Latvijā zāļu tējas ir ļoti izplatītas un lielākoties cilvēki izvēlās tās pēc principa – garšo – negaršo, bet daudziem augiem, ko izmantojam tējai, patiesībā ir ļoti vērtīgas īpašības un tie jau izsenis tiek lietoti tautas medicīnā, mūsdienās arī farmācijā, iekļaujot tos uztura bagātinātāju un zāļu sastāvā, kā arī kosmetoloģijā.
Gaiļbiksīte
Pavasarī līdz ar siltajiem saules stariem, ziedus ver dažādas pļavas puķes, starp tām arī spilgti dzelteniem ziediem ziedošās gaiļbiksītes. Tās manāmas ne tikai pļavās, bet arī mežmalītēs un ceļmalās – tur, kur var sildīties saulē visu dienu.
Jau izsenis gaiļbiksīte ir bijusi novērtēta tautas medicīnā un pielietota dažādu kaišu ārstēšanā, jo šim prīmulu dzimtas augam piemīt nomierinoša, atmiņu stiprinoša un depresiju mazinoša iedarbība. Dzelteno ziediņu tēja palīdz cīnīties ar hronisku aizcietējumu un darbojas arī kā urīndzenošs līdzeklis. Par īpaši vērtīgu gaiļbiksīti uzskata pie dažādu saaukstēšanās slimību ārstēšanas, jo tā palīdzētu tikt vaļā no sausa klepus, veicina atkrēpošanu, mazina kairinājumu un spazmas. Gaiļbiksītes plaši pielieto farmācijā, piemēram, to ziedu ekstrakts ir uztura bagātinātāja “Sinunorm DUO” sastāvā, kas rūpējas par elpceļu veselību. “Sinunorm DUO” vienlaikus iedarbojas gan uz augšējiem elpceļiem – degunu un tā blakusdobumiem, gan uz apakšējiem – bronhiem, kā arī rūpējas par normālu imūnsistēmas darbību.
Kad ievākt? Gaiļbiksīšu ziedus vāc tad, kad tie ir izplaukuši, savukārt lapas ievāc pēc noziedēšanas, jo tad tajās ir koncentrējušās vairāk vērtīgo vielu.
Liepu ziedi
Ik vasaru pienāk brīdis, kad liepas ne tikai reibinoši saldeni smaržo, bet arī zumzinoši skan – tieši tad ir jādodas ievākt liepziedus. Bites un citi ziedu nektāru mīlošie kukainīši liepu ziedēšanas laikā ap liepām vien spieto, tāpēc, lasot ziediņus, jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neiedzeļ.
Tautas medicīnā liepziedus slavē, kā izcilus palīgus saaukstēšanās uzveikšanai, iekaisumu mazināšanai mutes dobumā un kaklā, tie veicina arī sviedrēšanu, stiprina imunitāti palīdz ārstēt kuņģa-zarnu trakta un sirds-asinsvadu slimības.
Lai arī liepziedu tēja ir ļoti garšīga, tā jālieto kursa veidā, nevis jādzer ilgstoši katru dienu, jo tā stimulē organismu, kas savukārt noved pie bezmiega, nervozitātes, paaugstināta asinsspiediena un paātrinātas sirdsdarbības.
Kad ievākt? Liepu ziedus vāc tad, kad tie ir izplaukuši, bet nav pārziedējuši. Visvieglāk to ir izdarīt ar asām šķērēm, nogriežot ziedkopas ar visu spārniņu.
Vīgrieze
Ja vasaras sākums ir gadījies silts, dodoties pēc jāņuzālēm var sagriezt arī vīgriezes, bet, ja jūnijs ir bijis vēsāks, tad gan būs jāpaciešas un vīgriezēs jāiet jūlija sākumā. Bet kāpēc vispār ievākt vīgriezes?
Tās tautas medicīnā dēvē par dabas aspirīnu, jo ziedu novārījums iedarbojas gluži tāpat, kā šīs zāles – veicina svīšanu, pazemina temperatūru, remdē galvassāpes, pat vēl vairāk, tās ārstē sāpošu kaklu un klepu. Kopš seniem laikiem zināms, ka vīgriezes nomierina, mazina sāpes, regulē asinsspiedienu, dziedē brūces, palīdz apturēt asiņošanu, noņem tūsku un labvēlīgi iedarbojas uz urīnceļiem. Vīgriezes palīdz arī atgūt sirdsmieru un nomierina, tāpēc var ievākt ne tikai tējai un uzlējumiem, bet arī, lai var pievienot vannas ūdenim un mājās baidīt relaksējošu un atslābinošu ūdens procedūru.
Kad ievāc? Lai arī tautas medicīnā pārsvarā izmanto vīgriežu ziedkopas, vērtīgas ir arī to lapas un laksti. Ziedus vāc, kad tie ir pilnīgi izplaukuši, bet vēl negrasās pārziedēt.
