Vispirms to pamanām vienaudžos – viņu gaita vairs nav tik stalta un aša, viņu augums sāk it kā sarukt, viņu kustības vairs nav tik straujas un drošas. Vari jau ieraut vēderu un iztaisnot plecus, bet fakts paliek fakts – viņi atspoguļo tevi pašu, ja nu vēl neesi to pamanījis. Mūsu ķermeņa balsta-kustību sistēma nolietojas un noveco diezgan ātri, un tam ir jāsagatavojas jau laicīgi. Kāpēc sāp locītavas?
Gandrīz tūkstoš “ritošās” daļas detaļu
Aptuveni tajā dzīves periodā, kad skolā mācītais par cilvēka anatomiju ir veiksmīgi piemirsies vai šķiet galīgi neaktuāls, tas ir, ap 30-40 gadiem, mūsu balsta un kustību aparāts sāk nozīmīgi mainīties – diemžēl, uz slikto pusi. Šajā vecumā mums parasti ir simts un viena cita prioritāte, tomēr tas ir īstais laiks, lai atcerētos “anatomijas stundu” no cita, daudz praktiskāka aspekta.
Mūsu balsta un kustību aparāts ir orgānu sistēma, kas dod cilvēkiem iespēju pārvietoties, nodrošina ķermenim formu, atbalstu, stabilitāti un kustību, kā arī aizsargā ķermeņa dobumos esošos orgānus. Balsta un kustību orgānu sistēmai izšķir divas daļas: pasīvo kustību aparātu jeb skeletu (ko veido mugurkauls, galvaskauss, locekļi) un aktīvo kustību aparātu jeb muskuļus. Tāpēc to dēvē arī par skeleta-muskuļu sistēmu.
Skeleta sistēma – kuru veido 206 kauli - nodrošina ķermenim atbalstu un struktūru. Locītavas ir vietas, kur kauli savienojas, un tās ļauj skeletam būt elastīgam kustībai. Taču kauli locītavā nesaskaras tieši viens ar otru - tos amortizē locītavas skrimšļi, sinoviālās membrānas ap locītavu un šķidrums. Kaulus ar citiem kauliem locītavās savieno saites - izturīgas audu joslas, bet muskuļus ar kauliem savieno cīpslas. Celis ir ķermeņa vislielākā locītava, un tai piemīt arī vislielākais kustību diapazons.
Savukārt skeleta muskulatūra – ko veido 650 muskuļi un kas sastāda ap 40% no ķermeņa svara – nodrošina spēku, lai kustinātu ķermeni. Kustību koordināciju vada smadzenes, bet to ietekmē izmaiņas muskuļos un locītavās. Izmaiņas muskuļos, locītavās un kaulos ietekmē stāju un staigāšanu un var izraisīt vājumu un palēninātu kustību.
“Nobraukuma” rādītāji
Kā jebkurš aparāts, arī mūsu skeleta-muskuļu sistēma nav mūžīgais dzinējs. Ne velti mēdz šmaukties ar nobraukuma rādītājiem, kas liecina par automašīnas tehnisko stāvokli. Arī mūsu balsta-kustību aparāts ar laiku uzrāda “nodilšanu” visos līmeņos.
