Viens no asins analīžu rādītājiem, ko izmanto sirds un asinsvadu veselības novērtēšanai, ir kopējais holesterīns. Tomēr svarīgi ir ņemt vērā arī tā atsevišķās sastāvdaļas - “slikto” holesterīnu (ZBL), “labo” holesterīnu (ABL) un triglicerīdus -, jo tie sniedz precīzāku informāciju par sirds un asinsvadu slimību risku. Kopējā holesterīna rādījumu analīzēs nosaka diezgan bieži, taču ne visi saprot, ko tas īsti nozīmē. Vai kopējā holesterīna līmenis atbilst normai, ir paaugstināts vai zem normas? Šie jautājumi bieži rada satraukumu un neziņu. 

Lai turpmāk, redzot šo rādījumu, zinātu, ko tas nozīmē, rakstā izskaidrosim, kas ir kopējais holesterīns, kā interpretēt rādītājus un kā rūpēties par savu veselību ikdienā, lai uzlabotu kopējā holesterīna līmeni.

Kas ir kopējais holesterīns?

Holesterīns ir taukaina viela, kas atrodas asinīs un organismā pilda vairākas svarīgas funkcijas. Tas nepieciešams šūnu membrānu veidošanai, hormonu sintēzei un D vitamīna ražošanai. Bez holesterīna organisms nespētu pilnvērtīgi funkcionēt, tāpēc pats par sevi tas nav slikts. 

Holesterīns asinīs cirkulē dažādās formās. Galvenās no tām ir zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) un augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holestreīns.

• Zema blīvuma lipoproteīnu (LDL - Low Density Lipoprotein) holesterīns bieži tiek saukts par “slikto” holesterīnu, jo tā pārpalikums var uzkrāties uz asinsvadu sieniņām. Sliktā holesterīna līmeni iespējams samazināt paša spēkiem - vairāk kustoties un izslēdzot no ēdienkartes produktus, kuri veicina sliktā holesterīna veidošanos. 
• Augsta blīvuma lipoproteīnu (HDL - High Density Lipoprotein) holesterīns tiek uzskatīts par “labu”, jo tas palīdz izvadīt lieko holesterīnu no organisma. 

Kopējais holesterīns apvieno šīs abas formas un sniedz vispārīgu priekšstatu par lipīdu līdzsvaru asinīs. 

Kāpēc kopējais holesterīns ir svarīgs?

Kopējā holesterīna līmenis ir cieši saistīts ar sirds un asinsvadu darbību, kā arī vielmaiņas stāvokli. Ja holesterīna līmenis ir paaugstināts (īpaši tad, ja dominē zema blīvuma holesterīns), palielinās asinsvadu nosprostošanās risks. Tas var veicināt aterosklerozi jeb asinsvadu sieniņu pakāpenisku sašaurināšanos tauku nogulšņu dēļ, kas savukārt nozīmē, ka pastāv palielināts sirds un asinsvadu slimību risks, kā arī infarkta un insulta draudi. 

Tā kā holesterīns ir iesaistīts hormonu ražošanā, nervu sistēmas darbībā un imūnsistēmas funkcijās, arī pārāk zems holesterīna līmenis nav vēlams. Ja holesterīna ir par maz, tas ietekmē organisma spēju atjaunoties un aizsargāties pret slimībām. Lai kopējā holesterīna līmenis atbilstu organisma vajadzībām, jāizvairās ne tikai no pārāk augsta holesterīna līmeņa, bet arī jānodrošina tā līmenis pietiekamā daudzumā. 

Kā saprast savus holesterīna rādītājus?

Holesterīna rādītājus nosaka ar asins analīzēm, ko veic tukšā dūšā. Analīžu nodošanas brīdī cilvēkam ir jābūt veselam. Rezultāti var būt norādīti mmol/L vai mg/dL. Latvijā vairāk izmanto mmol/L mērvienības. Lai saprastu, ko šie skaitļi nozīmē, jāzina orientējošās normas. 

• Zems kopējā holesterīna līmenis: zem 3,0 mmol/L (115 mg/dL)
• Normāls kopējā holesterīna līmenis: līdz 5,0 mmol/L (190 mg/dL)
• Paaugstināts kopējā holesterīna līmenis: 5,0-6,0 mmol/L (190–230 mg/dL)
• Izteikti paaugstināts kopējā holesterīna līmenis: virs 6,0 mmol/L (230 mg/dL)

Kopējā holestreīna līmenis ir tikai viens rādītājs, bet ārsti vienmēr skatās arī uz attiecību starp zema un augsta blīvuma holesterīnu. Labajam holesterīnam ir jābūt vismaz 1,2 mmol/L sievietēm un 1,0 mmol/L vīriešiem. 

Speciālists ņem vērā arī citus riska faktorus, piemēram, vecumu, dzīvesveidu un kopējo veselības stāvokli, tāpēc analīžu rezultātus vienmēr labāk izrunāt kopā ar speciālistu.