Kā Laima slimība saistīta ar kolagēnu?

Ik gadu Latvijā daži simti cilvēku pēc ērču koduma inficējas ar Laimas slimību. Lai gan vieniem slimību atklāj agrāk, bet citiem vēlāk, un simptomi var būt ļoti atšķirīgi, viena no biežāk sastopamajām Laimas slimības pazīmēm ir skeleta-muskuļu sistēmas traucējumi, īpaši artrīts. Turklāt daudziem pacientiem kaulu un locītavu sāpes nepāriet arī pēc ārstēšanās kursa ar antibiotikām.

Šis saturs ir paredzēts pacientiem, viņu tuviniekiem, kā arī veselības aprūpes speciālistiem, kuri vēlas labāk izprast slimības ietekmi uz organismu un tās ilgtermiņa sekas. Šajā rakstā skaidrosim, kā Laima slimība ietekmē kolagēnu organismā un kā šī saistība var būt nozīmīga ilgstošu slimības simptomu attīstībā.

Kustību problēmas – biežs simptoms

Līdzīgi daudziem pacientiem, Evija savu “liktenīgo ērci” neredzēja un nejuta. Taču viņai vismaz paveicās, ka pēc ilgāka ciešanu perioda ciešanām beidzot tika atklāta diagnoze – Laimas slimība. “Sākumā man ļoti sāpēja pēdas,” stāsta Evija. “Pēc tam jutu sāpes visās locītavās. Likās, kā pāri pārbraucis traktors. Arī tagad, pēc ārstēšanas kursa ar antibiotikām, nevaru teikt, ka neko vairs nejūtu. Sāpes ik pa laikam atgriežas, bet smaguma sajūta un stīvums locītavās saglabājas gandrīz visu laiku.”

Arī Alla ilgi mocījās ar dīvainiem simptomiem, nezinot to cēloni. “Pirms septiņiem vai astoņiem gadiem jutu, ka nestrādā labā kāja, zūd sajūta kājas muskulī. Pirms apmēram diviem gadiem man sapampa viena kāja, pēc tam otra. Lauza kaulus, regulāri paklupu, sāka neklausīt kājas. Pat nevarēju vairs izkāpt no gultas. Divus gadus intensīvi ārstējos, un mana pašsajūta kopumā ir uzlabojusies, tomēr muskuļu stāvoklis joprojām sagādā problēmas. Vismaz reizi gadā ir saasinājums, parasti rudenī, un tad esmu spiesta ņemt slimības lapu.”

Savukārt Ilga vasarā atrada sev piesūkušos ērci, taču, nejūtot nekādus simptomus, pēc dažiem mēnešiem par to bija aizmirsusi. “Novembrī man kreisajā plecā uzradās dīvaina, krampjaina sāpe. Bija grūti pat roku pacelt un apģērbties. Pēc apmēram mēneša sāpēšana norima. Diemžēl drīz pēc tam sāpes plecā atgriezās daudz stiprākas, krampjainas, līdz vienā vakarā kreisās puses ribu rajonā un plecā iemetās tik asas sāpes, ka traucēja pat elpot.”

Laimas slimības sākumā daudziem pacientiem var rasties migrējošas muskuļu un skeleta sāpes locītavās, bursās (gļotsomiņās), cīpslās, muskuļos vai kaulos vienā vai vairākās vietās vienlaikus, kas bieži vien ilgst tikai dažas stundas vai dienas. Par laimi ārsti šādas sūdzības vairs nepiedēvē hipohondriķiem vai cilvēkiem “ar zemu sāpju slieksni”, jo Laimas slimības viltīgā un draudīgā puse tagad ir labāk izzināta. Tomēr tas nav vienīgais aizspriedums, ko mediķiem nākas pārvarēt.

Mīti un patiesība par Laimas slimību

Laimas slimība jeb Laimas borelioze ir infekciju slimība, ko izraisa baktērijas borrelia burgdorferi, kuras pārnēsā ērces. Tās sastopamas ne tikai mežos un pļavās, bet arī piemājas dārzos, pilsētu parkos, pludmalēs un citur, tāpēc inficēšanās risks pastāv arī ikdienas vidē. Pēc ērces piesūkšanās Laima slimība var izpausties ar ļoti dažādiem simptomiem, un ne vienmēr tie ir uzreiz atpazīstami.