Galvenās ar novecošanu saistītās izmaiņas:
* kaulu masas vai blīvuma zudums, īpaši sievietēm pēc menopauzes. Kauli arī zaudē kalciju un citas minerālvielas;
* rumpis kļūst īsāks, jo mugurkaula diski (želejveida spilvens starp skriemeļiem) pakāpeniski zaudē šķidrumu un kļūst plānāki. Skriemeļi arī zaudē daļu no sava minerālvielu satura, padarot katru kaulu plānāku. Mugurkauls kļūst izliekts un saspiests. Uz skriemeļiem var veidoties arī osteofīti jeb “radziņi” (nelieli kaulu izaugumi), ko izraisa novecošanās un mugurkaula vispārēja nolietošanās;
* rokas un kājas šķiet garākas, salīdzinot ar saīsināto rumpi. Roku un kāju garie kauli nemaina savu garumu, lai gan kļūst trauslāki minerālvielu zuduma dēļ;
* pēdu velves kļūst mazāk izteiktas, veicinot nelielu auguma samazināšanos;
* locītavas kļūst stīvākas un mazāk elastīgas, un var sākt krakšķēt. Šķidrums locītavās var samazināties. Skrimšļi var sākt berzēties viens pret otru un nodilt. Dažās locītavās un ap tām minerāli var nogulsnēties. Gūžas un ceļa locītavas var sākt zaudēt skrimšļus (deģeneratīvas izmaiņas);
* pirksti var kļūt resnāki un saliekti, jo pirkstu locītavas zaudē skrimšļus, saites, cīpslas kļūst vājākas un kauli nedaudz sabiezē. Pirksti var sākt zaudēt veiklību, spēku un ātrumu. Rokas noveco straujāk par citām ķermeņa daļām, jo mēs pastāvīgi tās nodarbinām;
* liesā ķermeņa masa samazinās, ko daļēji izraisa muskuļu audu zudums. Viena no pirmajām pazīmēm – rokas kļūst “kaulainas”. Šķiet, ka muskuļu izmaiņu ātrumu un apjomu nosaka gēni. Muskuļu izmaiņas bieži sākas vīriešiem jau vecumā pēc 20 gadiem un sievietēm pēc 40;
* muskuļi ir mazāk tonizēti un mazāk spējīgi sarauties, jo notiek normālas novecošanās izmaiņas muskuļu audos un nervu sistēmā. Muskuļi var kļūt stīvi ar vecumu un var zaudēt tonusu pat ar regulāru fizisko slodzi. 
Nodilšanas sekas - osteoartrīts
Skeleta un muskuļu sistēmas nolietošanās neizbēgami skar visus gados vecākus cilvēkus. Bez stājas un staigāšanas pasliktināšanās šī novecošana var izraisīt izmaiņas, kas svārstās no neliela stīvuma līdz smagam artrītam un citām balsta-kustību aparāta slimībām.
Osteoartrīts (sinonīmi – deformējošā artroze, osteoartroze) ir visizplatītākais hroniskas invaliditātes cēlonis gados vecākiem cilvēkiem. Osteoartrīts ir hroniska locītavu slimība, kuras sākumstadijā iekaisuma procesi skar skrimšļa kārtu, ar kuru ir izklātas locītavas, tad bojā to un pat noārda. Biežākie simptomi ir locītavu sāpes un stīvums, vēl var būt locītavu pietūkums, ierobežota kustības spēja; gadījumos, kad tiek ietekmēta mugura, var būt roku un kāju vājums vai nejutīgums. Sākumā simptomi var parādīties pēc fiziskām aktivitātēm, tomēr ar laiku var kļūt pastāvīgi un izraisīt arī iekaisumu un deformāciju. Lai gan osteoartrīts ir skrimšļa slimība, tomēr tas bojā visu locītavas struktūru: skrimsli, kaulu, saites, sinoviālo apvalku un apkārtējos muskuļus.
Laicīgi neārstēts osteoartrīts – tas ir ceļš uz invaliditāti vai locītavu endoprotezēšanas operācijām. Diemžēl šīs slimības izplatība ir milzīga; statistika liecina, ka osteoartrīts skar ap 10% iedzīvotāju un pēc 65 gadu vecuma trim no četriem cilvēkiem ir osteoartrīts.
Viens no šīs draudīgās izplatības veicinošiem faktoriem ir mūsu pašu nepiesardzība – jo osteoartrīts piezogas nejūtami. Ārsti uzskata: ar pašām pirmajām novecošanās pazīmēm apmēram 30 gadu vecumā sākas arī pirmās ārēji grūti pamanāmās osteoartrīta pazīmes. Slimība labu laiku attīstās nemanāmi, pakāpeniski samazinoties skrimšļa kārtas biezumam. Tātad, jo ilgāk izdosies saglabāt biezāku skrimšļa kārtu, jo labāk.
