Saules dūriens vai karstuma dūriens – vai ir atšķirība?

Pēdējās vasarās karstuma viļņi vairs nav reta parādība, un lielākā daļa cilvēku apzinās, ka jāpievērš īpaša uzmanība savai pašsajūtai, kad ārā temperatūra pārsniedz +30 °C. Taču šāda tveice var ne tikai nogurdināt, bet arī novest līdz karstuma vai saules dūrienam. Karstuma dūriens ir stāvoklis, kad ķermenis pārkarst un vairs nespēj efektīvi atvēsināt sevi, bet saules dūriens ir karstuma dūriena paveids, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros.

Karstums īpaši apdraud noteiktas grupas: bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un hronisku slimību pacientus, piemēram, cilvēkus ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību traucējumiem vai vielmaiņas problēmām. Taču risku nereti nenovērtē arī jauni, aktīvi cilvēki, kuri pārvērtē savus spēkus, steidzoties baudīt vasaru, sauli un sportiskās aktivitātes – tas var beigties ar karstuma vai saules dūrienu. Šis raksts būs noderīgs ikvienam, kurš vēlas uzzināt, kā atpazīt un novērst karstuma un saules dūriena riskus.

Saules dūriens vai karstuma dūriens – tas nav viens un tas pats

Ja no atrašanās pārmērīgā karstumā vai saulē ievērojami pasliktinās pašsajūta, vajadzētu prast noteikt, kas izraisījis šādu stāvokli, lai sniegtu efektīvāko palīdzību.

• Karstuma dūriens ir stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot. Pārkaršanu izraisa traucējumi vielmaiņas radītā siltuma atdevē. Ķermenis vairs nespēj sevi dzesēt, tā ka pat “nobrūk” termoregulācija un ķermeņa temperatūra sakāpj bīstami augstu. Tas var notikt gan pie paaugstinātas fiziskās slodzes ārā, karstos laika apstākļos, sākot ar dārza ravēšanu un beidzot ar riteņbraukšanu, gan arī tikpat labi – telpās, kuras netiek atvēsinātas un kurās trūkst svaiga gaisa.
• Saules dūriens būtībā ir karstuma dūriena paveids, ko izraisa pārāk ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros.

Abos šajos gadījumos simptomi un pirmā palīdzība nedaudz atšķiras.

Karstuma dūriena pazīmes

Karstuma dūriens var iestāties pēkšņi un tas prasa tūlītēju uzmanību. Pazīmes var būt dažādas un atkarīgas no personas vecuma, veselības stāvokļa un pārkaršanas ilguma.

• Reibonis, ģībonis.
• Apjukums, kad cilvēks vairs nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kā arī grūtības kustēties.
• Slikta dūša, vemšana.
• Pārmērīga svīšana vai gluži pretēji – svīšana pakāpeniski var izzust.
• Pulsējošas, ļoti stipras galvassāpes.
• Dehidratācija, par ko var liecināt arī tumšs urīns.
• Sirds ritma paātrināšanās, asinsspiediena pacelšanās, elpošanas traucējumi sirds pārslodzes rezultātā.
• Spēcīgi krampji rokās, kājās, vēdera apvidū.
• Bērni pārkarstot var kļūt apātiski vai ļoti raudulīgi.

Pirmā palīdzība karstuma dūrienu gadījumā

Ja tiek novērotas karstuma dūriena pazīmes, ātra un pareiza rīcība var glābt dzīvību. Svarīgi zināt, kā cietušajam nodrošināt tūlītēju atvēsināšanos un nepieciešamības gadījumā nekavējoties izsaukt medicīnisko palīdzību:

1. Cietušo iespējami ātri pārvieto uz vēsāku vietu, ēnu vai telpu ar kondicionieri un dod padzerties maziem malciņiem vēsu ūdeni vai sporta dzērienus elektrolītu atjaunošanai. Cietušo novieto guļus ar paceltu galvgali – ja nepieciešams, atbrīvo no šaura, spiedoša apģērba.
2. Atvēsina ādu, lai viņš atgūst normālu ķermeņa temperatūru: palīdzēs remdena duša, vēsi un mitri apliekamie, piemēram, samitrināti dvieļi vai sūkļi, uz galvas, kakla, padusēs, cirkšņos. Dzesēšanai jānotiek pakāpeniski, nevis strauji (nedrīkst iemērkt aukstā ūdenī), jo strauja asinsvadu sašaurināšanās ir bīstama – tā var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus un pat nāvi!
3. ja cietušā stāvoklis neuzlabojas vai, piemēram, ķermeņa temperatūra sasniedz + 40 un vairāk grādus, lūpas sāk kļūt zilganas, parādās neskaidra runa vai halucinācijas un citi bīstami simptomi, noteikti jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Saules dūriens un tā simptomi

Saules dūriens ir nopietns stāvoklis, kas rodas ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros rezultātā, un tas var radīt nopietnas veselības problēmas, ja netiek savlaicīgi atpazīts. Biežākie simptomi ir:

• Pēkšņs vājums, nespēks.
• Miegainība.
• Auksti sviedri.
• Reibonis, galvassāpes.
• Paātrināta sirdsdarbība un elpošana.
• Vemšana.
• Smagākos gadījumos var būt apziņas traucējumi, samaņas zudums, krampji, ķermeņa temperatūra var pacelties līdz pat + 42 grādiem.
• Var paplašināties galvas smadzeņu asinsvadi, novedot pie asins sastrēguma un smadzeņu tūskas, kas var beigties ar asinsvadu plīsumu un asinsizplūdumu.

