Kas ir sirds aritmija un kā to atpazīt?

Sirds joņo kā traka, skrien kā negudra, dauzās, trīc, apmet kūleni, kāpj pa muti laukā – šie un citi latviešu teicieni daiļrunīgi apliecina, cik ļoti mēs ieklausāmies savā sirdī. Taču sirds ritms sadumpojas ne tikai dažādu pārdzīvojumu dēļ. Bieži vien tās ritms nojūk aritmijas rezultātā.

Šis raksts ir paredzēts cilvēkiem, kuri vēlas uzzināt par sirds aritmijas simptomiem, cēloņiem un profilaksi. Savlaicīga atpazīšana var glābt dzīvību un uzlabot dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi zināt, kā sirds aritmija izpaužas un kā rīkoties, ja tiek novērotas neregulāras sirdsdarbības pazīmes.

Kas ir sirds aritmija?

Sirds aritmija ir sirds ritma traucējums, kas rodas, kad sirds sitas pārāk ātri, pārāk lēni vai neregulāri. Tā var būt īslaicīga vai ilgstoša, un to sauc par neregulāru sirdsdarbību, kas rodas dažādu faktoru – gan fizisku, gan emocionālu – ietekmē. Ar sirds aritmiju saistītie sirds ritma traucējumi var arī liecināt par nopietnākām veselības problēmām.

Normāli mēs sirdsdarbību nejūtam, jo tā ir ritmiska un vienmērīga. Taču ar vecumu vai dažādu faktoru ietekmi var parādīties sirds ritma traucējumi, un sirds darbība kļūst neregulāra. Aritmija ir stāvoklis, kad šie traucējumi kļūst redzami, jūtami vai diagnosticējami.

Lai noteiktu sirds aritmijas klātbūtni, ārsti izmanto dažādus diagnostikas izmeklējumus, piemēram, EKG (elektrokardiogrammu), Holtera monitoringu, ehokardiogrāfiju un asins analīzes, kas palīdz precīzi noteikt traucējumu veidu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas vai profilakses stratēģiju.

Biežākie sirds ritma traucējumu veidi

• Tahikardija – sirdsdarbības ātrums, kas pārsniedz normālo sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī, tas ir, 100 sitienus minūtē pieaugušajiem. Sirds ritms var būt gan regulārs, monotons, gan veidoties haotisks.
• Bradikardija – palēnināta sirdsdarbība, kad pieaugušajam sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī ir mazāks par 60 vai pat 50 sitieniem minūtē. Raksturīgs lēns sirds ritms un viens vai vairāki pēc kārtas izlaisti sirds sitieni.
• Ekstrasistolija – papildus un priekšlaicīgi veidojušies sirds sitieni, salīdzinot ar normālo sirds ritmu. Ekstrasistoles jeb pārsitieni rada sajūtu, ka sirds it kā apmet kūleni un uz brīdi it kā apstājas. Šādi ritma traucējumi var būt arī veselai sirdij, tomēr nereti norāda uz nopietnu sirdsslimību.

Nopietnāko aritmijas paveidu dēvē par mirdzaritmiju (sinonīms – ātriju fibrilācija, tas ir neregulāra un dezorganizēta ātriju sirdsdarbība), kad sirds sitas strauji un absolūti dezorganizēti, un tā vairs nespēj efektīvi sūknēt asinis pa organismu. Šī slimība bieži sākas kā īsi patoloģiski sitienu periodi, kas laika gaitā kļūst garāki vai kļūst nepārtraukti.

Kāpēc sirdij nojūk ritms?

Sirds ritmu kontrolē sarežģīta elektriskā sistēma, kas nodrošina sirds muskuļa saraušanos un asiņu efektīvu sūknēšanu ķermenī. Sirds ritma traucējumi rodas, veidojoties un sirdī izplatoties kļūdainam elektriskajam signālam, kas izmaina secīgu, pareizu sirds daļu saraušanos un traucē normālo shēmu, piemēram, priekškambaros tā rezultātā var rasties priekškambaru mirgošana.

