Mēneša zvaigznes
Kas ir normāls asinsspiediens un kā saprast savus rādītājus?
Asinsspiediens ir viens no svarīgākajiem veselības un pašsajūtas rādītājiem. Tas parāda, kā strādā sirds un asinsrites sistēma, un vienlaikus tas var brīdināt par potenciālajiem riskiem. Daudzi cilvēki nezina, kāds ir normāls asinsspiediens, un nepievērš tam pienācīgu uzmanību, līdz parādās nopietnākas veselības problēmas. Dzīves laikā asinsspiediena rādītāji var mainīties. Tos ietekmē vecums, dzimums, dzīvesveids, kā arī veselības stāvoklis, tāpēc svarīgi saprast, ko šie rādītāji patiesībā nozīmē.
Rakstā apskatīsim, kas ir asinsspiediens, kādas ir tā normas atšķirīgos vecumos un kā skaidrot savus rādītājus.
Kas ir asinsspiediens?
Asinsspiediens ir spēks, ar kādu asinis spiež uz asinsvadu, īpaši uz artēriju, sieniņām, kad sirds pumpē asinis pa ķermeni. Asinsspiedienu mēra ar diviem skaitļiem.
- Augšējais jeb sistoliskais spiediens norāda spiedienu brīdī, kad sirds saraujas un izsūknē asinis.
- Savukārt apakšējais jeb diastoliskais spiediens ir spiediens, kad sirds starp sitieniem atslābst, līdz ar to asinsspiediena noteikšanai izmanto divu skaitļu mērījumus, piemēram, 120/80 mmHg.
Asinsspiediens ir mainīgs - tas var svārstīties dienas un fiziskās slodzes laikā, stresa gadījumā, miegā un atpūšoties, un tas ir pilnīgi normāli. To nosaka arī hormonālie procesi, svars un šķidruma līdzsvars organismā. Ilgstošas novirzes no normas var izraisīt nevēlamas izmaiņas asinsvadu elastībā vai sirds muskuļa darbībā.
Kāds ir normāls asinsspiediens pieaugušam cilvēkam?
Pieaugušam cilvēkam par normālu tiek uzskatīts asinsspiediens ap 120/80 mmHg. Tas nozīmē, ka sistoliskais spiediens ir ap 120, bet diastoliskais - ap 80. Ja tas ir nedaudz zemāks, piemēram, 110/70 mmHg, tas joprojām var būt normā, ja vien cilvēks jūtas labi. Savukārt augstāki rādītāji virs šīs robežas norāda, ka ir paaugstināts asinsspiediens vai robežstāvoklis.
Augsts asinsspiediens ir stāvoklis, kad rādītāji normas pārsniedz ilgstoši, un tas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Izvērtējot asinsspiedienu, jāņem vērā arī cilvēka pulss, jo tas parāda sirds sitienu biežumu un kopā ar asinsspiedienu sniedz pilnīgāku priekšstatu par sirds veselību. Ja abi šie rādītāji ir paaugstināti regulāri, nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Lai ārsts varētu objektīvi izvērtēt šos rezultātus, parasti balstās nevis uz vienu atsevišķu mērījumu, bet uz atkārtoti veiktām pārbaudēm. Par asinsspiediena atrašanos ārpus normas robežām parasti liecina arī cilvēka pašsajūta, piemēram, nogurums vai galvas reibonis.
Kāds ir normāls asinsspiediens jauniešiem, pusaudžiem un bērniem?
Bērniem un pusaudžiem asinsspiediens parasti ir zemāks nekā pieaugušajiem. Normas atšķiras atkarībā no vecuma un dzimuma, kā arī auguma. Piemēram, mazākiem bērniem tas ir ap 90/60 mmHg, savukārt pusaudžiem tas pakāpeniski tuvojas pieaugušo rādītājiem. Asinsspiedienu bērniem parasti vērtē pēc speciālām vecuma tabulām. Straujos augšanas periodos mērījumu rezultāti var svārstīties, un tas ne vienmēr nozīmē veselības traucējumus.
Regulāra asinsspiediena kontrole bērniem ir būtiska, ja ģimenes anamnēzē ir sirds un asinsvadu saslimšanas vai tad, ja bērnam ir liekais svars. Laikus pamanot šīs novirzes, iespējams novērst lielākas veselības problēmas.
