Veģetatīvā distonija – kā to novērst?

Veģetatīvā distonija ir diezgan “izvairīga” diagnoze – vieniem to grūti atpazīt, citi vispār to uzskata par modes slimību. Veģetatīvā distonija ir bieži apspriesta, bet maz izprasta problēma, kas ietekmē daudzu cilvēku ikdienu.

Šis raksts ir paredzēts cilvēkiem, kuri izjūt neskaidrus simptomus vai interesējas par veģetatīvo distoniju, un tajā tiks skaidrots, kas tā ir, kā to atpazīt un kā iespējams mazināt vai novērst tās izpausmes. Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube ievieš vairāk skaidrības šajā jautājumā.

Kas ir veģetatīvā distonija?

Veģetatīvā distonija ir saistīta ar stāvokli, kad veģetatīvās nervu sistēmas darbība ir traucēta, izraisot dažādas organisma reakcijas.

Veģetatīvā nervu sistēma regulē tādas organisma funkcijas kā sirdsdarbība, elpošana, gremošana un svīšana. Tādēļ šī stāvokļa izpausmes var būt ļoti dažādas – piemēram, cilvēkam var parādīties veģetatīvās izpausmes kā svīšana, sirdsklauves vai trīce, vai arī gremošanas traucējumi, piemēram, bieža caureja vai vēdera darbības traucējumi.

Ikdienā psihiatrijā šo diagnozi uzstāda diezgan reti, jo bieži nepieciešams izslēgt citus trauksmes stāvokļus – paniku, specifisku trauksmi, agorafobiju (bailes iziet no mājas) un citus. Nereti, sajūtot iekšējo nemieru un tādus simptomus kā sirdsklauves, svīšana vai paātrināta sirdsdarbība, cilvēki paši šo stāvokli sauc par veģetatīvo distoniju. Tas nav nekas slikts, jo svarīgi šo stāvokli izmeklēt un ārstēt, taču veģetatīvās distonijas gadījumā bieži šajā terminā apslēptas citas problēmas, kuras ģimenes ārsts vai psihiatrs palīdz atklāt.

Veģetatīvā distonija – vai ilgstošs stress ikdienā var to veicināt?

– Ilgstošs stress vispār ir viena no sliktākajām lietām, kas var būt psihiatrijā, un nešaubīgi tas var būt viens no cēloņiem, kas izsauc šīs veģetatīvās parādības. Faktiski, tas ir pirmais, ko meklējam, lai noteiktu cēloni. Varbūt tas būs kombinācijā ar citiem iemesliem – nepatīkama situācija ģimenē vai darba vidē, nepatīkami notikumi, kurus nevar atrisināt.

Tālāk apskatīsim, kā šos simptomus var atpazīt un kā rīkoties.

Kādi ir biežākie veģetatīvās distonijas simptomi?

Veģetatīvās distonijas simptomi ir saistīti ar dažādām orgānu sistēmām, un ar veģetatīvo distoniju bieži vien rodas komplekss simptomu kopums.

• Elpošanas sistēma – elpas trūkums, aizdusa, nepieciešamība pēc papildus gaisa, jo cilvēkam liekas, ka trūkst gaisa.
• Sirds un asinsvadu sistēma – sirdsdarbības paātrināšanās, spiedoša sajūta sirds apvidū, sāpes krūtīs.
• Gremošanas sistēma – biežāka vēdera izeja, gremošanas traucējumi.
• Uroģenitālā sistēma – bieža urinēšana, kad cilvēkam ik pēc dažām minūtēm jāiet uz tualeti, lai arī īsti nekāda iemesla nav.

Ir arī situācijas, kad simptomi ir tik neskaidri, ka cilvēkam ir iespējams grūti saprast, kas notiek. Tam ir svarīgi pievērst uzmanību un apmeklēt ģimenes ārstu, kurš var veikt minimāla apjoma izmeklējumus, pirms secināt, ka veģetatīvo distoniju izraisa tieši šie simptomi.

Simptomi var būt dažādi, bet tie ir raksturīgi ar to, ka simptomi un to intensitāte katrai personai var atšķirties, un bieži vien tie ir saistīti ar ikdienas stresu vai psiholoģiskajiem faktoriem.

Veģetatīvā distonija – kā to var atpazīt?

– Var atpazīt, kaut arī tas ne vienmēr ir tik viegli. Psihiatru asociācija pie šī jautājuma ir daudz strādājusi, esam vērsuši uzmanību uz šiem trauksmes stāvokļiem, izstrādājuši dažādus palīgmateriālus. Tā ir ģimenes ārstu un arī neatliekamās palīdzības ikdiena – izsaukumi šajā sakarā ir ļoti bieži. Ģimenes ārsti aizvien labāk atpazīst šīs problēmas un sāk ar tām strādāt. Farmaceiti arī ir spējīgi to izdarīt, un viņu nozīme ir ļoti liela mūsdienu situācijā, kad pieejamība veselības aprūpei nav tik izcila un cilvēki vēršas pie farmaceitiem un jautā pēc padomiem. Labs farmaceits jau pazīst savu pacientu, zina viņa problēmas un varbūt nojauš, kurā brīdī hipertensija, asinsspiediena problēma saceļ satraukumu par veģetatīvo distoniju.

