elpceļi
Elpceļu veselība, Imunitāte

Elpceļi - kā tos ietekmē aukstums? Ziema nes gleznainas ainavas ar balta sniega segu un saltu aukstumu gaisā. Taču sala nepatīkamākā puse – jo zemāka temperatūra, jo zemāks mitruma līmenis gaisā. Turklāt apkure var padarīt gaisu ārkārtīgi sausu arī mājās. Sausais ziemas gaiss nav vienkārši traucēklis; tas var apgrūtināt elpošanu pat veseliem cilvēkiem, nemaz nerunājot par tiem, kas cieš no astmas, alerģijas, hroniska bronhīta un citām elpceļu problēmām.

Elpceļi - kā tos ietekmē aukstums?

Pat cilvēkiem, kam nav tendence uz elpceļu saslimšanām, izejot ārā un ieelpojot salto, spirgto ziemas gaisu, bieži vien “sāk kasīt” kaklā, uznāk klepus vai elpas trūkums. Auksts, sauss gaiss var kairināt elpceļus un plaušas, savukārt ķermenis strādā, lai to mitrinātu. Tas izraisa augšējo elpceļu sašaurināšanos – tā sauktās bronhu spazmas, kas elpošanu nedaudz apgrūtina.

Aukstuma iedarbībā plaušu mehānismus apdraud ne tikai bronhu sašaurināšanās, bet arī iespējams sastrēgums elpceļos, izdalījumu palielināšanās un samazināts mukocilārais klīrenss jeb aizsardzības mehānisms, kas mazina gļotas un potenciāli kaitīgas daļiņas plaušām.

Droši vien katram ir nācies – vismaz bērnībā – piemēram, slēpojot vai spēlējot hokeju, kārtīgi “sarīties” auksto gaisu un piedzīvot it kā dedzinošu sajūtu plaušās. Plaušas sāp, jo ieelpojot šo auksto, sauso gaisu, mūsu elpceļi, faktiski, izžūst, izraisot dedzinošu sajūtu. Un tas notiek jo biežāk, jo laiks kļūst aukstāks, tāpēc ka tad mitrums gaisā pazeminās.

Elpceļi

Kas izraisa saaukstēšanos?

Saaukstēšanās, gripa un citas elpceļu slimības biežāk sastopamas gada aukstākajos mēnešos, un tajā vainojami vairāki ziemai specifiski faktori, kas vājina mūsu pretestības spējas.

* Lielāka vīrusu aktivitāte – daudzi vīrusi ir aktīvāki tieši pie zemām temperatūrām.

* Vīrusi izplatās vieglāk - it sevišķi saaukstēšanās un gripa izplatās daudz vieglāk ziemā, jo ķermenis nav tik efektīvs cīņā pret vīrusu, kad auksts gaiss nokļūst degunā un augšējos elpceļos.

* Inficēšanās risks ir augstāks – jo cilvēki vairāk uzturas telpās, un nodot vīrusus no viena cilvēka otram ir pavisam viegli.

* Mazāk balto asins šūnu - aukstums izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi elpceļos nonāk mazāk balto asins šūnu, kas tiem nepieciešamas, lai novērstu elpceļu infekcijas, piemēram, gripu un bakteriālo pneimoniju.

* D vitamīna trūkums – vairums ļaužu pavada mazāk laika ārā, kas var izraisīt D vitamīna līmeņa pazemināšanos. Ķermeņa imūnsistēmai ir nepieciešams D vitamīns, lai tā darbotos pareizi, tāpēc ziemā īpaši svarīgi uzņemt D vitamīnu papildus.

* Palēnināta imūno šūnu darbība – imūnās šūnas ir gausākas aukstā temperatūrā nekā siltākā temperatūrā, tāpēc aukstuma sajūta vai laika pavadīšana ārā, aukstā laikā var radīt lielāku risku saslimt.

* Deguna aizsardzības spējas mazinās - aukstais gaiss bojā degunā notiekošo imūnreakciju. Saskaņā ar laboratorijas pētījumiem auksts gaiss ir saistīts ar pastiprinātu vīrusu infekciju, jo mēs zaudējam apmēram pusi no deguna imūnās aizsardzības spējām, samazinoties temperatūrai deguna iekšienē tikai par pieciem grādiem pēc Celsija.

Kā elpot ziemā?

Ņemot vērā lielo infekciju risku ziemā, ir vērts piedomāt par pareizu elpošanu. Te jāievēro tikai viens galvenais nosacījums – ieelpot caur degunu, izelpot caur muti.

Ieelpojot caur degunu, gaiss tiek sasildīts un mitrināts – tieši tāds tas nonāk plaušās. Deguna matiņi palīdz aizturēt lielāko daļu vīrusu, kā arī putekļu daļiņas.

Jau labu laiku strīdīgs jautājums ir par mutes aizsegšanu ar šalli, kas sevišķi izplatīti bērniem, lai pasargātu viņus no auksta gaisa ieelpošanas. Daļa speciālistu uzskata, ka tas ir lieki, lai neteiktu, ka kaitīgi – jo izelpotais gaiss samitrina šalli, tā var sasalt un pat radīt sejas apsaldējumus.