Ir dažādi iemesli, kāpēc veidojas sirdsdarbības traucējumi, un bieži vien sirds ritma traucējumu iemeslu pat nevar noteikt. Piemēram, bērniem aritmija var būt, ja ir iedzimtas sirdskaites, pārslimojot dažādas akūtas saslimšanas vai ilgstoši lietojot medikamentus, kas rada rētainas izmaiņas sirds muskulī jeb miokardā, vai arī, ja sirdī eksistē papildu elektrisko impulsu vadīšanas ceļi u.c. Pieaugušajiem nereti aritmija sākas, ja sirdī radies bojājums, piemēram, sirds vārstuļu slimība, sirds mazspēja, sirds muskuļa slimība. Aritmija var rasties arī stenokardijas lēkmju laikā vai pēc sirdslēkmes.

Aritmija var skart jebkurā vecumā, lai gan vecākiem cilvēkiem ir lielāks risks. Kopumā lēš, ka līdz pieciem procentiem pasaules iedzīvotāju saskaras ar šiem sirdsdarbības traucējumiem. Tomēr iespējama arī aritmiska sirdsdarbība ar normālu sirdsdarbības ātrumu, un daļai cilvēku nav simptomu, tāpēc ir grūti novērtēt, cik aritmija patiesībā ir izplatīta. Uzskata, ka aritmija veido apmēram vienu trešo daļu no visām sirds un asinsvadu slimībām.

Lielākie sirds aritmijas riska faktori

Sirds aritmija var izpausties kā neregulāra sirdsdarbība. Ir vairāki faktori, kas palielina šo traucējumu risku, un tos ir svarīgi pazīt, jo agrīna simptomu atpazīšana palīdz rīkoties laikus.

1. Mazkustīgums

Sirds ir muskulis, kam vajadzīga regulāra slodze, un visvairāk tas cieš mazkustīguma dēļ. Lai sirds būtu spējīga strādāt, tai vajadzīgs skābeklis, kas tiek piegādāts ar asinīm pa sirds vainagartērijām (koronārajiem asinsvadiem). Fiziskas nodarbības ar intensīvu fizisko slodzi vajadzētu ieplānot vismaz reizi nedēļā, ideālā gadījumā biežāk.

2. Smēķēšana

Nikotīns sašaurina koronāros asinsvadus, traucējot sirds muskuļa asinsapgādi un paaugstinot sirds ritma traucējumu risku.

3. Liekais svars

Papildu kilogrami tieši apgrūtina sirdi un veicina citas slimības, kas var arī palielināt aritmijas risku, piemēram, cukura diabētu un hipertensiju.

4. Hipertensija

Ja ir augsts asinsspiediens, sirds darbojas ar pārslodzi, jo tai ir jāpiepūlas, lai izgrūstu asinis sašaurinātajos asinsvados. Tādas pārslodzes dēļ sirds muskuļu sienas ar laiku sāk izplesties, izraisot sirds mazspēju un citas problēmas.

5. Ilgstošs stress

Tas izraisa izmaiņas ķermeņa fizioloģijā, aktivizējot stresa hormonus un paaugstinot to līmeni. Adrenalīns paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu un veicina sirds elektrisko impulsu neregularitāti, savukārt paaugstināts kortizola līmenis var ne tikai pastiprināt adrenalīna izraisītās izmaiņas, bet arī veicina hronisku iekaisumu sirds audos. 

Stresu parasti pavada ilgstošs sasprindzinājums, pārslodze, miega un atpūtas trūkums. Šādas izmaiņas, it īpaši cilvēkiem ar jau esošiem sirdsdarbības traucējumiem, var izraisīt gan pārejošas, gan hroniskas aritmijas.

6. Sekundārie ierosinātāji

Kaitīgu ietekmi uz sirds muskuļa darbību var atstāt arī šķietami sekundāri faktori: nepareiza stāja, osteohondroze, mugurkaula patoloģijas, nervu sistēmas problēmas, vīrusu infekcijas vai smaga gripa.

