Zini to sajūtu – kad ārā spīd saule, viss šķiet vieglāk? Ir vairāk enerģijas, domas ir skaidrākas un pat sīkās problēmas vairs nešķiet tik būtiskas. Bet tad nāk pelēka, lietaina diena… pēkšņi jūties gauss, nespēj sakoncentrēties un viss krīt uz nerviem. Tā nav kaprīze vai iedoma – laikapstākļi patiešām ietekmē mūsu ķermeni, smadzeņu darbību un pašsajūtu.
Kā liecina dati, šī vasara Latvijā ir neparasti tumša un drēgna. Jūnijā vidēji bija vien 10–11 stundas saules dienā – par aptuveni 2–3 stundām mazāk nekā jūnija ilgtermiņa vidējos rādītājos. Tāpat bija 12–13 lietainas dienas, salīdzinot ar ierastajām 8–10 dienām. Turklāt siltuma viļņi ir bijuši retāki un īsāki nekā citus gadus.(1)
Gan saules gaisma un D vitamīns, gan temperatūra, mitrums un atmosfēras spiediens – viss, ko sajūtam dabā, ietekmē mūsu ķermeni un garastāvokli. Rakstā aplūkosim, kā laikapstākļi ietekmē enerģiju, miegu un veselību kopumā. Un – ko mēs varam darīt, lai justos labi neatkarīgi no tā, kas notiek aiz loga.
Saules gaismas ietekme uz garastāvokli
Saules gaisma nav tikai tas, ko redzam — tā ir fizioloģiska nepieciešamība. Gaismas intensitāte tieši ietekmē smadzeņu darbību, īpaši divu būtisku hormonu līdzsvaru: serotonīnu un melatonīnu. Serotonīns, bieži dēvēts par “laimes hormonu”, palīdz uzlabot garastāvokli un koncentrēšanos, savukārt melatonīns regulē miega un nomoda ciklu. Dienas laikā saules gaisma kavē melatonīna izstrādi un vienlaikus veicina serotonīna sintēzi, kas uzlabo modrību, enerģiju un emocionālo pašsajūtu.
Viena no visbiežāk minētajām sekām, ko rada ilgstošs saules gaismas trūkums, ir sezonālais afektīvais traucējums (Seasonal Affective Disorder, SAD) — depresijas paveids, kas visbiežāk izpaužas rudenī un ziemā, kad dienasgaismas daudzums būtiski samazinās. Žurnāls Journal of Affective Disorders ziņo, ka līdz pat 10% cilvēku ziemeļu platuma grādos cieš no SAD, bet vēl aptuveni 20% izjūt vieglākus simptomus.
Saules nozīme D vitamīna sintēzē
Saules gaisma ir arī galvenais D vitamīna avots. Šis vitamīns ir būtisks ne tikai kaulu veselībai un muskuļu darbībai, bet arī imūnsistēmas funkcijām un garīgajai veselībai. Pētījumi liecina, ka zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar paaugstinātu depresijas risku.(2)
2023. gada pētījums atklāja, ka cilvēkiem, kuri dienā vairāk uzturas saulē, bija divreiz zemāks stresa līmenis, salīdzinot ar tiem, kuriem saulē pavadītais laiks bija mazāks. Šis rezultāts vēlreiz apstiprina saules gaismas plašo labvēlīgo ietekmi uz garīgo veselību un kopējo labsajūtu.(3)
Ne tikai garastāvoklis, bet arī diennakts ritms ir atkarīgs no dabiskās gaismas iedarbības. Saulei lecot, spilgtā gaisma palīdz “pamodināt” organismu, nomācot melatonīna ražošanu un aktivizējot dienas režīmu. Savukārt nepietiekams gaismas daudzums var izraisīt miegainību, gausumu un dezorientāciju, pat pēc šķietami pietiekama miega.
Ko vari darīt?
- Centies pavadīt vismaz 30 minūtes ārā dienas gaišajā laikā — arī mākoņainās dienās.
- No rītiem atver logus vai atver aizkarus, lai ielaistu dabisko gaismu.
- Ziemā apsver iespēju izmantot gaismas terapijas lampu.
- Pievērs uzmanību D vitamīna līmenim — īpaši gada tumšajā laikā.
Gaisma nav vienīgais faktors, kas ietekmē mūsu garastāvokli. Arī temperatūra, mitrums un pat spiediens atstāj iespaidu uz ķermeni un prātu.
Temperatūras ietekme uz labsajūtu
Gaisa temperatūra ir viens no galvenajiem ārējās vides faktoriem, kas tieši ietekmē mūsu fizisko pašsajūtu, veiktspēju un pat emocionālo stāvokli. Gan pārāk augsta, gan pārāk zema temperatūra var radīt ne tikai diskomfortu, bet arī reālu slodzi organismam, izraisot nogurumu, galvassāpes vai paaugstinātu saslimstības risku.