Normāls asinsspiediens grūtniecēm
Grūtniecības periodā rūpes par veselību ir īpaši svarīgas, un asinsspiediens ir būtisks rādītājs gan topošās mātes, gan bērna veselībai. Parasti normāls asinsspiediens grūtniecei ir tāds pats kā pieaugušai sievietei - ap 120/80 mmHg, taču tas var nedaudz pazemināties vai paaugstināties hormonālu izmaiņu dēļ.
Paaugstināts asinsspiediens grūtniecības laikā vai straujas tā izmaiņas var izraisīt nopietnas komplikācijas ne vien mātei, bet arī gaidāmajam mazulim. Asinsspiediena svārstības gaidību periodā nereti ir saistītas ar šķidruma aizturi organismā, un tieši regulāras ārsta vizītes palīdz laikus pamanīt un novērst visus veselības riskus.
Kā pareizi mērīt asinsspiedienu mājas apstākļos?
Pirms mērījuma veikšanas mājās, 5 minūtes ieteicams pavadīt mierā, izvairoties no fiziskām aktivitātēm. Nav vēlams dzert kafiju, smēķēt vai veikt mērījumu tad, ja cilvēkam ir stress. Kad pavadīts brīdis mierīgā stāvoklī, jāiekārtojas ērtā sēdus pozīcijā, abas kājas jānovieto uz grīdas, bet roku - sirds līmenī, piemēram, atbalstot pret galdu vai dīvāna malu.
Mērītāja aproce jānovieto nedaudz virs elkoņa, uz augšdelma. Jāpārliecinās, lai tā nav ne par ciešu, ne vaļīgu. Mērīšanas laikā nevajadzētu runāt vai kustēties. Precīzākam rezultātam speciālisti iesaka veikt vismaz divus mērījumus ar nelielu pauzi starp tiem un pierakstīt vidējo rezultātu, jo asinsspiediens var mainīties pat dažu minūšu laikā.
Lai rādītāji ārstam būtu vieglāk salīdzināmi dinamikā un atainotu reālo situāciju, vislabāk mērījumus veikt divas reizes dienā 5-7 dienas pēc kārtas, turklāt vienā un tajā pašā laikā.
Ko nozīmē, ja asinsspiediens ir paaugstināts vai pazemināts?
Gan paaugstināts, gan pazemināts asinsspiediens var ietekmēt cilvēka veselību.
- Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija nozīmē, ka asinis pārāk spēcīgi spiež uz asinsvadu sieniņām. Ilgtermiņā tas noslogo sirdi, bojā asinsvadus un palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Visbiežāk šādā gadījumā var novērot šādus simptomus: galvassāpes, reibonis, sirdsklauves, nogurums, redzes miglošanās vai spiedoša sajūta krūtīs. Jāņem vērā, ka bieži mēdz būt tā, ka hipertensija norit bez izteiktām sūdzībām.
- Savukārt zems asinsspiediens jeb hipotensija liecina, ka asins plūsma uz orgāniem var būt samazināta. Tas var izraisīt reiboņus, nespēku, aukstas rokas un kājas, koncentrēšanās grūtības vai pat ģīboni, īpaši pēc straujas piecelšanās kājās.
Lai parūpētos par savu veselību, asinsspiedienu būtu jāmēra regulāri, jo tā iespējams laikus uzsākt nepieciešamās izmaiņas dzīvesveidā, kā arī, ja nepieciešams, ārstēšanu. Ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens var radīt neatgriezeniskas izmaiņas asinsvados, bet zems asinsspiediens ietekmē cilvēka pašsajūtu un darba spējas.
Kā ikdienā uzturēt normālu asinsspiedienu?
Normāls asinsspiediens lielā mērā ir atkarīgs no ikdienas paradumiem.
- Veselīgu asinsriti ikdienā palīdz uzturēt sabalansēts uzturs, kurā iekļauts gana daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, zivis un samazināts sāls daudzums.
- Lai asinis cirkulētu efektīvi, jāpiedomā arī pie ūdens uzņemšanas.
