Ateroskleroze: Simptomi, riski un ārstēšana
Ateroskleroze ir asinsvadu slimība, kas attīstās nemanāmi. Parasti tā skar cilvēkus pēc 40 gadu vecuma. Slimība attīstās pakāpeniski, artērijām sašaurinoties un ierobežojot asins plūsmu, kas palielina nopietnu veselības problēmu risku. Ateroskleroze ir ļoti izplatīta slimība, kas bieži tiek atklāta tikai progresēšanas stadijā.
Šis raksts paredzēts ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par aterosklerozes riskiem, simptomiem un profilaksi. Rakstā aplūkosim, kas ir ateroskleroze, kādi ir tās cēloņi un riska faktori, biežākie simptomi, kā arī veidus, kā sevi pasargāt un ārstēt, lai mazinātu komplikāciju risku!
Kas ir ateroskleroze?
Ateroskleroze ir hroniska asinsvadu slimība, kad artēriju iekšējās sieniņas pakāpeniski sabiezē un sašaurinās, veidojot tauku un holesterīna nogulsnes jeb plāksnes. Plāksnes ir tauku, holesterīna un citu vielu uzkrājumi artēriju sieniņās, kas traucē normālu asins plūsmu.
Sākotnējās stadijās ateroskleroze parasti nerada izteiktus simptomus, tāpēc cilvēki var nejust nekādas pazīmes ilgu laiku. Pamazām, kad artērijas būtiski sašaurinās, var parādīties tādas sūdzības kā, piemēram, sāpes krūtīs vai elpas trūkums fiziskas slodzes laikā. Ateroskleroze ir nopietna slimība, kas var izraisīt sirdslēkmi, insultu un citus asinsvadu bojājumus, tāpēc vajadzētu izprast tās būtību un sekot līdzi savas veselības rādītājiem un pašsajūtai.
Aterosklerozes cēloņi un riska faktori
Aterosklerozi galvenokārt izraisa plāksņu veidošanās uz artēriju iekšējām sieniņām, ko veicina tauku un holesterīna nogulsnēšanās. Bojāta asinsvada siena, piemēram, paaugstināta asinsspiediena vai iekaisuma dēļ, ļauj zema blīvuma holesterīnam (ZBL - zema blīvuma lipoproteīnam jeb “sliktajam” holesterīnam) un citiem taukiem uzkrāties, veidojot plāksnes.
Laika gaitā tās sašaurina asinsvadus, ierobežojot asins plūsmu un veicinot aterosklerozes attīstību. Šī slimība galvenokārt attīstās ilgstošas nelabvēlīgu paradumu un vides faktoru ietekmes rezultātā, piemēram, ja regulāri tiek lietots neveselīgs uzturs, ir mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīgs alkohola patēriņš un smēķēšana.
Kas izraisa aterosklerozi?
Aterosklerozes izraisītājam nav viena konkrēta cēloņa. Šo slimību var izraisīt vairāku faktoru kopums - ilgstoši neveselīgi paradumi un nelabvēlīgi apstākļi. Plāksnīšu veidošanos veicina paaugstināts ZBL jeb “sliktais” holesterīns, bojātas asinsvadu sieniņas, hronisks stress un iekaisuma procesi organismā. Aterosklerozes attīstību veicina arī augsts asinsspiediens, jo tas bojā asinsvadu sieniņas un veicina to sašaurināšanos.
Visi šie faktori kopā apgrūtina normālu asins plūsmu, palielinot sirdslēkmes un insulta risku, kā arī perifēro artēriju bojājumus. Aterosklerozes attīstību ietekmē cilvēka dzīvesveids, tāpēc, lai to novērstu, jārūpējas par veselīgu ikdienas rutīnu.
Kādi ir aterosklerozes riska faktori?
Galvenie riska faktori ir augsts holesterīna līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, smēķēšana, aptaukošanās, neveselīgs uzturs un ģimenes anamnēzē esošas sirds-asinsvadu slimības.