Kumelīte
Kumelīte ir pasaulslavena, jo neviens cits augs pasaulē netiek tik daudz izmantots medicīnā un kosmetoloģijā, kā kumelīte. Šis mazais, necilais ziediņš iekarojis pasaules slavu ne dēļ sava izskata, bet gan dēļ vērtības. Kumelīte nomierina, palīdz vieglāk iemigt, tā uzlabo gremošanas sistēmu, samazina vēdera pūšanos, dziedē brūces, izsitumus, mīkstina ādu un labvēlīgi iedarbojas uz galvas ādu un matiem. Pie elpceļu saslimšanām, tā ir gandrīz neaizstājama – to izmanto gan inhalācijām, gan tējā. Īpaši vērtīgs ir kumelīšu ziedu ekstrakts – tas palīdz uzturēt respiratoro funkciju un nodrošināt spazmolītisko efektu. Kumelīšu ekstrakts ir arī “Sinunorm B” balzama sastāvā, kas palīdz uzlabot elpceļu veselību.
Kad ievākt? Visvērtīgākie kumelīšu ziedi ir tad, kad tie ir tik tikko pilnībā atvērušies un ziedi līdzinās mazām margrietiņām. Kumelītes mēdz vasaras laikā uzziedēt vairākas reizes, tāpēc ziediņus norauj ļoti uzmanīgi, lai no augsnes neizrautu augu ar visām saknēm. Ērti ziediņus ir apgriezt arī ar nelielām šķērēm. Ja ir vēlēšanās kumelītes ieaudzēt savā dārzā, iesēj tās no sēkliņām, visus ziedus nenogriež, bet ļauj izsēties.
Mārsils
Pirms dažiem gadiem mārsils piedzīvoja savu lielāko slavas stundu, jo bija ierindots gluži vai starp brīnumlīdzekļiem dažādu kaišu ārstēšanai. Jāteic gan, ka brīnumlīdzeklis mārsils nav, bet tautas medicīnā tiek pielietots jau daudzus gadsimtus, lai stimulētu gremošanas orgānu darbību, mazinātu vēdersāpes, uzlabotu nieru darbību un cīnītos ar drudzi. Ļoti noderīgs mārsils ir elpceļu ārstēšanā, jo tam ir antiseptiskā iedarbība, nomierina elpceļus un palīdz ārstēt klepu, tieši tāpēc to mūsdienu farmācijā izmanto pretklepus līdzekļos. Tā lakstu sausais ekstrakts ir iekļauts arī “BronchoNorm” sastāvā. Šis produkts labvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu – nomierina un mazina kairinājumu elpceļos, kas var izsaukt klepu, atbrīvo elpceļus no uzkrātā sekrēta un atvieglo elpošanu.
Kad ievākt? Mārsilu ievāc ziedēšanas laikā jūlijā – der gan laksti, gan ziedi. Lakstus griež ar asām šķērēm, aptuveni 5 cm attālumā no augsnes virsmas.
Pelašķis
Pelašķis, kura ziedi pa gabali atgādina pelēkbaltas biezas mežģīnes, pie mums uzzied jūlijā un zied līdz pat rudenim. Pateicoties selekcionāru darbam, pieejamas arī šķirnes ar krāsainiem ziediem un tās labi iederas puķudobēs, tomēr vērtīgākas īpašības ir parastajam pelašķim. Tautas medicīnā pelašķiem ir īpaša loma, jo tā pielietojums ir ļoti plašs – tas mazina menstruālas sāpes un asiņošanu, palīdz sakārtot gremošanas orgānu darbību, nomierina, regulē asinsspiedienu, cīnās ar saaukstēšanos, līdz pat tam, ka mazina zobu sāpes. Pelašķis palīdz, samazina paaugstinātu temperatūru, mazina iekaisumu, palīdz ārstēt klepu un iesnas. Lai arī mūsdienās pelašķu tēja nav plaši zināma, kādām tā iespējams saistās ar bērnības atmiņām, kad vecmāmiņas pasniedza, to kā pirmo palīgu pie saaukstēšanās.
Kā ievākt? Pelašķim var vākt tikai ziedus vai tos kopā ar kātu un lakstiem. Pirms ievāc pelašķus, rūpīgi jāizpēta to izskats, jo tiem ļoti līdzīga ir vītolu ķērmelīte, kas savās īpašībās nemaz nelīdzinās pelašķim.
Raudene
Raudene ir daudzgadīgs augs un daudzi to uzskata tikai par garšvielu, kas piestāv picām, bet tā ir arī vērtīgs ārstniecības augs.