Profilakse skeleta-muskuļu sistēmas veselībai
Ir virkne pasākumu, kas var palīdzēt samazināt osteoartrīta un citu balsta un kustību aparāta slimību risku un izvairīties no smagiem bojājumiem.
* Fiziskās aktivitātes. Vingrošana ir viens no labākajiem veidiem, kā palēnināt vai novērst problēmas ar muskuļiem, locītavām un kauliem. Mērena vingrojumu programma var palīdzēt saglabāt spēku, līdzsvaru un elastību. Vingrojumi palīdz kauliem palikt stipriem. Taču jāuzmanās, lai vingrojumi vai darbs, kas bieži noslogo locītavas, neliek tām izturēt pārmērīgu slodzi, jo tas var palielināt osteoartrīta risku. Noderīgas būs katru nedēļu mērenas aerobikas aktivitātes (piemēram, riteņbraukšana vai ātra pastaiga) vismaz divarpus stundas, kā arī divas vai vairāk reizes nedēļā spēka vingrinājumi, kas nodarbina galvenās muskuļu grupas. Svarīgi arī sekot savai stājai, izvairoties palikt vienā stāvoklī, piemēram, sēdēt pie datora, pārāk ilgi.
* Svara kontrole. Liekais svars vai aptaukošanās palielina locītavu slodzi un osteoartrīta attīstības risku. Svara zaudēšana var ļoti palīdzēt samazināt iespēju attīstīties locītavu slimībām, var ievērojami palēnināt to progresu un uzturēt vai uzlabot kustību funkciju. Pirmais solis šajā virzienā ir veselīgas ēdienkartes ieviešana.
* Aktīvās vielas locītavām. D vitamīna trūkums zināms kā osteoartrītu veicinošs faktors, savukārt magnijs palīdz uzturēt skrimšļa un muskuļu darbību, bet II tipa kolagēnu izmanto pat osteoartrīta ārstēšanā – ir ļoti daudz aktīvo vielu, kas var palīdzēt cīņā pret locītavu nodilšanu.
Jaunums
Lai panāktu pilnvērtīgu balsta un kustību aparāta stāvokļa uzlabojumu, tagad Latvijas tirgū pieejams inovatīvs komplekss ikdienas lietošanai MAGNEFlex. Tā galvenā priekšrocība – komplekss paredzēts gan skeletam, gan muskuļiem - tātad VISAI locītavai, nevis tikai skrimslim.
MAGNEFlex sastāvā ir jaunākais locītavu II tipa tīrais kolagēns un magnijs – divas neatņemamas balsta-kustību aparāta veselības pamatvienības, kuras nodrošina kaulu veselību un normālu muskuļu darbību. Sastāvs papildināts ar C vitamīnu, kas veicina normālu kolagēna veidošanos, 4000 SV D3 vitamīnu un B6 vitamīnu, kas nodrošina sinerģisku efektu.
MAGNEFlex sastāvs ir inovatīvs un izveidots kopīgi ar speciālistiem, to rekomendē arī Orto klīnikas traumatologs Andrejs Peredistijs saviem pacientiem, kuriem ir nepieciešamība atjaunot locītavu kustīgumu gan akūtos, gan hroniskos gadījumos.
Magne Flex ir ieteicams ikdienas lietošanai ikvienam, kurš rūpējas par savu kaulu un locītavu veselību un vēlas uzturēt normālu muskuļu darbību; īpaši ieteicams, jau sākot no 35 gadiem. MAGNEFlex būs efektīvs arī fiziski aktīviem cilvēkiem ar lielāku slodzi uz muskuļiem un locītavām - viņiem Magne Flex laicīgi sniegs nepieciešamo atbalstu un ievērojami samazinās iespējamu balsta-kustību aparāta slimību risku.