Tikai pirms pusgadsimta zinātnieki sasaistīja ērces ar šo slimību, un par Laimas slimību joprojām sabiedrībā pastāv daudz neskaidrību. Laima slimības simptomi var būt ļoti daudzpusīgi un smagi, tāpēc nav brīnums, ka joprojām pastāv daudzi maldīgi priekšstati par to, kā Laima slimība var noritēt un kā tā izpaužas. Lūk, daži no tiem.

1. Mīts: Specifisks plankums uz ādas

Maldīgs ir uzskats, ka Laimas slimības izplatītākais simptoms ir specifisks ādas apsārtums apļa veidā, kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc 1-4 nedēļām. Jaunākā statistika liecina, ka apmēram pusei saslimušo ādas apsārtums nav novērots un ir gadījumi, kad tas parādījies pat pēc vairākiem mēnešiem vai izskatījies pavisam netipiski.

Faktiski, Laimas slimības simptomi ir nespecifiski: paaugstināta temperatūra, svīšana, galvassāpes, locītavu sāpes, nogurums u.tml., tādēļ daudzos gadījumos slimība netiek diagnosticēta savlaicīgi. Vēlīnā Laimas slimība parasti attīstās 6–36 mēnešus pēc inficētās ērces koduma, un šajā gadījumā simptomi atšķiras no agrīnas stadijas.

2. Mīts: Laimas slimība nav izārstējama

Nav tiesa, jo daļai pacientu izdodas uzveikt Laimas slimību pēc īsa antibiotiku kursa. Tomēr nenoliedzami, ka tā ir grūti ārstējama slimība – vairāk kā pusē gadījumu ar vienu antibiotiku kursu netiek panākta izveseļošanās. Turklāt Laimas slimība joprojām ir mīklaina – tā var izraisīt ilgstošus simptomus ne tikai neārstēta, bet dažreiz arī, neskatoties uz efektīvu ārstēšanu, ko zinātne vēl nespēj izskaidrot.

Zinātnieki, kas pēta Laimas slimību, vistuvāko tās bioloģisko līdzību saskata ar sifilisu. Tāpat kā sifilisu, Laimas slimību izraisa ļoti invazīvs patogēns ar unikālu formu – spirohetu. Tāpat kā sifiliss, Laimas slimības spirohets var iebrukt centrālajā nervu sistēmā un citās galvenajās ķermeņa sistēmās. Tāpat kā sifiliss, Laimas slimība sākas ar lokalizētu infekciju, izplatās visā ķermenī un var izraisīt hroniskus deģeneratīvus traucējumus.

3. Mīts: Hroniska Laimas slimība neeksistē

Vispārpieņemts uzskatīt, ka Laimas slimībai nav hroniskas norises. Lai gan ilgi noliegta un joprojām nav atzīta kā medicīnisks termins, tomēr “hroniska Laimas slimība” beidzot ir nonākusi uzmanības centrā. Šo terminu sāk lietot pat ārsti, lai aprakstītu ilgstošus simptomus un komplikācijas, kā arī neārstētu slimību. Daži to sauc arī par persistējošu formu vai pēc-Laimas slimības sindromu, tomēr dati, cilvēku pieredzes stāsti, kā arī pētījumi liecina, ka “hroniska” Laimas slimība ir un tā var novest pie smagām komplikācijām un hroniskai slimībai līdzīgiem neatgriezeniskiem veselības bojājumiem.

4. Mīts: Pārslimojušais nevar saslimt otrreiz

Diemžēl tā nav tiesa, kaut arī Laimas slimība ir infekcija. Ar Laimas slimību var inficēties vairākkārt, jo pret to neveidojas imunitāte. Tiek strādāts pie vakcīnas pret šo slimību, taču tā vēl nav gatava.

Kas ir Laimas artrīts?

Neārstētas vēlīnās Laimas slimības pazīmes var parādīties laikā no dažiem mēnešiem līdz gadam pēc inficēšanās. Izplatītākie tās simptomi ir grūtības koncentrēties jeb “smadzeņu migla”, nervu bojājumi visā ķermenī, ieskaitot ādu, muskuļus un orgānus (polineiropātija), kā arī atkārtotas locītavu pietūkuma un sāpju epizodes, ko dēvē par Laimas artrītu.

