Kādi ir biežākie ilgstoša klepus cēloņi?

Klepus var būt dažādu veselības problēmu pazīme, tāpēc ir svarīgi saprast tā cēloņus un atpazīt simptomus savlaicīgi. Ilgstošs klepus ir klepus, kas turpinās vairāk nekā 3-4 nedēļas vai atkārtojas regulāri, neskatoties uz īslaicīgu atvieglojumu. Tas var signalizēt par elpošanas ceļu, alerģiju, infekciju vai citu veselības stāvokļu problēmām, tāpēc sapratne par iemesliem palīdz izvēlēties pareizo rīcību un vajadzības gadījumā vērsties pie ārsta.

Šis raksts ir paredzēts cilvēkiem, kuri saskaras ar klepu, kas nepāriet, vai vēlas uzzināt, kāpēc klepus var atkārtoties un kā to pareizi novērtēt.

Augšējo elpceļu infekcijas

Vīrusu un baktēriju izraisītu slimību – tautā sauktās saaukstēšanās, laringīta, gripas, Covid-19 – bieži pavadoņi ir klepus, tostarp sausais klepus, kas var saglabāties pat pēc tam, kad citas saslimšanas pazīmes mazinājušās. Šīm infekcijām raksturīga temperatūras paaugstināšanās, drudzis, nespēks, galvassāpes, kā arī kakla kņudēšana un sāpes, kas var izraisīt vēlmi klepot.

Iesnas un sekrēta uzkrāšanās kaklā ir viens no biežākajiem klepus cēloņiem, jo organisms cenšas atbrīvoties no gļotām. Ja organisms ar vīrusu vai baktēriju netiek galā, var attīstīties bronhīts vai plaušu karsonis. Tie var izraisīt dziļu, lēkmjveida klepu, rūkšanu un sīkšanu krūtīs, drudzi un apgrūtinātu elpošanu.

Ja ir ilgstošs klepus vai tas nepadodas ārstēšanai, svarīgi konsultēties ar ārstu, jo tas var būt signāls par nopietnāku saslimšanu vai komplikācijām. Klepus ir viens no organisma aizsargmehānismiem, kas cenšas attīrīt elpceļus, un ārstēšana jāpielāgo cēlonim – vīrusu, baktēriju vai iekaisuma gadījumā. Ja klepus ir smags, ilgstošs vai saistīts ar elpošanas grūtībām, tas var būt signāls par bronhītu, pneimoniju vai citiem elpceļu traucējumiem, un nepieciešama medicīniska palīdzība.

Hronisks klepus

Ja pēc atveseļošanās, klepus nepāriet vēl 2 mēnešus, to var uzskatīt par hronisku klepu. Jāņem vērā, ka pēc daudzām smagi pārslimotām elpceļu saslimšanām organismam ir nepieciešams laiks, lai atjaunotos, tāpēc šāds klepus tiek uzskatīts par normālu. Citādāk ir tad, ja krekšķis vai kārtīgs klepus ilgstoši ir šķietami bez jebkāda iemesla.

Astma

Astma ir hroniska elpošanas sistēmas slimība, kas bieži vien izpaužas ar sausu klepu, sēkšanu, elpas trūkumu un smaguma sajūtu krūšu kurvī. Tā var liecināt par elpceļu iekaisumu vai paaugstinātu jutību pret dažādiem kairinātājiem.

Visbiežākie astmas izraisītāji ir alergēni, kas nonāk elpceļos, piemēram:

• putekļu ērcītes;
• dzīvnieku spalvas;
• putekļi;
• ziedputekšņi;
• liels mitrums un pelējums.

Slimībai raksturīgs sauss klepus, kas bieži vien saasinās naktī vai fiziskas slodzes laikā. Šo klepu parasti nepavada citi saaukstēšanās simptomi, piemēram, drudzis vai iesnas, kas palīdz to atšķirt no vīrusu infekcijām.Ja šāds klepus atkārtojas ilgstoši vai pastiprinās, tas var liecināt par astmas saasinājumu vai citiem elpceļu traucējumiem, un nepieciešama ārsta konsultācija.

Alerģija

Ja vīrusu un baktēriju izraisītu elpceļu saslimšanu viens no galvenajiem simptomiem ir drudzis un sāpes kaklā, alerģiju raksturo asarojošas acis, iesnas, aizlikts deguns, kņudēšana rīkles galā un klepus. Alerģija rodas, jo imūnsistēma uzskata, ka, piemēram, ieelpotie putekļi ir organisma ienaidnieki un tāpēc sāk agresīvi aizstāvēties, kaut nekādas briesmas nedraud. Alerģisks klepus ir tik ilgi, kamēr organismam ir saskarsme ar alerģijas izraisītāju. Tāpēc šāds klepus mēdz pēkšņi parādīties un pēkšņi pazust.

Smēķēšana

Smēķētājiem plaušās nonāk tabakas un darvas daļiņas, kuras plaušas uzskata par svešķermeņiem un, pastiprināti veidojot gļotas, mēģina no tām atbrīvoties. Ar klepu organisms gļotas cenšas izgrūst no ķermeņa – tā rodas tā dēvētais smēķētāju klepus. Ar laiku plaušu veselība var pasliktināties un attīstīties tādas saslimšanas, kā HOPS (HOPS ir hroniski obstruktīva plaušu slimība) vai pat plaušu vēzis.

Lai mazinātu smēķētāju klepu un aizsargātu plaušas, visefektīvākais ir atmest smēķēšanu, kā arī rūpēties par elpceļu veselību, piemēram, izvairoties no piesārņotas vides un regulāri ventilējot telpas.

Skābes atviļņa slimība

Ja kuņģa skābe nonāk barības vadā, tā var kairināt plaušas un kaklu, tādēļ rodas vēlme klepot. Klepus gadījumā var pievienoties arī grēmas, dedzināšana aiz ribām vai skābas atraugas, tomēr var būt arī tikai klepus bez citiem simptomiem.

Lai tiktu vaļā no mokošā klepus, ir jānoskaidro cēlonis, jo tikai tad var palīdzēt izvēlēties piemērotāko ārstēšanas veidu.

Svarīgākie ieteikumi:

• Smēķētājiem – pārtraucot smēķēšanu, plaušu stāvoklis uzlabojas un klepus bieži pāriet.
• Skābes atviļņa gadījumā – nepieciešama gan medikamentu lietošana, gan dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņa.
• Vīrusu vai baktēriju izraisītu klepu var palīdzēt uzveikt Bronchonorm balzams, kura sastāvā esošie ārstniecības augi, piemēram, priede un mārsils, nomierina elpceļus un atvieglo elpošanu.

Bronchonorm Caps papildus var palīdzēt stiprināt imūnsistēmu un aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu.

Atceries – klepus mēdz būt arī dabiska reakcija

Klepus parasti rodas rīkles vai elpceļu kairinājuma dēļ. Nervu sistēma nosūta ziņojumu smadzenēm, tās reaģē, liekot krūškurvja un vēdera muskuļiem sarauties un izspiest gaisu, radot klepu. Šad tad ieklepoties ir normāli.