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, piemīt sirds un asinsvadu veselībai noderīgas īpašības: palīdz normalizēt sirds ritmu, samazināt asinsspiedienu. Tiamīns veicina normālu sirds darbību.

AteroLip Rythmo piemērots pieaugušajiem sirdsdarbības uzlabošanai un spēcināšanai kā arī sirds slodzes mazināšanai. Rekomendējam AteroLip Rythmo lietot kursa veidā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības un konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu lietošanas kursu var atkārtot. Ieteicams lietot pa 1 kapsulai vienu reizi dienā ēdienreizes laikā.

Iepakojums par izdevīgu cenu pieejams ražotāja internetveikalā www.lotos-pharma.com.