Atveseļošanās pēc vīrusu saslimšanām
Imunitāte

Brīžiem šķiet, ka vīrusi mūsu vidū izplatās pārāk agresīvi. Kā jau ierasts, arī šī ziema ir dažādu elpceļu vīrusu infekciju sezona. Vai tas tā ir un kas sagaidāms pavasarī, palīdz prognozēt Rīgas Stradiņa universitātes profesore infektoloģe LUDMILA VĪKSNA.

Trīs galvenie vīrusi

Šobrīd Latviju ir pārņēmuši trīs vīrusi, kas savā ziņā konkurē par izplatību.

Gripa. Gripas vīruss no tiem ir vislabāk un ilgāk zināmais, tāpēc tā izplatību ir iespējams prognozēt. “Šīgada epidēmijai raksturīgs, ka saslimstība sākās aptuveni pusotru mēnesi ātrāk, nekā parasti,” stāsta profesore Vīksna. “Tās pīķis ir garām, un šobrīd mēs esam slimības plato, kas pārskatāmā nākotnē tomēr vēl turpināsies. Varētu būt neliels saslimušo skaita pieaugums pēc pāris mēnešiem, kas saistīts ar B gripas izplatību. Parasti vispirms cilvēki slimo ar A gripu un daudz mazāk ar B, bet vēlāk situācija mainās.”

Infektoloģes vērtējumā šogad gripa nav agresīvāka, tomēr cilvēki ir maz vai nepietiekami aizsargāti pret to. “Divus gadus ierobežoto kontaktu dēļ mēs bijām labi pasargāti no gripas vīrusa izplatības, un nepietiekami esam arī pret to vakcinējušies,” viņa uzskata. “Mums trūkst gripas antivielu. Ja cilvēkam ir izstrādājušās antivielas pret gripu, tad tiklīdz vīruss nonāk mūsu elpceļos, tās ir gatavas uzreiz sākt darboties pret vīrusu.”

Covid-19. Saslimstība ar Covid-19, šķiet, mazinās gan Latvijā, gan Eiropā, pateicoties vakcinācijai un dabiskām antivielām, kas izstrādājušās pēc pārslimošanas. Profesore prognozē, ka uz kādu brīdi situācijai Covid-19 sakarā vajadzētu būt mierīgākai, tomēr norāda: “ Trūkst informācijas par tā sezonalitāti, jo no dažām sezonām mēs nevaram un nedrīkstam izdarīt tālejošus secinājumus.”

Respiratori sincitiālais vīruss (RSV). Tas ir pazīstams vīruss kopš 1956. gada, un galvenokārt ar to slimojuši bērni. “To, kas notiek šobrīd, var saukt par evolūciju. Vīruss vēlas ieņemt pēc iespējas sev izdevīgāku pozīciju, iegūt vairāk saimniekorganismu. Līdz ar to, tas ir pārgājis arī uz pieaugušo grupu,” raksturo Vīksna. “Šim vīrusam vairs nav tik izteiktas sezonalitātes ‒ to var sastapt gan vasarā, gan ziemā. Iespējams, ka arī ar šo vīrusu mums būs nopietni jārēķinās ilgtermiņā, jo pret to nav pieejamas vakcīnas vai speciāli medikamenti.”

Vīrusi

Kā vīrusi savā starpā konkurē?

Vīrusi ne tikai konkurē par to, kurš pirmais ieņems savu mājokli, respektīvi, cilvēku, kurā varētu vairoties. Interesanti, ka vīrusi paši atrod sev citus izplatības veidus,” stāsta infektoloģe. Proti, tie var gan izplatīties no bērniem uz pieaugušiem cilvēkiem vai kādu to grupu, var arī pārņemt visus iespējamos izplatīšanās veidus, kad mēs tos varam ieelpot, apēst, iedzert un inficēties cieša kontakta ceļā, tai skaitā ar sadzīves priekšmetiem. “Starp citu, daudzi vīrusu ierosinātāji atrodami baseinos, kur ir pateicīga vide to attīstībai,” piebilst Vīksna.

Galvenais, kā nekļūt par vīrusa “mājokli” - zināt un ievērot sanitāri higiēniskās normas saistībā ar šo vīrusu izplatību. “Jāievēro distance, nevajag ēst no vieniem traukiem. Slimniekiem nevajadzētu iet uz darbu vai sabiedrībā. Pilnīgi noteikti vajadzētu vakcinēties pret slimībām, kam ir pieejamas vakcīnas, lai izvairītos no situācijas, kad pacients vienlaicīgi inficējas ar vairākiem vīrusiem,” profesore nosauc galvenās profilakses lietas. “Pieļauju, ka cilvēkiem ir apnicis klausīties, kā vajag uzvesties un kādi noteikumi jāievēro. Tādēļ tie ne vienmēr tiek ievēroti. Diemžēl, labāk visu saprot, kad pats saslimst vai saslimst tuvinieks. Tad gribas zināt arvien vairāk un sīkāk. Ja pats esi vesels un veseli ir tuvinieki, visa šī informācija šķiet pārmērīga.”

Vai var paļauties uz dabisko imunitāti?

