Metabolais sindroms nav tikai vielmaiņas traucējumi
Tā saucamā ābola vai bumbiera veida figūra – palielināts viduklis un liekais svars – bieži vien norāda uz metabolā sindroma klātbūtni. Tomēr šo stāvokli nevar vienkārši saukt par vielmaiņas traucējumiem: tas ir vairāku nosacījumu kopums, kas vienlaicīgi pastiprina sirds un asinsvadu slimību, insulta un 2. tipa diabēta risku.
Metabolais sindroms Eiropā skar aptuveni 24,3 % pieaugušo iedzīvotāju(1), un tā izplatība pieaug līdz ar vecumu – cilvēkiem vecumā no 60 līdz 70 gadiem tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Labā ziņa ir tā, ka, zinot riska faktorus un mainot dzīvesveidu, šo sindromu lielā mērā ir iespējams novērst.
Šis raksts ir domāts ikvienam, kurš vēlas uzzināt par metabolā sindroma riskiem, simptomiem un profilaksi, kā arī saprast, kāpēc šī tēma ir īpaši aktuāla mūsdienu dzīvesveida kontekstā.
Kas ir metabolais sindroms un kādi ir tā rādītāji?
Metabolais sindroms (metabolic syndrome) ir vairāku veselības traucējumu kopums, kas ietver paaugstinātu asinsspiedienu, lieko svaru, traucētu cukura un tauku vielmaiņu. Tā saukto metabolo sindromu – ne kā atsevišķu slimību, bet gan simptomu kopumu – sāka analizēt pagājušā gadsimta beigās, un 1998. gadā Pasaules Veselības organizācija bija pirmā, kas izstrādāja metabolā sindroma definīciju.
Ir noteikti pieci galvenie kritēriji, pēc kuriem var diagnosticēt šo stāvokli. Ja no šiem pieciem rādītājiem pacientiem ar veselības traucējumiem konstatē izmaiņas vismaz trijos – uzskata, ka ir metabolais sindroms.
- Palielināts arteriālais asinsspiediens: 130/85 mmHg vai augstāks, vai arī cilvēks lieto asinsspiediena zāles.
- Palielināts vidukļa apkārtmērs: vīriešiem 102 cm vai vairāk, sievietēm – 89 cm un vairāk (mērot pāri vēderam).
- Paaugstināts triglicerīdu līmenis: 1,7 mmol/l un vairāk.
- Pazemināts augsta blīvuma liporoteīnu (ABLH jeb “labā”) holesterīna līmenis: vīriešiem 1,03 mmol/l vai zemāks un sievietēm 1,3 mmol/l vai zemāks.
- Palielināts “rīta cukurs” jeb cukura līmenis venozajās asinīs tukšā dūšā: lielāks par 5,6 mmol/l; vai arī cilvēks lieto glikozes līmeni pazeminošas zāles.
Metabolā sindroma riska faktori
Speciālisti joprojām nav vienisprātis, kas izraisa metabolo sindromu. Visticamāk tam ir vairāki cēloņi un virkne riska faktoru, kas ar laiku uzkrājas un veido kopumu, kuram ir ļoti nelabvēlīga ietekme uz veselību.
Neietekmējamie metabolā sindroma riska faktori
Par metabolo sindromu ir svarīgi zināt, ka tas ne tikai attīstās no dzīvesveida izvēlēm – pastāv arī neietekmējami riska faktori, kas to var veicināt. Tie norāda, kā tas ietekmē cilvēka ķermeņa masas sadalījumu, hormonālo līdzsvaru un ģenētisko predispozīciju, un palīdz izprast, kāpēc dažiem cilvēkiem metabolais sindroms attīstās pat gadījumā, ja dzīvesveids ir salīdzinoši veselīgs.
