Kā efektīvi novērst gāzes vēderā un vēdera uzpūšanos?

Vēdera uzpūšanās un gāzes vēderā mums rada ne vien neērtības, bet bieži vien pat īstas mocības. Lai arī gāzu izdalīšanās ir pilnīgi dabisks process, rodas jautājums – vai to var regulēt arī dabiskā ceļā? Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās ir viena no normālākajām un dabiskākajām lietām, ko mūsu ķermenis dara ik dienas. Tā atspoguļo, cik labi vai slikti darbojas gremošanas sistēma, un var daudz pastāstīt par mūsu veselību kopumā.

Nav skaidrs, kāpēc šis process tiek uzskatīts par smieklīgu vai apkaunojošu, taču viena lieta ir skaidra – svarīgi izvadīt nevajadzīgu gāzi, pretējā gadījumā tā var izraisīt nepatīkamu vēdera uzpūšanos un sāpes vēderā. Savlaicīga uzmanība šai problēmai ļauj uzlabot ikdienas komfortu un novērst ilgtermiņa veselības riskus!

Šis raksts ir domāts cilvēkiem, kuri cieš no vēdera uzpūšanās un gāzēm, kā arī ikvienam, kurš vēlas saprast, kā dabiskā ceļā uzlabot gremošanas sistēmas darbību un justies vieglāk!

Izdalām gandrīz litru gāzes dienā!

Izrādās, mēs esam “staigājošās gāzu fabrikas”, jo ik dienas gremošanas traktā ir vidēji 900 kubikcentimetri jeb gandrīz litrs dažādu gāzu!

Ķermenis šo gāzu apjomu izvada regulāros intervālos pa taisnās zarnas beigu daļu jeb tūpli. Ārsti lēš, ka vidēji tas notiek 10-20 reizes dienā, bieži vien mums pašiem to nemaz nemanot, jo normāli gāzes izplūst bez skaņas un smakas.

Tas liecina, ka gremošanas sistēma ir veselīga – gāzes bez smaržas nozīmē tikai to, ka ķermenī ir uzkrājies pārāk daudz gaisa, un tas tagad ir gatavs no tā izkļūt. Faktiski 99% gāzes ir bez smakas, bet atlikušais viens procents parasti ir sērs. Parasti lielāko daļu gāzes ar slikto smaku izraisa zarnu baktērijas, kas ražo sēru saturošus savienojumus, piemēram, sērūdeņradi. Daļa gāzu var izkļūt no ķermeņa arī ar atraugām.

No kurienes rodas gāzes vēderā?

Gāzes nokļūst gremošanas traktā trejādi:

• norijot gaisu,
• izdaloties no asinīm (slāpeklis, ogļskābā gāze, skābeklis),
• rodoties rūgšanas un pūšanas procesos zarnās (sērūdeņradis, amonjaks).

Daudzi būs ievērojuši, ka viņiem vairāk gāzes izdalās miega laikā vai no rīta pieceļoties. Tam ir dabisks izskaidrojums. Pētījumi liecina, ka spiediens anālās atveres slēdzējmuskulī cikliski svārstās visas dienas garumā. Šis muskulis ir vairāk atslābināts miega laikā, un tas kontrolē, vai resnajā zarnā esošās gāzes tiek atbrīvotas. Slēdzējmuskulis arī spontāni atslābinās no rītiem vairākas reizes stundā, ļaujot gāzēm vieglāk izplūst.

Nereti – parasti pieklājības pēc – cenšamies aizturēt gāzu izdalīšanos. Bet, vai tas nav kaitīgi? Tas nav kaitīgi, taču nav arī ieteicams, jo tādējādi tiek izstieptas zarnas, izraisot vēdera uzpūšanos vai sliktu dūšu. Citiem vārdiem sakot – ārā vienmēr ir labāk nekā iekšā. Labāk sargāt sevi no lieka diskomforta!

Meteorisms – pārāk uzpūsts vēders

Ja gāzes izdalās vairāk nekā 25 reizes dienā, tas var norādīt uz meteorismu – pārmērīgu gāzu uzkrāšanos kuņģī un zarnās vai tikai zarnās. Meteorisma sekas var būt nepatīkama garša vai smaka mutē, sirdsklauves un sāpes, galvassāpes, vēdergraizes un nogurums.

Kādi ir izplatītākie vēdera pūšanās iemesli?

Vēdera pūšanās jeb uzpūties vēders visbiežāk ir saistīts ar traucējumiem kuņģa un zarnu darbībā, pastiprinātu gāzu veidošanos un ikdienas paradumiem, tostarp to, kā un ko mēs darām ēšanas laikā. Izprotot biežākos cēloņus, ir iespējams savlaicīgi mazināt vēdera uzpūšanos un uzlabot gremošanas komfortu.

• Diēta – pārtikas produkti, kas var izraisīt gāzes šķiedrvielu daudzuma dēļ, ir pilngraudu produkti, klijas, žāvētas plūmes, persiki, āboli, bumbieri, sparģeļi, artišoki, ziedkāposti, kāposti, Briseles kāposti, brokoļi, sīpoli un pupiņas, lēcas, sēnes, kā arī alus un citi gāzētie dzērieni.
• Medicīniskais stāvoklis vai zāļu blaknes – vēdera uzpūšanās ir tipisks pārtikas nepanesības vai alerģijas simptoms, taču var liecināt arī par tādām hroniskām gremošanas slimībām kā kairinātas zarnas sindroms, divertikulīts, čūlainais kolīts, Krona slimība un citas iekaisīgas zarnu slimības. Arī baktēriju skaita palielināšanās vai izmaiņas tievajās zarnās var izraisīt pārmērīgu gāzu veidošanos, caureju un svara zudumu.
• Menstruācijas – menstruāciju laikā hormonu līmenis var krasi svārstīties, izraisot vairākas gremošanas problēmas. Augsts estrogēna līmenis organismā bieži var izraisīt gāzi un aizcietējumus. Dzemde ražo hormoniem līdzīgas ķīmiskas vielas, ko sauc par prostaglandīniem, kas palīdz noārdīt un izvadīt dzemdes gļotādu. Taču, kad prostaglandīnu pārpalikums nonāk asinsritē, tas var likt sarauties citiem ķermeņa muskuļiem, tostarp zarnām, izraisot vēdera uzpūšanos un neregulāru zarnu darbību.
• Fiziskās aktivitātes – daži fiziskās aktivitātes aspekti var radīt pārmērīgu gāzi. Var rasties uzpūsta vēdera sajūta pēc treniņa, ja cilvēks spēcīgi elpojis vai lieliem malkiem dzēris pārāk daudz ūdens, reizē norijot gaisu. Vēdera uzpūšanos var izraisīt arī pārāk maza šķidruma lietošana, kā arī fiziskā slodze pati par sevi.
• Stress – vieniem stress palēnina gremošanu, izraisot vēdera uzpūšanos, sāpes un aizcietējumus, savukārt citiem to paātrina, izraisot caureju. Stress var arī pasliktināt gremošanas traucējumus, piemēram, kuņģa čūlas un kairinātu zarnu sindromu.