Citi turpretī uzskata­, ka šalle ievērojami palielina gaisa mitrumu, ko tās lietotājs ieelpo – ar nosacījumu, ka ieelpo caur degunu. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem par pandēmijas laikā lietotajām maskām – paaugstināts mitrums, par ko daudzi masku nēsātāji sūdzējās, patiesībā varēja dot papildus efektu, aizsargājot pret vīrusu izplatību; turklāt zemākā temperatūrā visu pārbaudīto masku mitrinošais efekts ievērojami palielinājās.*

Elpceļi

Elpceļi - to mitrināšana un spēcināšana

Vispārējie ieteikumi vīrusu sezonā ir labi zināmi, sākot ar biežu roku mazgāšanu un beidzot ar izvairīšanos no inficētiem cilvēkiem un citu aplipināšanas. Ņemot vērā elpceļu svarīgo lomu saaukstēšanās un gripas infekcijās, vērts ievērot dažus noteikumus, kas īpaši palīdz to veselības uzturēšanā.

Dzert daudz šķidruma

Labākais veids, kā saglabāt mitrumu elpceļos, ir uzturēt labu hidratāciju, tas ir, dzert šķidrumus. Ja dienas laikā ķermenis saņem pietiekami daudz ūdens, tas palīdz atšķaidīt elpceļu un plaušu gļotas. Turpretī dehidratācija var izraisīt šo gļotu sabiezēšanu un lipīgumu, palēninot vispārējo elpošanu un veicinot uzņēmību pret elpceļu slimībām. Silti šķidrumi var atslābināt elpceļus un palīdzēt izdalīties kaklā lipīgajām gļotām.

Mitrināt gaisu

Apkures dēļ mājās gaiss var kļūt ļoti sauss, par ko liecinās tādi simptomi kā paaugstināta statiskā elektrība, sausa āda, sasprēgājušas lūpas, sausa mute un deguns, bieža deguna asiņošana u.c. Tagad ir plaši pieejami dažādi gaisa mitrinātāji un difuzori, taču ieteicams maksimāli izmantot arī ikdienišķas aktivitātes, kas rada mājā mitrumu. Piemēram, ļaut izplatīties zupas, buljona, makaronu vārīšanās garaiņiem vai speciāli pavārīt katlā ar ūdeni citrusaugļus un garšvielas, lai smaržīgie garaiņi izplatās mājā, mitrina tās gaisu un izplata jauku aromātu. Ieteicams dabiski ļaut žūt veļai mājā (nevis elektriskajā žāvētājā), žāvēt slapjas cepures un dūraiņus, vai samitrinātus frotē dvieļus uz radiatoriem. Var arī apsmidzināt ar ūdeni aizkarus, izvietot dekoratīvas bļodas un citus lēzenus traukus ar ūdeni, kas lēnām izgaros.

Radīt “tvaika pirti” degunam

Ik pa laikam vērts īpaši mitrināt elpceļus, pastāvot karstas dušas tvaikos, līdzēs arī sēdēšana uz vannas malas, kamēr tajā tiek laists karstais ūdens. Pēc šīm procedūrām vēlams ļaut tvaikiem no vannasistabas izplūst mājā. Tvaika inhalācijas un vanniņas, pievienojot ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas, derēs ne tikai slimību gadījumā, bet arī profilaksei.

Vēdināt

Lai gan tas var šķist pretrunīgi, patiesībā ir nepieciešams arī ziemā uz 5-10 minūtēm plaši (nevis puspavērti) atvērt logus un nomainīt piesārņoto gaisu ar svaigu. Svaigam gaisam būtu jāieplūst reizi divās stundās. Tas ne tikai uzlabos mājas gaisa kvalitāti, palīdzēs viegli elpot, mazinās ādas sausumu un niezi, bet arī vēdinātās telpās organisms saņems vairāk skābekļa, saglabāsies kognitīvās spējas. Skābekļa trūkums telpās veicina sliktu pašsajūtu un arī dažādas slimības – var sākt sāpēt galva, rasties nogurums, saasināties alerģijas.

Stiprināt imūnās spējas

Latvijas farmaceitiskā uzņēmuma Lotos-Pharma ražotais produkts Imunosil Virufix ir piecu spēcīgu pretvīrusa elementu kombinācija, izstrādāta tieši imūnsistēmas atbalstam. Sastāvā iekļautās aktīvās vielas – D, C vitamīns, cinks, kvercetīns, melatonīns – ir mērķētas pret vīrusu infekciju ielaušanos un darbību organismā, balstoties zinātniskajos pierādījumos par šo piecu uztura elementu īpašībām un maksimālajām devām maksimāli labvēlīgam efektam. Turklāt vairāki no šiem elementiem darbojas sinerģiski – to mijiedarbība rada papildu ieguvumu.

Imunosil Virufix ir arī izdevīgs - to var lietot gan profilaksei pret vīrusu saslimšanu, gan infekcijas laikā, lai atvieglotu slimības gaitu un novērstu komplikācijas, gan arī pēc slimošanas, lai palīdzētu drīzāk uzveikt sekas.

Imunitātes stiprināšanai
section-69090e8

ATSAUCE

* Courtney JM, Bax A. Hydrating the Respiratory Tract: An Alternative Explanation Why Masks Lower Severity of COVID-19. Biophysical Journal, 2021