- Dzimums un vecums – vīrieši un sievietes cieš no metabolā sindroma līdzīgā mērā, taču līdz ar vecumu aizvien biežāk, proti, no aptuveni katra piektā jaunu pieaugušo vidū līdz gandrīz pusei no visiem cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Tomēr nesen kādā pētījumā par metabolā sindroma tendencēm ASV atklāts, ka 2011.-2016. gadā ievērojami pieaugusi šī sindroma izplatība sieviešu vidū (no 31.7% līdz 36.6% ) un 20-39 gadu vecu jauniešu vidū (no16.2% līdz 21.3%);2
- Iedzimtība, ģenētiskie faktori – aptaukošanās un problēmas, kas saistītas ar metabolo sindromu, mēdz iedzimt. Lielāks metabolā sindroma risks ir sievietēm, kurām grūtniecības laikā ir bijis diabēts (grūtniecības diabēts) vai cilvēkiem, kuru ģimenē kāds ir slimojis ar 2. tipa cukura diabētu. Atklāts, ka risks ir lielāks arī tad, ja ir bijusi nealkohola taukaino aknu slimība, miega apnoja (pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā), podagra.
- Hormonālā līdzsvara zudums – hormonālās izmaiņas var būt riska faktors. Atklāts, ka policistisko olnīcu sindroms, kas saistīts ar hormonālo nelīdzsvarotību un auglības ietekmēšanu, ir saistīts arī ar metabolo sindromu. Arī pēc menopauzes sievietes var biežāk ciest no šī sindroma sakarā ar menopauzes izraisītiem vielmaiņas (īpaši tauku un cukura) traucējumiem;
- Sociālekonomiskie faktori – pētījumi vedina domāt, ka metabolais sindroms ir vairāk izplatīts cilvēkiem ar augstāku ekonomisko stāvokli (aptuveni pusotru reizi biežāk nekā iedzīvotājiem ar zemu stāvokli), iespējams, ilgstoša sēdošā dzīvesveida dēļ. Atklāts arī, ka metabolais sindroms biežāk novērojams starp cilvēkiem ar zemu izglītību nekā ar augstāko.
Ietekmējamie metabolā sindroma riska faktori
Tāpat kā ir neietekmējami riska faktori, pastāv arī metabolā sindroma riska faktori, kurus cilvēks var kontrolēt. Šie faktori parāda, kā metabolisms un ķermeņa masas pieaugums ir saistīts ar uztura paradumiem, fizisko aktivitāti un citiem dzīvesveida elementiem, un palīdz saprast, kā samazināt risku, ja pastāv nosliece uz metabolo sindromu.
- Mazkustīgs dzīvesveids – ilgi nosēdētas stundas un fizisko kustību trūkums ir viens no svarīgākajiem riska faktoriem; sēdēšana vairāk par 8 stundām nozīmē augstu risku, mazāk par 4 stundām – zemu;
- Smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana – cigarešu smēķēšana mūža garumā ir saistīta ar apmēram divreiz lielāku metabolā sindroma risku nekā nesmēķētājiem. Pat nedaudz alkoholiskā dzēriena dienā (ap 7 g tīra alkohola) lietošana ir saistīta ar paaugstinātu aptaukošanās un metabolā sindroma risku gan vīriešiem, gan sievietēm, un šis risks pieaug, palielinoties devai;
- D vitamīna trūkums – tiek nozīmīgi saistīts ar metabolā sindroma risku, tāpat kā daudzu vielmaiņas slimību (aptaukošanās, diabēts, insulīna rezistence u.c.) risku;
- Liels ogļhidrātu saturs uzturā (īpaši ātri uzsūcošie ogļhidrāti) – palielina risku saslimt ar metabolo sindromu. Atklāts, ka uz metabolā sindroma mazināšanu lielāks efekts ir diētai ar zemu ogļhidrātu saturu nekā diētai ar zemu tauku saturu;
- Medikamentu lietošana – dažu zāļu, piemēram, psihotropo medikamentu, lietošana var palielināt metabolā sindroma risku, veicinot svara pieaugumu vai mainot lipīdu vai glikozes vielmaiņu.
Kāpēc metabolais sindroms ir tik bīstams?
Metabolais sindroms var taisnā ceļā novest pie tādām mūsdienās izplatītām un smagām kaitēm kā sirds un asinsvadu slimības un diabēts.
