Kas ir remnantu holesterīns?

Remnantu holesterīns (atlieku holesterīns) ir holesterīna daļa, kas paliek asinīs pēc tam, kad no kopējā holesterīna ir atņemts zema un augsta blīvuma holesterīns.

Lai sekotu līdzi sirds un asinsvadu veselībai, regulāri jāveic holesterīna līmeņa analīzes. Tradicionāli tās ietver trīs svarīgus rādītājus – kopējo holesterīnu, augsta blīvuma jeb “labo” holesterīnu un zema blīvuma jeb “slikto” holesterīnu. Jaunākie pētījumi liecina, ka būtiski ir zināt arī ceturto rādītāju – remnantu holesterīnu. Šī holesterīna daļa palīdz labāk prognozēt sirds un asinsvadu slimību risku nekā tikai zema blīvuma holesterīns.

Šī raksta informācija būs noderīga cilvēkiem, kas rūpējas par sirds veselību vai interesējas par holesterīna analīzēm. Remnantu holesterīns ir īpaši aktuāls, jo jaunākie zinātnes atklājumi maina izpratni par riska faktoriem un palīdz precīzāk novērtēt sirds un asinsvadu saslimšanu iespējamību.

Kā remnantu holesterīns signalizē par risku?

Sen zināms, ka cilvēkiem ar lielu augsta blīvuma holesterīna līmeni un mazu zema blīvuma holesterīna līmeni ir krietni mazāks sirds slimību risks, nekā tiem, kam “labā” holesterīna līmenis ir zems, bet “sliktā” holesterīna līmenis augsts. Pēdējos gados veicot dažādus pētījumus atklāts, ka ļoti svarīgi ir noteikt arī atlieku holesterīna daudzumu. Nereti cilvēkus ar salīdzinoši zemu zema blīvuma jeb sliktā holesterīna līmeni nepieskaita to pulciņā, kam nākotnē varētu būt kāda sirds vai asinsvadu saslimšana, bet dati rāda, ka arī viņi cieš gan no infarkta, gan aterosklerozes. Uzskata, ka atlieku holesterīna līmenis var kalpot, kā signāls, kas norāda uz iespējamām sirds un asinsvadu slimībām nākotnē. Pateicoties tam, ka arvien vairāk holesterīns tiek pētīts, vieglāk kļūst interpretēt arī holesterīna analīžu rezultātus, izskaidrot likumsakarības un atrast labākos risinājumus, lai ikviena cilvēka veselību varētu uzlabot.

Remnantais holesterīns – kā aprēķināt?

Hipotēzi, ka paaugstināts remnantā holesterīna līmenis ir sirds un asinsvadu slimību riska faktors, pirmo reizi izvirzīja zinātnieks Donalds B. Zilversmits 1970. gados. Tomēr padziļināti pētījumi sākās tikai 21. gadsimtā un joprojām nav īstas skaidrības ar kādu metodi precīzāk izdarīt mērījumus un kā tos labāk interpretēt. Jo vairāk pētījumi tiks veikti, jo precīzāk varēs izdarīt secinājumus par rādījumiem un to atbilstību cilvēka dzimumiem, vecumiem un rasei. Tomēr 2021. gadā veiktais pētījums1 liecina, ka remnantā holesterīna līmenim nevajadzētu pārsniegt 24 miligramus uz decilitru (mg/dl). Ja rādītāji ir augstāki, tas norāda uz to, ka nākamo divdesmit gadu laikā var būt paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks.

Visvienkāršāk remnantā holesterīna līmeni aprēķināt ir, ņemot kopējo holesterīna daudzumu un atņemot zema un augsta blīvuma holesterīnu summu.

Piemērs:

• Kopējais holesterīns: 214 mg/dl
• Zema blīvuma holesterīns (sliktais holesterīns): 130 mg/dl
• Augsta blīvuma holesterīns: 35 mg/dl

Aprēķins: 214 – (130 + 35) = 49 mg/dl

• Šajā piemērā iegūtais remnantā holesterīna līmenis ir 49 mg/dl, kas ir pārāk augsts.
• Tas nozīmē, ka nepieciešams veikt pasākumus, lai to pazeminātu un uzlabotu holesterīns un sirds veselība.

Svarīgi ir zināt, kā sliktais holesterīns un augsta blīvuma holesterīns mijiedarbojas, jo tas palīdz labāk interpretēt analīžu rezultātus un izvēlēties piemērotus soļus sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai.

Pazeminot slikto holesterīnu un paaugstini labo, iegūsti ideālo

Svarīgi atcerēties, ka mainoties holesterīna daudzuma attiecībām, mainīsies arī remnantā holesterīna daudzums. Lai tas tuvotos 24 mg/dl ļoti svarīgi ir rūpēties par to, lai zema blīvuma holesterīna līmenis būtu pēc iespējas zemāks, bet augsta – augstāks. Lai mazinātu sliktā holesterīna ietekmi uz asinsvadiem un neļautu tam nogulsnēties uz asinsvadu sieniņām, tos sašaurinot, ļoti būtiski mainīt savus ieradumus un dzīvesveidu.

1. Atmest smēķēšanu

Smēķēšana samazina “labā” holesterīna līmeni asinīs un padara holesterīnu lipīgāku, tāpēc tas vieglāk pieķersies pie asinsvadu sieniņām. Atmetot smēķēšanu, aptuveni pēc mēneša holesterīns atgūst savu dabīgo stāvokli un vairs nav tik lipīgs.

2. Ēst veselīgi

Veseli graudi, augļi, dārzeņi, rieksti un treknas zivis paaugstina “labo” jeb augsta blīvuma holesterīnu un pazemina slikto holesterīnu. Pēc iespējas mazāk uzturā jāiekļauj cūkgaļa un liellopa gaļa, tas vietā der izvēlēties putnu, jaunlopu un medījumu gaļu. Nav vēlamas arī dzīvnieku izcelsmes taukvielas, kokosriekstu eļļa un margarīns, kā arī citi produkti, kas satur piesātinātos taukus.

3. Vairāk kustību

Regulāras fiziskās aktivitātes pazemina zema blīvuma holesterīnu, bet augsta blīvuma holesterīnu palielina, turklāt fiziskās aktivitātes palīdz samazināt vai uzturēt svaru, kas ir ļoti nozīmīgi, lai holesterīna līmenis turētos normas robežās.

4. Nē – alkoholam

Ja alkoholu lieto regulāri un daudz, tad mainās “labā” un “sliktā” holesterīna attiecības – augsta blīvuma holesterīna līmenis ir zems, bet zema blīvuma – augsts, kas ietekmē arī remnantā holesterīna līmeni.

5. Talkā ņem dabīgo šķiedrvielu avotu AteroLip® fiber

Aterolip fiber sastāvā esošie auzu beta-glikāni palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs. Auzu beta-glikānu uzņemšana ēšanas laikā ierobežo glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs pēc ēšanas. Savukārt sastāvā esošās ceļteku sēnalas palīdz uzturēt normālu zarnu darbību, uzlabot gremošanu un samazināt lipīdu un holesterīna līmeni asinīs.

6. Lieto visas zāles, ko izrakstījis ārsts

Lai uzlabotu holesterīna rādītājus, bieži vien pietiek ar dzīvesveida izmaiņām, taču dažkārt palīdzēt var tikai recepšu medikamenti. Ja ārsts izraksta zāles holesterīnam, ir ļoti svarīgi lietot regulāri.