- Asinsspiedienu regulē arī regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas, peldēšana vai riteņbraukšana. Šādi zemas un vidējas slodzes treniņi stiprina sirds muskuli un uzlabo asinsriti, palīdzot uzturēt normālu asinsspiedienu.
- Paaugstinātu asinsspiedienu var veicināt miega trūkums, tāpēc svarīgi rūpēties par kvalitatīvu atpūtu.
- Sirds un asinsvadu veselību pozitīvi ietekmē stresa mazināšana ar elpošanas vingrinājumiem, relaksācijas prakses un hobiji.
- Sirdij un normālam asinsspiedienam kaitē smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana, tāpēc no tā ieteicams atteikties vai vismaz samazināt.
- Vērtīgs dzīvesveida papildinājums var būt ar kvalitatīvi un pārbaudīti uztura bagātinātāji.
Lai izvairītos no dažādām sirds un asinsvadu slimībām, regulāri jāveic veselības pārbaudes, kuru laikā iespējams laikus pamanīt nevēlamās izmaiņas. Asinsspiediena kontrolē svarīga loma ir veselīgam dzīvesveidam, nevis striktām, īslaicīgām diētām vai straujai ieradumu maiņai.
Noslēgums
Papildus veselīgiem ieradumiem un regulārai asinsspiediena kontrolei, sirds labsajūtu ikdienā var atbalstīt arī mērķtiecīgi uztura bagātinātāji. AteroLip Rythmo ir izstrādāts sirds un asinsvadu sistēmas atbalstam, īpaši situācijās, kad svarīgi pievērst uzmanību sirds ritmam un vispārējai kardiovaskulārai labsajūtai. Ja asinsspiediena rādītāji mēdz svārstīties vai jūti diskomfortu, vienmēr pārrunā situāciju ar ārstu vai farmaceitu un izvēlies risinājumu, kas vislabāk atbilst tavām vajadzībām.
AteroLip® Rythmo 30 kapsulas
Ir noliktavā
Original price was: 12,56 €.9,95 €Current price is: 9,95 €.AteroLip® Rythmo sastāvā ir vilkābele:
- kas veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību
- kurai piemīt sirds un asinsvadu veselībai noderīgas īpašības: palīdz normalizēt sirds ritmu, samazināt asinsspiedienu
Kā arī tiamīns, kas veicina normālu sirds darbību, vitamīns B6 veicina sarkano asinsķermenīšu normālu veidošanos, magnijs, kas veicina normālu muskuļu darbību. Vitamīns B6 un magnijs iedarbojas sinerģiski, palīdz samazināt nogurumu un nespēku.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Kas tiek uzskatīts par normālu asinsspiedienu?
Pieaugušam cilvēkam normāls asinsspiediens parasti ir ap 120/80 mmHg. Nelielas novirzes uz augšu vai leju var būt pieļaujamas, ja cilvēks jūtas labi un nav sūdzību.
Ko nozīmē asinsspiediena rādītāji, piemēram, 120/80?
Augšējais skaitlis (120) ir sistoliskais spiediens, kas parāda spiedienu brīdī, kad sirds saraujas. Apakšējais skaitlis (80) ir diastoliskais spiediens, kas norāda spiedienu, kad sirds atslābst starp sitieniem.
Vai asinsspiediens var mainīties dienas laikā?
Jā, asinsspiediens ir mainīgs. Tas var paaugstināties fiziskas slodzes, stresa vai emocionālas spriedzes laikā un pazemināties miera stāvoklī vai miegā. Šādas svārstības ir normālas.
Kāds asinsspiediens tiek uzskatīts par paaugstinātu?
Par paaugstinātu asinsspiedienu parasti runā, ja rādītāji ilgstoši pārsniedz 130/80 mmHg. Lai noteiktu hipertensiju, nepieciešami atkārtoti mērījumi, nevis viens atsevišķs rezultāts.
Ko var darīt, lai uzturētu normālu asinsspiedienu?
Normālu asinsspiedienu palīdz uzturēt sabalansēts uzturs, pietiekama fiziskā aktivitāte, kvalitatīvs miegs, stresa mazināšana, smēķēšanas un pārmērīga alkohola lietošanas ierobežošana, kā arī regulāras veselības pārbaudes.