Konkrēti, metabolais sindroms var izraisīt sabiezējumu (pangu) uzkrāšanos artērijās – aterosklerozi, kad tauki, holesterīns un citas vielas pielīp artēriju sieniņām. Tas sašaurina asinsvadus vai pat tos slēdz. Progresējot aterosklerozei, rodas artēriju sieniņu un asinsvadu sistēmas bojājumi, kas var novest pie asins recekļu veidošanās. Tie savukārt var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Atklāts, ka metabolā sindroma simptomu kombinācija dubulto asinsvadu un sirds slimību risku, kas var izraisīt sirdslēkmes un insultu. Turklāt tie pieckārtīgi var palielināt diabēta risku.
Ko darīt, lai neciestu no metabolā sindroma sekām?
Metabolā sindroma novēršanas galvenie mērķi ir samazināt sirds slimību risku un novērst 2. tipa cukura diabētu, ja tas vēl nav attīstījies. Ja pacientam jau ir 2. tipa cukura diabēts, konsultējoties ar ārstu, ārstēšana var samazināt sirds slimību risku, kontrolējot visus riska faktorus.
Dzīvesveida izmaiņas
Dzīvesveida izmaiņas ir pirmais un būtiskākais metabolā sindroma ārstēšanas veids. Ieteikumi:
- Apmeklēt dietologu, endokrinologu vai fizioterapeitu, lai izstrādātu individuāli piemērotu ārstēšanas, uztura un vingrojumu plānu.
- Samazināt ķermeņa svaru.
- Kontrolēt cukura un holesterīna līmeni asinīs.
- Atsakieties no smēķēšanas un citiem kaitīgiem ieradumiem.
Uztura ieteikumi
Uzturs ir būtisks, lai mazinātu metabolā sindroma sekas:
- Samazināt transpiesātināto taukskābju un “ātro” ogļhidrātu (ar palielinātu glikēmisko indeksu) uzņemšanu.
- Palielināt šķiedrvielu daudzumu uzturā (5-10 g/dienā).
- Sekot Vidusjūras diētai – bagāta ar mono- un polinepiesātinātajām taukskābēm, kas samazina glikozes līmeni, arteriālo asinsspiedienu un holesterīna rādītājus.
Fiziskās aktivitātes
Regulāra fiziskā slodze palīdz kontrolēt svaru, glikozes līmeni un asinsriti:
- Iekļaujiet ikdienā vismaz vidējas intensitātes aktivitātes (piemēram, pastaigas, riteņbraukšana, peldēšana).
- Papildus vingrojumi muskuļu stiprināšanai un stājas uzlabošanai.
Papildu atbalsts
Papildus dzīvesveida un uztura izmaiņām var izmantot dabas vielas un uztura bagātinātājus:
- Metabolā sindroma pacientiem īpaši noderīgs ir Lotos Pharma ražotais D un B grupas vitamīnu un minerālvielu komplekss AteroLip® D, kas satur kanēli un hromu, palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs.
Ieteicamais lietošanas veids: pa 1 kapsulai vienu reizi dienā ēdienreizes laikā.
Kursa ilgums: 6 mēneši; pēc nepieciešamības un konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu kursu var atkārtot.
Lietot no 18 gadu vecuma.
Iepakojums pieejams ražotāja internetveikalā www.lotos-pharma.com
AteroLip D, 30 kapsulas
Ir noliktavā
Original price was: 13,41 €.9,49 €Current price is: 9,49 €.AteroLip D sastāvā esošais kanēlis un hroms palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs.
ATSAUCE
Scuteri A, Laurent S, Cucca F, Cockcroft J, Cunha PG, Mañas LR et al. Metabolic syndrome across Europe: different clusters of risk factors. Eur J Prev Cardiol. 2015;22(4):486–91. doi: 10.1177/2047487314525529.
Trends in the Prevalence of Metabolic Syndrome in the United States, 2011-2016, JAMA, 2020 Jun 23;323(24):2526-2528. doi: 10.1001/jama.2020.4501.