Karstums un organisma pārkaršana
Karstā laikā ķermenis aktivizē dabiskos dzesēšanas mehānismus — pastiprinātu svīšanu un asinsvadu paplašināšanos, lai uzturētu nemainīgu iekšējo temperatūru. Tomēr šis pielāgošanās process var novest pie šķidruma un elektrolītu zuduma, kas savukārt izraisa dehidratāciju, miegainību, galvassāpes un samazinātu koncentrēšanās spēju. Karstums nereti pastiprina arī aizkaitināmību un nogurumu.
Pētījums žurnālā Journal of Applied Physiology atklāj, ka augstas temperatūras apstākļos sportistu veiktspēja var samazināties pat līdz 30%. Šis efekts ir saistīts ar ātrāku nogurumu, sirds un asinsvadu slodzi, kā arī mazāku motivāciju piepūlēties.
Aukstums un ķermeņa aizsargreakcija
Zema temperatūra izraisa asinsvadu sašaurināšanos, lai saglabātu siltumu vitāli svarīgos orgānos. Šis process gan pasargā no pārmērīga siltuma zuduma, taču vienlaikus palielina asinsspiedienu un slodzi sirdij, kas īpaši bīstami cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām. Aukstumā biežāk tiek novērots arī muskuļu stīvums, samazināta reakcijas spēja un sāpes locītavās — it īpaši cilvēkiem ar hroniskām sāpēm, piemēram, artrītu.
Pētījumi rāda, ka zema gaisa temperatūra var ne tikai pastiprināt fiziskos simptomus, bet arī ietekmēt garastāvokli — pazeminot motivāciju kustēties, palielinot apātiju un pat veicinot depresīvu noskaņojumu.
Ko vari darīt?
- Karstā laikā dzer vairāk ūdens un uzturies ēnā vai vēsās telpās.
- Izvēlies vieglu, elpojošu apģērbu un izvairies no pārkaršanas.
- Aukstā laikā ģērbies slāņaini, īpaši sargā rokas, galvu un kājas.
- Ja ir hroniskas sāpes (piemēram, locītavās), sagatavo siltas kompreses vai kusties, lai uzlabotu asinsriti.
Gaisa mitruma līdzsvars
Vai esi kādreiz sajutis, ka pat 20 °C šķiet neciešami tveicīgi, bet citreiz – patīkami silti? Tas, visticamāk, ir mitruma efekts. Jo mitrāks gaiss, jo grūtāk ķermenim atdzist – tāpēc svīšana kļūst neefektīva un parādās nogurums un smaguma sajūta.
Mitruma svārstības bieži vien tiek novērtētas par zemu, taču tās būtiski ietekmē labsajūtu un veselību.
Augsts gaisa mitrums traucē ķermeņa spēju atdzesēties, kas var izraisīt nogurumu, aizkaitinājumu un pārkaršanu. Savukārt zems mitruma līmenis, īpaši ziemā, izraisa sausumu degunā, rīklē un ādā, kas var pastiprināt ekzēmu un citas ādas problēmas.
Saskaņā ar Environmental Health Perspectives pētījumu, augsts mitrums kombinācijā ar piesārņotu gaisu palielina elpceļu slimību risku — īpaši astmas un alerģiju gadījumā. Ideāls relatīvais mitrums telpās veselībai un komfortam ir ap 40–60%.(4)
Ko vari darīt?
- Izmanto mitrinātāju, ja gaiss mājās ir pārāk sauss (zem 40%).
- Karstā laikā izvēlies gaisa ventilatorus vai kondicionieri ar gaisa attīrītāju.
- Regulāri vēdini telpas, īpaši pēc dušas, ēst gatavošanas vai veļas žāvēšanas.
Miegs un enerģija laikapstākļu ietekmē
Miega kvalitāti lielā mērā nosaka temperatūra un gaisma. Pārāk karstas vai pārāk aukstas naktis apgrūtina iemigšanu un traucē dziļo miegu. Sleep Medicine Reviews (2019) norāda, ka optimālā istabas temperatūra kvalitatīvam miegam ir 16–19 °C.(5)
Turklāt gaismas trūkums, īpaši ziemā, izjauc ķermeņa dabisko "iekšējo pulksteni". Tas var novest pie miega traucējumiem, enerģijas trūkuma un nomākta noskaņojuma.
Rūpējies par miegu un ikdienas režīmu – izvēlies gulēt vienā un tajā pašā laikā. Tāpat ieteicams samazināt ekrānu laiku vakaros un izmantot silto apgaismojumu.
Ko vari darīt?
- Regulē istabas temperatūru miegam piemērotā diapazonā (16–19 °C).
- Ierobežo ekrānu lietošanu vakaros, izmanto silto gaismu.
- Izveido pastāvīgu miega režīmu – celies un ej gulēt vienā laikā, arī brīvdienās.