Vai iespējams sevi profilaktiski pasargāt no veģetatīvās distonijas?

Cēloņi šiem trauksmes stāvokļiem ir daudz un dažādi: var būt ģenētiski faktori, pat anatomiski vai fizioloģiski cēloņi, kā arī kādas hroniskas slimības, kuras rada papildus riskus. Varbūt ne vienmēr to var izdarīt, bet zinot savas psihotraumējošās situācijas, hroniskās stresa situācijas, protams, liela daļa cilvēku var sevi pasargāt.

Cilvēkam pašam ir jāpamana, piemēram, ka šie faktori saistās ar darba vidi un ka svētdienās jau sākas veģetatīvās lēkmes, vai traucējumi rodas tieši pirms darba dienas – tas nozīmē, ka ir kādi faktori darbā. Bieži vien tas kļūst aktuāli pirms darba sanāksmēm, taču satraukuma faktoru netrūkst arī mājas vidē.

Profilaktiski mazināt risku var, koncentrējoties uz šādiem faktoriem:

• Dzīvesstila maiņa – mēģināt samazināt stresu, plānot atpūtas laiku, regulēt miega režīmu.
• Uzturs – sabalansēts ēdiens, izvairīšanās no pārmērīga kofeīna vai stimulantu lietošanas.
• Fiziskās aktivitātes – regulāra kustība, vingrinājumi, aerobika, pastaigas vai relaksācijas vingrinājumi.
• Socializēšanās – uzturēt kontaktus ar draugiem, ģimeni un atbalsta grupām, kas palīdz emocionāli stabilizēties.

Mēģinot identificēt un novērst konkrētos faktorus, var modificēt savu ikdienas režīmu un profilaktiski mazināt veģetatīvās distonijas simptomu rašanos.

Vai dabīgu nomierinošu līdzekļu lietošana var palīdzēt veģetatīvās distonijas gadījumā?

– Droši vien, ka var, jo cīņa ar trauksmi un veģetatīvajiem simptomiem ir ļoti daudzpusīga. Dažādi līdzekļi noder. Protams, kādam ir vajadzīgi stingrāki medikamenti, piemēram, benzodiazepīna grupas medikamenti – no tā gan ārsti cenšas izvairīties. Taču citi pacienti iemācās mazināt veģetatīvos simptomus ar elpošanas vingrinājumiem, savukārt kādam vajadzīgs tuvākā atbalsts. Arī teorētiski pamatoti dažādi spreju līdzekļi var palīdzēt – un ne tikai ķīmiski, bet arī tīri psiholoģiski, jo tā ir noteikta darbība, rituāls, kuru var izmantot, mazinot trauksmi.

Vai šķidrie, nomierinošie līdzekļi, piemēram zemmēles spreji, būs labākā izvēle, ja nepieciešama ātra iedarbība?

– Jautājums ir par simptomu smagumu: vai tas stāvoklis nav tik smags, ka prasās jau intensīvāka terapija, nopietnāks ķīmiskais medikaments. Otra lieta, cik laicīgi mēs to lietojam: vai cilvēks sevi ir iepazinis un laicīgi veic kādas darbības. Piemēram, ir pacienti, kas saka: ‘Jā, kad man jau sākas šīs veģetatīvās reakcijas, pat ieņemot kādu medikamentu, tas jau bija par vēlu – man tā lēkme attīstījās, tālāk vairs nevarēju apstāties, un lēkme bija ļoti smaga’. Ja cilvēks laicīgi jūt: ir stresaina diena, ir kādas citas nianses, jau jūti kādu nelielu sirdsklauvi, kādu uztraukuma momentu, tad noteikti, pirms uzsākam terapiju ar nopietniem medikamentiem, ir jāmēģina šādi spreji. Palīdzēt var tieši tā lietošanas metode, kas pacientiem parasti iestrādājas kā zināms rituāls vai tehnika, un ja tā sastāvā ir dabīgas vielas, kas var nomierināt, tas noteikti var palīdzēt.

Latvijā radīts produkts normālai nervu sistēmas darbībai

Farmācijas uzņēmums Lotos Pharma ir izstrādājis inovatīvu, dabisku, ātras iedarbības produktu Sedanorm Spray, kas tiek ražots tepat Latvijā. Sedanorm Spray sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pētījumos ir noskaidrots, ka grifonijas sēklu ekstrakts satur 5 – hidroksitriptofānu (5-HTP), kurš organismā piedalās serotonīna veidošanās procesā. Serotonīnu daudzi no mums pazīst kā “laimes hormonu”. Savukārt, pasifloras ekstrakts darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju.

Būtiski, ka Sedanorm Spray, pateicoties tā dabiskajam sastāvam, var lietot arī bērni, sākot jau no 12 gadu vecuma.