No šiem faktoriem viegli ietekmējami ir uzturs, fiziskās aktivitātes, smēķēšana un alkohola lietošana, tāpēc, samazinot šo faktoru ietekmi, iespējams būtiski samazināt aterosklerozes attīstības risku un saglabāt sirds veselību.
Aterosklerozes simptomi
Ateroskleroze var attīstīties nemanot, tāpēc raksturīgi, ka simptomi visbiežāk parādās tikai tad, kad asinsvadi jau ir būtiski sašaurināti. Pazīmes mēdz būt dažādas, un bieži tās tiek ignorētas, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai un regulāri veikt veselības pārbaudes.
Kādi simptomi liecina par aterosklerozi?
- Ja bojātas koronārās artērijas (sirdī). Cilvēks var izjust spiediena sajūtu vai sāpes krūtīs, elpas trūkumu vai nogurumu fiziskas slodzes laikā. Sāpes var izstaroties uz kaklu, muguru vai kreiso roku. Šie simptomi liecina par ierobežotu asins plūsmu sirdī un palielinātu sirdslēkmes risku. Laikus dodoties pie ārsta uz konsultāciju un veicot izmeklējumus, iespējams novērst smagākas sekas.
- Ja bojāti smadzeņu asinsvadi. Var parādīties galvas reiboņi, atmiņas vai runas traucējumi un neskaidra redze. Smagākos gadījumos var novērot pēkšņu nespēku vienā ķermeņa pusē vai citas insulta pazīmes. Šie simptomi liecina par traucētu asinsriti smadzenēs un nozīmē, ka nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība, lai samazinātu nopietnas komplikācijas.
- Ja skartas kāju (perifērās) artērijas. Var parādīties sāpes vai krampji kājās, atrodoties kustībā. Sāpes parasti pāriet atpūšoties (klaudikācija). Smagākos gadījumos iespējamas čūlas vai audu bojājumi. Tas liecina par traucētu asinsriti un palielina komplikāciju risku, tāpēc svarīgi regulāri atrādīties ārstam.
- Ja bojātas zarnu artērijas. Cilvēks var izjust sāpes vai diskomfortu vēderā, īpaši pēc ēšanas. Var būt novērojami arī citi gremošanas traucējumi.
Minētos simptomus cilvēki mēdz ignorēt. Bieži viņi tos attaisno ar kādu citu it kā nesvarīgu problēmu, taču tie var liecināt par asins plūsmas ierobežojumiem, kas nozīmē, ka nepieciešama ārsta vizīte!
Aterosklerozes riski un komplikācijas
Ja ateroskleroze norit ilgstoši, tā var radīt dažādus ievērojamus sarežģījumus, tostarp sirdslēkmi, insultu un nopietnus asinsrites traucējumus.
Kādas komplikācijas var izraisīt ateroskleroze?
Ja ateroskleroze netiek laikus atklāta un ārstēta, tā var izraisīt smagas veselības problēmas. Rezultātā palielinās sirdslēkmes, insulta, perifēro artēriju slimību un nieru asinsvadu sašaurināšanās risks. Ilgstoša ateroskleroze var radīt nopietnas komplikācijas, ko ārstēt ir sarežģīti.
Agrīni pamanīta slimība, regulāras veselības pārbaudes un riska faktoru samazināšana var ievērojami samazināt šos veselības draudus!
Ko darīt, ja ir ateroskleroze?
Ja konstatēta ateroskleroze vai ir satraukums par tās iespējamību, ieteicams uzsākt svara, asinsspiediena, cukura un holesterīna līmeņa kontroli. Noteikti jāizvairās no smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas. Saglabāt sirds un asinsvadu veselību var regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, kurā iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas, un stresa mazināšanas prakses.
Ja rodas kādas sūdzības, nevilcinies un apmeklē ārstu, kurš, ja vajadzēs, ieteiks veikt asins analīzes, asinsspiediena mērījumus, elektrokardiogrammu vai asinsvadu ultrasonogrāfiju un uzsāks atbilstošu ārstēšanu.