Kad iet pie ārsta?

Biežākās sūdzības aritmijas gadījumos ir par sirdsklauvēm, sirds kūleņošanu, kamola sajūtu kaklā, elpas trūkumu, nogurumu, reiboņiem, samazinātu fiziskās slodzes panesamību un pat ģīboņiem. To pamatā ir nepietiekama asins plūsma uz smadzenēm, vainagartērijām un citām ķermeņa daļām.

Iespējamās sekas

Sirds aritmijas ietekme uz vispārējo veselību un labsajūtu ir atkarīga no tās veida un smaguma pakāpes, taču aritmijas visizplatītākās sekas var būt:

• samazināta sirds izsviede, neļaujot ķermeni apgādāt ar optimālu asins daudzumu;
• asins sastrēgumi, kas palielina trombu veidošanās risku;
• skābekļa deficīts audos, kas var izraisīt vājumu, reiboni un citas skābekļa trūkuma pazīmes.

Aritmija var būt gan nenozīmīga, gan nāvējoša. Tā liek domāt par sirds slimības esamību un var būt ļoti nopietna, tāpēc ka saistīta ar pēkšņas nāves iestāšanās draudiem. Ja aritmiju neārstē, tā var ietekmēt dzīves kvalitāti, izraisot sāpes krūtīs, nespēku, elpas trūkumu un samaņas zudumu. Pat nelielas sirds aritmijas saasinājuma epizodes ir nopietns sirds veselības pasliktināšanās signāls, kas var veicināt bīstamu komplikāciju attīstību. Neignorējiet to un nenovērtējiet par zemu regulāru veselības pārbaužu nozīmi!

Profilakses un dzīvesveida ieteikumi

Aritmijas profilaksei un vispārējās veselības uzturēšanai ieteicams:

• Uzturs – ievērot veselīgo Vidusjūras diētu (diēta, kas balstās uz daudzām dārzeņiem, augļiem, pilngraudiem, zivīm, olīveļļu un ierobežotu sarkanās gaļas patēriņu).
• Fiziskās aktivitātes – regulāri nodarboties ar kustību, piemēram, pastaigām, riteņbraukšanu vai vingrošanu.
• Svara kontrole – nomest lieko svaru, kas samazina sirds pārslodzi un holesterīna līmeni.
• Smēķēšanas un alkohola samazināšana – tieši ietekmē sirds un asinsvadu veselību.
• Miega un stresa kontrole – sakārtot miega režīmu un samazināt ilgstošu stresu, kas palīdz stabilizēt sirdsdarbību.

Kā papildus palīglīdzekļus ārsti bieži iesaka sirds pilienus ar piparmētras, māteres, baldriāna tinktūrām vai vilkābeļu ekstraktu. Ir arī daudz produktu, kas līdztekus veselīgai diētai palīdz uzturēt sirdi un asinsvadus, kā arī pazemināt holesterīnu.

Dabīgs līdzeklis normālam sirds ritmam – AteroLip Rythmo!

Spēcināšanai un atbalstam īpaši noderīgs ir Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma radītais produkts AteroLip® Rythmo.

Galvenās priekšrocības un īpašības:

• Vilkābele – veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, palīdz normalizēt sirds ritmu un samazināt asinsspiedienu.
• Tiamīns (B1 vitamīns) – veicina normālu sirds darbību un nodrošina papildu enerģijas atbalstu sirds muskulim.

AteroLip® Rythmo piemērots pieaugušajiem sirdsdarbības uzlabošanai un spēcināšanai kā arī sirds slodzes mazināšanai. Rekomendējam AteroLip® Rythmo lietot kursa veidā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības un konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu lietošanas kursu var atkārtot. Ieteicams lietot pa 1 kapsulai vienu reizi dienā ēdienreizes laikā.

Iepakojums par izdevīgu cenu pieejams ražotāja internetveikalā www.lotos-pharma.com