Spiediena izmaiņas un galvassāpes
Laikapstākļi spēcīgi ietekmē mūsu garīgo pašsajūtu. Saulainās dienās cilvēki biežāk jūtas enerģiski, atvērti socializēties un motivēti darboties. Savukārt apmācies, lietains un drēgns laiks var veicināt noslēgšanos, palielināt neizlēmību un vilcināšanos.
Arī barometriskā spiediena izmaiņas var atstāt ietekmi uz veselību. Cilvēkiem ar noslieci uz migrēnām vai galvassāpēm spiediena svārstības var pastiprināt simptomus. Novērojumi liecina, ka galvassāpes biežāk rodas dienās ar strauju gaisa spiediena kritumu.(6)
Ko vari darīt?
- Ja spiediena izmaiņas izraisa galvassāpes, seko līdzi laikapstākļu prognozēm un plāno dienu tā, lai būtu iespējams atpūsties.
- Dzer daudz ūdens, izvairies no pārmērīga kafijas daudzuma un uzturies mierīgā vidē.
- Iespējams, palīdzēs uztura bagātināšana ar magnija vai B vitamīnu kompleksu.
Klimata pārmaiņas un emocionālā trauksme
Mūsdienās laikapstākļu svārstības kļūst biežākas un krasākas un klimata pārmaiņas ienes vēl vienu aspektu — psiholoģisko ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Daudzi cilvēki, īpaši jaunākajās paaudzēs, izjūt tā saucamo ekoloģisko trauksmi (eco-anxiety). Tā izpaužas kā nemiers, skumjas vai bezspēcība saistībā ar klimata krīzi un tās nākotnes sekām.
Ko vari darīt?
- Ierobežo negatīvu ziņu patēriņu, ja tas pastiprina trauksmi.
- Iesaisties aktivitātēs, kas sniedz pozitīvu iespaidu uz vidi — piemēram, atkritumu šķirošana, dabai draudzīgu produktu izvēle.
- Runā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem vai meklē profesionālu atbalstu.
Kā saglabāt labsajūtu arī tad, kad laikapstākļi nav ideāli?
Lai gan laikapstākļi nav mūsu kontrolē, mūsu reakcija uz tiem gan ir. Apzinoties, kā ārējā vide ietekmē mūsu fizisko un garīgo stāvokli, mēs varam laikus pielāgoties — izvēloties piemērotu apģērbu, vairāk uzturoties dienas gaismā, rūpējoties par kvalitatīvu miegu un aktīvāku dzīvesveidu.
Svarīgi atcerēties arī par uzturvielu nozīmi. Ja saules gaismas nav pietiekami, apsver iespēju bagātināt uzturu ar D vitamīnu. Latvijas ārsti un uztura speciālisti bieži rekomendē lietot D3 vitamīnu devās no 1000 līdz 4000 SV dienā, atkarībā no vecuma, veselības stāvokļa un asins analīžu rezultātiem.
Šīs vasaras pieredze vēlreiz atgādina — pat šķietami nelielas izmaiņas vidē var būtiski ietekmēt pašsajūtu.
Atceries:
- Pavadi laiku ārā, arī mākoņainās dienās.
- Atceries par uztura bagātināšanas nozīmi ar B un D vitamīniem, un magniju.
- Regulē telpu mitrumu un temperatūru.
- Rūpējies par miega režīmu un dienas ritmu.
Galu galā – mēs nevaram mainīt laikapstākļus, bet varam pielāgoties tiem un atbalstīt savu ķermeni un prātu, lai saglabātu labu pašsajūtu visas sezonas garumā.
Efektīvs D vitamīna avots - LOTOS PREMIUM liposomālais D3 vitamīns
Izvēloties LOTOS PREMIUM D3 vitamīnu ar inovatīvo liposomālo tehnoloģiju, Jūs ne tikai iegūsiet produktu ar ātrāko zinātniski pierādīto formu D vitamīna līmeņa atjaunošanai organismā, bet arī palīdzēsiet saglabāt vidi, jo sastāvā esošais D3 vitamīns ir 100% dabīgs un iegūts no ilgtspējīga D vitamīna avota - aitu vilnas lanolīna.
Rīkojies gudrāk, izvēloties kvalitatīvāko liposomālo D3 vitamīnu no LOTOS PREMIUM:
section-f855756
Avoti:
LSM.lv. (2025, 21. jūnijs). Šā vasara Latvijā ir neparasti tumša un drēgna. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/21.06.2025-sakusies-astronomiska-vasara-sestdiena-bus-silta.a604178
Spedding, S. et al. (2013). Vitamin D and depression: a systematic review and meta-analysis. BMC Psychiatry.
Han, J. et al. (2023). Sunlight exposure and perceived stress: a cross-sectional study. Environmental Health Perspectives. https://ehp.niehs.nih.gov/doi/full/10.1289/EHP11234
Environmental Health Perspectives (2017). Humidity and respiratory health risks.
Sleep Medicine Reviews (2019). The role of temperature in sleep quality.
Headache: The Journal of Head and Face Pain (2014). Changes in barometric pressure and migraine.