Laimas artrīta galvenā iezīme ir acīmredzams vienas vai vairāku locītavu pietūkums. Lai gan visbiežāk tiek skarti ceļi, pietūkumam var būt pakļautas arī citas lielas locītavas: pleca, potītes, elkoņa, žokļa, plaukstas, gūžas. Locītava var būt silta vai karsta, var izraisīt sāpes kustības laikā.

Lai borēlijas izdzīvotu, tām nepieciešams kolagēns – olbaltumviela, kas veido saistaudus un ir būtiska locītavu, saišu un cīpslu struktūrai, jo tas ir bagāts ar barības vielām. Tāpēc šīm baktērijām ir tendence migrēt uz vietām, kurās ir daudz kolagēna, piemēram, locītavām, lai barotos un vairotos. Tas padara kolagēna blīvos saistaudus organismā par labvēlīgu vidi baktēriju pastāvēšanai un veicina Laimas slimības attīstību.

Tādējādi hroniskas Laimas slimības simptomi bieži ir saistīti ar kolagēnu bagātām ķermeņa vietām: locītavām, smadzenēm, muskuļiem, acīm un ādu. Vēl vairāk – ja agrāk cīpslu un saišu funkcionālos traucējumus reti, kad saistīja ar boreliozi, tad tagad tieši ar borēliju “apēsto” kolagēnu hroniskas Laimas slimības pacientiem zinātnieki skaidro daļu saišu un cīpslu bojājumu, spontānus cīpslu plīsumus pie nelielas slodzes, skriemeļu nobīdes, cīpslu pārkaulošanos un citas problēmas.*

Ņemot vērā šos simptomus un to saistību ar kolagēnu, ir svarīgi pievērst uzmanību uzturam un uzturvielām, kas var palīdzēt mazināt iekaisumu un uzlabot locītavu veselību.

Kas var palīdzēt cilvēkiem ar Laima slimību?

Lai gan hroniskai Laimas slimībai nav īpašas diētas, iekļaujot pretiekaisuma pārtikas produktus, piemēram, ogas, zivis, olīveļļu, un izvairoties no tādiem iekaisumu veicinošiem produktiem kā sarkanā gaļa, cukurs un lielākā daļa piena produktu, šiem pacientiem var uzlaboties simptomi un vispārējā veselība. Tomēr ar uzturu vien var nepietikt, lai kompensētu to specifisko uzturvielu trūkumu, kas var veicināt ilgstošu iekaisumu, nogurumu un kognitīvās problēmas, kas bieži saistītas ar šo stāvokli.

Vitamīnu nozīme

Noteiktu vitamīnu un minerālvielu trūkums hroniskas Laimas slimības gadījumā var pastiprināt simptomus un kavēt organisma atjaunošanās procesus:

• C vitamīns – tā deficīts var novājināt imūnsistēmu, apgrūtināt organisma cīņu ar infekcijām un paildzināt iekaisuma procesus.
• B vitamīni (B1, B6, B9, B12) – šo vitamīnu trūkums var veicināt nogurumu un kognitīvās grūtības, jo tie ir būtiski enerģijas ražošanai, neiromediatoru sintēzei un nervu sistēmas veselībai.
• D vitamīns – D vitamīna deficīts var negatīvi ietekmēt imūnsistēmas darbību, palielināt uzņēmību pret infekcijām un pastiprināt iekaisuma simptomus, tostarp locītavu sāpes un artrītu.

Tādējādi Laimas slimības pacientiem var palīdzēt ne tikai kolagēns atsevišķi, bet lietots kopā ar šīm aktīvajām vielām, kā piemēram, kompleksā MAGNEFlex. Šim veselības produktam ir unikāls sastāvs: II tipa nedenaturēts kolagēns, kas palīdz ne tikai uzturēt skrimšļus un locītavas, bet arī mazināt sāpes un iekaisumu locītavās; kā arī magnijs, C, D3 un B6 vitamīns, kas kopā pastiprina kolagēna veidošanos un mazina iekaisumu.