Raudenes tēja noder, lai atvieglotu elpceļu saslimšanu simptomus – bronhītu, klepu, plaušu karsoni –,veicinātu atkrēpošanu, lai pastiprinātu svīšanu pie augstas temperatūras. Tā mazina arī locītavu sāpēs, iekaisumus un palīdz uzlabot gremošanas sistēmas darbību. Raudenes nomierina un mazina stresu, tāpēc tā ir iekļauta arī uztura bagātinātāja “Sedanorm” sastāvā, kas palīdz uzturēt veselu nervu sistēmu.
Kad ievāc? Raudeni var stādīt dārzā un izmantot gan kā garšaugu, gan ārstniecības augu. Visvairāk vērtīgo vielu raudenē ir no jūnija beigām līdz augusta vidum, kad tā zied ar maziem gaiši rozā ziediņiem. Ja ar asu nazi vai šķērēm nogriež aptuveni 25 cm garus ziedošo augu zariņus, pēc laika raudene turpina augt un kuplot.
Piparmētra
Aromātiskā piparmētra ir viena no biežāk lietotajām tējām, bet tās svaigās lapiņas lieliski noder atsvaidzinošos un atvēsinošos kokteiļos. Piparmētra ir arī ārstniecisks augiem, tāpēc to izmanto gan medicīnā, gan farmācijā. Tautas medicīnā piparmētru izmanto, lai būtu vieglāk uzveikt saaukstēšanos un klepu, atvēsinošais efekts labi iedarbojas un kņudinošu kaklu un nomierina gļotādu. Atkarībā no tējas stipruma piparmētra kalpo arī kā nomierinošs vai uzmundrinošs līdzeklis. Pierādīts, piparmētrai ir pozitīva iedarbība uz gremošanas orgāniem, tā mazina vēdersāpes, sliktu dūšu un vēdera pūšanos, tāpēc lieliski, ja mājās vienmēr ir pieejama piparmētru tēja un zināma receptūra, pēc kuras pagatavot vēdera darbību uzlabojošu dzērienu. Bet tikpat labi noder arī uztura bagātinātājs, “Spasmoil”, kura sastāvā ir piparmētras un fenheļa ēteriskās eļļas. Tam ir spazmolītisks efekts un tas palīdz mazināt vēdera pūšanos un uzlabo gremošanu.
Kad ievākt? Piparmētras ievāc, kad ziediņi vēl ir pumpuros, jo tad lapas ir visaromātiskākās. Vislabāk griezt nost visu kātiņu ar lapām, tad piparmētras atkal ataugs. Žāvēt var tikai lapiņas vai arī lapiņas ar kātiņiem, bet jārēķinās, ka sausās lapas pēc tam būs grūti nokniebt no kātiņiem – tās sabirzīs.
Kā žāvēt tējas?
Jāvāc tikai veseli, skaisti ārstniecības augi un jādara tas ļoti uzmanīgi, lai nekaitētu pašam augam. Nekad nedrīkst apgriezt visus ziedus vai lakstus, kā arī izraut augu no augsnes un paņem tikai tās daļas, kas nepieciešamas, pārējo pametot. Pirms vāc, ārstnieciskos augus der iepazīties ar to izskatu un ārējām pazīmēm, lai roka nepaslīd un līdzi nepaņemas kāds, kas nav vēlams. Augus ievāc tikai sausā laikā, dienas pirmajā pusē, vēlams, ja diena ir nedaudz apmākusies. Jārēķinās, ka izkaltējot paliks tikai aptuveni 30 % no ievākto svaigo augu apjoma.
Kā glabāt tējas?
Ievāktos ziediņus vai lapas vienmērīgi izklāj uz tīras drānas vai papīra. Nevajag satraukties, ja augos pamani kādu kukainīti vai vabolīti – tiem nepatīk kalstoši augi, tāpēc tie dosies prom. Kaltēšanai jāizvēlas labi vēdināma, sausa vieta, ko neapspīd tieši saules stari. Ideāli piemērots ir šķūnis, veranda, nojume, ja citas iespējas nav, to var darīt arī istabā. Ārstnieciskos augus var kaltēt arī cepeškrāsnī vai žāvētājā – temperatūru uzstāda ne augstāku par 35 grādiem un dažu stundu laikā, augi būs izkaltuši. Žāvēšanai jāpieiet ar lielu atbildību, jo pāržāvēti augi zaudē aromātu un sabirst. Izkaltētos ziedus un lapas glabā tumšā vietā kokvilnas vai lina auduma maisiņos, papīra turzās (der cukura iepakojums!), labi noslēdzamos koka, keramikas vai stikla traukos. Pareizi uzglabātas tējas savas labās īpašības nezaudē 2 gadus. Lai pagatavotu ārstniecisku līdzekli kādai konkrētai vajadzībai, stingri jāpietīrās pie receptes! Tāpat cilvēkiem ar noteiktām saslimšanām, grūtniecēm un maziem bērniem rūpīgi jāiepazīstas ar katra auga iedarbību un pēc tam jāizvērtē vai un kādā veidā viņi tos drīkst lietot.