Saules dūriens – pirmā palīdzība

1. Cietušais jānogādā vēsā vietā un jādod padzerties vēsu ūdeni, kā arī jāatbrīvo no cieša apģērba, kas var spiest krūšukurvja un kakla rajonā.
2. Lai atvēsinātu ķermeni, liek samitrinātu dvielīti vai vēsas, mitras kompreses uz pieres, var arī likt ledu, ietītu audumā; ja temperatūra pārsniedz + 38,5 grādus un ir nepieciešams, var lietot pretdrudža un pretsāpju līdzekli.
3. Smagākos gadījumos, ir sevišķi, ja cietušais zaudē samaņu, ir vecs cilvēks vai bērns, nepieciešams izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Kā pasargāt sevi no pārkaršanas un pārsauļošanās?

Lai izvairītos no karstuma vai saules dūriena, ir svarīgi zināt galvenos pasākumus, kas palīdz saglabāt ķermeņa temperatūru normālā līmenī un samazina pārkaršanas risku.

• Karstos laika apstākļos ilgstoši neuzturēties ārā, īpaši laika posmā no pulksten 12 līdz 15, kad saules starojums ir visspēcīgākais.
• Izvairīties no lielas fiziskās piepūles, sportošanas karstajās dienās, tai skaitā arī no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās.
• Gādāt par telpu labu vēdināšanu.
• Automašīnā un telpās noregulēt gaisa kondicionētāju tikai par dažiem grādiem zemākā temperatūrā nekā ārā, jo pārāk liela atšķirība (vairāk par +6…+8 grādiem) var veicināt saaukstēšanos.
• Valkāt karstam laikam piemērotu apģērbu – gaišas, vieglas, vaļīgas drēbes no dabīga materiāla, kas palīdz atvēsināt ādu un to aizsargā pret sauli.
• Uzturoties saulē, valkāt galvassegu, īpaši ieteicama cepure ar platām malām.
• Daudz dzert ūdeni, jo īpaši – stipri svīstot.
• Samazināt kafijas un citu dzērienu patēriņu, kuri veicina organisma dehidratāciju, kā arī izvairīties no alkohola lietošanas.
• Regulāri atvēsināties ar vēsu ūdeni, mitrinot seju, kaklu, bet vislabāk iet vēsā dušā vai peldēties.
• Pārkarsušam cilvēkam ir bīstami uzreiz iet peldēties aukstā ūdenī, pirms tam jāpasēž ēnā!
• Uzmanīt bērnus no pārkaršanas karstā telpā vai automašīnas salonā (temperatūra salonā atkarīga nevis no āra siltuma, bet gan no saules gaismas daudzuma!), kā arī guļot ratiņos.

Magnijs pret karstuma nepanesību

Profilakses pasākumi pret pārkaršanu būtu jāievēro visiem, taču ir cilvēki, kuri īpaši nepanes karstumu. Daudziem varētu būt pārsteigums, ka šādā gadījumā var noderēt magnijs. Magnijs palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un spēlē būtisku lomu ķermeņa aklimatizācijā karstumam. Nemaz nerunājot par to, ka šis minerāls ir nepieciešams vairāk nekā 300 bioķīmisko reakciju veikšanai organismā.

Magnijs palīdz uzturēt veselīgu sirdi, kad tā ir pakļauta slodzei. Tas ir ļoti svarīgi karstuma dūriena gadījumā, jo tad mūsu pulss ievērojami paātrinās sirds pārslodzes dēļ, cenšoties atvēsināt ķermeni. Magnijs ir arī viens no elektrolītiem (elektrolīti ir minerālvielas, kas palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru organismā), kurus ķermenis, atvēsinot sevi, zaudē lielas svīšanas rezultātā. Savukārt elektrolītu zudums var novest pie krampju rašanās no karstuma.

Tāpēc ārsti iesaka kā līdzekli gan profilaksei, gan vieglākai vasaras karstuma viļņu panesamībai lietot kādu no magnija preparātiem. Piemēram, mūsu pašu farmaceitiskās kompānijas Lotos Pharma ražotais līdzeklis Magnemix Premium satur magnija devu, kas veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību. Tas palīdz samazināt nogurumu un nespēku, kā arī veicina elektrolītu līdzsvaru un normālu olbaltumvielu sintēzi.