Bieži vien var novērot, ka vīrusi “nogāž no kājām” arī šķietami veselus un fiziski aktīvus cilvēkus, kuriem būtu jābūt lieliskai imūnajai sistēmai. Tas vieš dziļu neizpratni par to, kāpēc nespecifiskā imunitāte, ko saista ar veselīgu dzīvesveidu, nespēj pasargāt?

Profesorei Vīksnai ir savs skaidrojums: “Lai saslimtu vai nesaslimtu, svarīgi ir vairāki faktori, piemēram, cik lielās devās vīruss ir iekļuvis organismā, cik tas ir spēcīgs. Ja cilvēks ar šo vīrusu nekad iepriekš nav saskāries, kā tas bija Covid-19 gadījumā, tad arī stiprie cilvēki var saslimt biežāk. Vīruss nemēra ķermeņa masas indeksu vai ko tamlīdzīgu, bet tajā pat laikā cilvēkiem ar patoloģiskām izmaiņām – cukura diabētu, adipozitāti, locītavu hroniskām slimībām, HIV u.c. ‒ imunitāte ir izmainīta, biežāk nomākta. Vēl viena teorija ir, ka spēcīgiem cilvēkiem imunitāte var būt pārāk spēcīga un imūnā atbilde uz vīrusa iekļūšanu organismā ir pārāk strauja. Kad sākās Covid-19 un tika runāts par citokīnu vētru un imūnajiem uzplaiksnījumiem, radās viedoklis, ka imūnā atbilde ir neadekvāta - pārspīlēti spēcīga.”

Jaunais un vislipīgākais Covid variants

Šā gada janvārī Pasaules Veselības organizācija brīdināja par jauno – Covid ‘Kraken’ (XBB.1.5) - variantu, kurš ir vislipīgākais no līdz šim zināmajiem. Ja gripas un Covid sākotnējā - delta - varianta gadījumā bija 2-4 potenciāli inficēšanās gadījumi uz vienu saslimušo, tad tagad - desmit un vairāk cilvēku.

“Pagaidām šis paveids vairāk izplatīts Ziemeļamerikā. Tur tas veidojot ap 5 % no kopējā inficēto skaita, kamēr Eiropā tie ir aptuveni 2,5 %,” raksturo infektoloģe. “Speciālisti, kuri šo vīrusu ir pētījuši, saka, ka tas ir mazliet lipīgāks, bet attiecībā uz simptomātiku un nāves gadījumiem neesot bīstamāks par iepriekšējiem omikrona paveidiem.”

Vīrusam, lai dzīvotu, nepieciešams cilvēka ķermenis, tas ir, šūnas, kurās vairoties un uzturēties. Tāpēc vīrusam pašam nav izdevīgi būt pārāk letālam. No otras puses, nevar izslēgt risku, ka kāds no nākamajiem Covid-19 paveidiem būs ar smagāku slimības gaitu. Turklāt profesore Vīksna norāda: “Varam runāt ne tikai par Covid-19 vīrusu, bet arī citiem vīrusiem, piemēram, pērtiķu bakām. Tas bija pavisam mierīgs vīruss. Dzīvoja atsevišķās Āfrikas valstīs, kur pie tā jau bija pieraduši, slimoja nedaudzi. Pēkšņi vīruss izrāvās citā vidē, kļuva lipīgāks. Ja līdz šim tam bija 5‒6 izplatības vietas Āfrikā, tad tagad tam jau ir daudzi simti vietu visā pasaulē.”

Gadiem ilgi valdīja uzskats, ka vīrusu infekcijas varētu uzveikt, tās pazustu, taču vīrusi ir dzīvās dabas sastāvdaļa, tie evolucionē un mainās. “Pandēmija noteikti iemācīja mums ļoti daudz. Vispirms jau attiecībā uz to, ka infekcijas nav izzudušas un nekur neizzudīs,” par vīrusiem saka Ludmila Vīksna. “Un mēs esam daudziem no viņiem piemērota mājvieta, tātad mums jādzīvo kopā.”

Lotos Pharma Latvijas farmācijas uzņēmums

Latvijā radīts produkts imunitātei

Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma ir pirmais Baltijā, un, iespējams, pat pirmais pasaulē, kas apvienojis piecus noteicošos komponentus imunitātei – vitamīnu C un D, cinku, melatonīnu, kvercetīnu – daudzfunkcionālā un efektīvā uztura bagātinātājā Imunosil Virufix. Produkta sastāvā ir cinks, vitamīni C un D, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību. Cinks un vitamīns C veicina arī šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Tiek uzlabots arī naktsmiers, jo Imunosil Virufix sastāvā esošais melatonīns samazina iemigšanai nepieciešamo laiku.

Atsevišķi vitamīni vai kompleksi uztura bagātinātāji, ir ne vien noderīgs preventīvais solis, bet arī, kad saslimšanas jau notikusi. Piemēram, iepriekš minētajā šūnas stadijā nepieciešams lietot kvercetīnu, D vitamīnu un cinku, kas padara vīrusam vairošanos šūnā daudz grūtāku. Tāpat, arī pēc šūnas stadijā antidoksidatīvās īpašības saturošās vielas – D vitamīns, melatonīns un kvercetīns –, absorbējot toksīnus, organisma saimniekam liks justies labāk.

ATSAUCE

Raksts tapis sadarbiba ar "Tauta un veseliba".

 

Imunosil Virufix
section-f63c592