Kuri ir labākie vitamīni pret nogurumu, lai atgūtu enerģiju?

Kā vitamīni ietekmē enerģijas līmeni un noguruma sajūtu?

Organisma normālai darbībai ir nepieciešami dažādi vitamīni, kas piedalās enerģijas ražošanā, nervu sistēmas darbībā un šūnu atjaunošanās procesos. Vitamīni piedalās ar uzturu uzņemto vielu pārvēršanu enerģijā, kas nepieciešama gan ķermeņa darbībai, gan prāta funkcijām. Ja vitamīnu trūkums ir ilgstošs, organisms nespēj efektīvi saražot enerģiju, tādēļ nogurums kļūst arvien izteiktāks. 

Īpaši nozīmīgi mūsu organismam ir B grupas vitamīni, C vitamīns un magnijs, kas var palīdzēt mazināt nogurumu un atbalstīt nervu sistēmu. Šie vitamīni un minerālvielas veicina spēju koncentrēties un nodrošina stabilu enerģijas līmeni. 

Vitamīnu deficīts var pasliktināt cilvēka atmiņu, samazināt izturību un veicināt noguruma sajūtu pat pēc atpūtas. Noderīgs atbalsts šādos gadījumos ir sabalansēts uzturs, kvalitatīva atpūta un, ja nepieciešams, atbilstošu uztura bagātinātāju lietošana. 

Kuri ir labākie vitamīni noguruma mazināšanai?

Ir vairāki vitamīni un minerālvielas, kas var efektīvi palīdzēt cīnīties ar nogurumu. 

B grupas vitamīni

B vitamīni - B1, B2, B3, B6 un B12 - ir būtiski enerģijas ražošanas procesos. Tie palīdz pārvērst uzturu enerģijā un sniedz atbalstu nervu sistēmai. Šie vitamīni var palīdzēt samazināt nogurumu, uzlabot koncentrēšanās spējas, kā arī veicināt normālu smadzeņu darbību. 

B grupas vitamīnu trūkums var izraisīt nogurumu, aizkaitināmību un nespēku. Regulāra šo vitamīnu uzņemšana ir svarīga aktīva dzīvesveida piekritējiem. Visvairāk B vitamīni sastopami pilngraudu produktos, piemēram, auzu pārslās un brūnajos rīsos, pākšaugos, olās, gaļā, zivīs, riekstos un sēklās. B12 vitamīns galvenokārt ir dzīvnieku izcelsmes produktos - gaļā, zivīs, olās un pienā. 

C vitamīns

C vitamīns palīdz uzturēt imūnsistēmas normālu darbību un veicina noguruma mazināšanu. Tas ir īpaši nozīmīgs stresa periodos, jo atbalsta optimāla enerģijas līmeņa uzturēšanu un veicina dzelzs uzsūkšanos organismā.

C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa. Dabiskā veidā, tas atrodas citrusaugļos, paprikā, kivi un lapu kāpostos, ko uzturā var lietot kaut katru dienu. 

D vitamīns

D vitamīns ir būtisks gan fiziskajai, gan mentālajai labsajūtai, jo tas piedalās muskuļu darbībā, palīdz uzturēt enerģijas līmeni un ietekmē garastāvokli.

D vitamīna trūkums var izraisīt pastāvīgu nogurumu, muskuļu vājumu un zemu motivācijas līmeni. Tā kā organisms to sintezē saules gaismā, un ziemā tās ir par maz, šajā periodā to ir svarīgi uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Tas sastopams arī pārtikas produktos, piemēram, treknajās zivīs - lasī, skumbrijā, siļķē, sardīnēs, kā arī zivju eļļā un aknās. Neliels daudzums D vitamīna ir arī olu dzeltenumā un ar D vitamīnu bagātinātos piena produktos. 

Magnijs un citas minerālvielas

Magnijs veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību, piedalās enerģijas vielmaiņas procesos un palīdz mazināt nogurumu, kā arī stresa negatīvo ietekmi uz organismu. Magnija deficīts var izraisīt muskuļu krampjus, nespēku un miega traucējumus.  

Enerģijas līmeņa uzturēšanai svarīgs arī dzelzs, jo tas nodrošina skābekļa transportēšanu organismā. Magnijs un dzelzs veicina organisma izturību un labu atjaunošanās spēju, kas ir noguruma mazināšanas pamatā.  

• Magnijs lielā daudzumā sastopams riekstos un sēklās (ķirbju, saulespuķu), pilngraudu produktos, zaļajos lapu dārzeņos, pākšaugos, kakao un tumšajā šokolādē. 
• Dzelzs visvairāk ir sarkanajā gaļā un aknās. Augu izcelsmes dzelzs avoti, kas ir īpaši aktuāli, piemēram, veģetāriešiem un vegāniem, ir lēcas, pupas, spināti, griķi un ķirbju sēklas. 

Atceries, ka labāku dzelzs uzsūkšanos nodrošina tā kombinācija ar C vitamīnu.