Kā ārstē aterosklerozi?
Ārstēšana visbiežāk sākas ar dzīvesveida maiņu. Vispirms ir jānodrošina veselīgs uzturs, piemēram, Vidusjūras diēta, kurā bagātīgi iekļauti dārzeņi, pilngraudu produkti un veselīgie tauki - olīveļļa. Noteikti jāuzsāk regulāras fiziskās aktivitātes, jāatmet smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana.
Ārsts var izrakstīt arī medikamentus, piemēram, holesterīna vai asinsspiediena līmeni regulējošus preparātus. Akūtos gadījumos var būt nepieciešama invazīva iejaukšanās, piemēram, stenta ievietošana vai operācija. Ārstēšana jāuzsāk tikai pēc saskaņotām ģimenes ārsta un kardiologa norādēm.
Kā var novērst aterosklerozes attīstību?
Aterosklerozes profilakses pasākumi balstīti veselīgā dzīvesveidā un ikdienas paradumos:
- Regulāras fiziskās aktivitātes - vismaz 30 minūtes dienā (piemēram, pastaigas, nūjošana, riteņbraukšana).
- Sabalansēts uzturs - vairāk dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, mazāk piesātināto tauku un cukura.
- Pietiekams miegs un kvalitatīva atpūta.
- Stresa mazināšana, pievēršoties relaksējošām aktivitātēm un hobijiem.
- Regulāra veselības rādītāju kontrole - aptuveni reizi gadā ieteicams pārbaudīt ķermeņa svaru, asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs un holesterīna līmeni asinīs.
Ieviešot pat nelielas izmaiņas ikdienā, piemēram, biežākas pastaigas vai vairāk dārzeņu ēdienkartē, iespējams panākt ievērojamu veselības uzlabošanos. Ilgtermiņā šādi ieradumi palīdz ne tikai samazināt aterosklerozes risku, bet arī uzlabo vispārējo pašsajūtu.
Noslēgums
Ateroskleroze ir izplatīta slimība, kas var izraisīt smagas komplikācijas, ja to pamana laikus, tā ir kontrolējama. Regulāras pārbaudes, kontrolējot cukura un holesterīna līmeni asinīs, izvēloties veselīgu uzturu, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm un stresa mazināšanas praksēm, var nodrošināt aterosklerozes neattīstīšanos. Lai izvairītos no aterosklerozes, būtiski pievērst uzmanību simptomiem, piemēram, sāpēm krūtīs, krampjiem kājās vai galvas reiboņiem, un vajadzības gadījumā jāvēršas pie ārsta.
Rīkojoties laikus, iespējams sevi pasargāt no nopietnām komplikācijām un arī uzlabot dzīves kvalitāti!
AteroLip Complex Caps, 90 kapsulas
Ir noliktavā
Original price was: 33,48 €.19,99 €Current price is: 19,99 €.AteroLip® complex caps sastāvā esošais:
- kurkumas ekstrakts palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs, palīdz uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas darbību, kā arī normalizēt aknu lipīdus;
- holīns palīdz nodrošināt normālu lipīdu un homocisteīna vielmaiņu;
- vitamīns B12 veicina sarkano asinsķermenīšu normālu veidošanos un palīdz nodrošināt normālu homocisteīna vielmaiņu;
- niacīns un vitamīns B12 palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.
- olīvu lapu ekstrakts satur 20% hidroksitirozolu, kas ir polifenols.
AteroLip fiber, 15 paciņas
Ir noliktavā
Original price was: 14,79 €.8,87 €Current price is: 8,87 €.AteroLip® fiber ir dabīgs šķiedrvielu avots. Tā sastāvā esošie auzu beta-glikāni palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs1. Auzu beta-glikānu uzņemšana ēšanas laikā ierobežo glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs pēc ēšanas2. Ceļteku sēnalas palīdz uzturēt normālu zarnu darbību, uzlabot gremošanu un samazināt lipīdu un holesterīna līmeni asinīs.