Vēdera pūšanās un gāzes vēderā – kuri pārtikas produkti to izraisa?

Vēdera pūšanās ir viena no biežākajām gremošanas problēmām, ar ko ikdienā saskaras daudzi cilvēki. Mēs visi zinām, ko nozīmē uzpūties vēders – labākajā gadījumā tie ir tikai daži nevainīgi purkšķi, bet citkārt tas ir nepatīkams diskomforts, sāpes un ilgstoša smacīgu “balodīšu” izplūšana, kas traucē gan apkārtējiem, gan pašam cilvēkam.

Šis raksts ir paredzēts ikvienam, kurš cieš no vēdera pūšanās, gāzēm vēderā vai vienkārši vēlas saprast šo simptomu cēloņus. Ir svarīgi zināt, kuri pārtikas produkti visbiežāk izraisa vēdera pūšanos un kāpēc organisms uz tiem reaģē tieši šādi, jo tas palīdz ne tikai mazināt nepatīkamos simptomus, bet arī uzlabot pašsajūtu un gremošanas sistēmas darbību kopumā.

Kas ir vēdera pūšanās un kāpēc tā rodas?

Vēdera pūšanās ir stāvoklis, kad gremošanas traktā uzkrājas pārmērīgs gāzu daudzums, izraisot vēdera uzpūšanos, spiediena sajūtu, diskomfortu, sāpes vai pastiprinātu gāzu izdalīšanos. Tā var rasties gan īslaicīgi pēc noteiktu pārtikas produktu lietošanas, gan atkārtoties regulāri, ja ir traucēta gremošanas sistēmas darbība.

Visbiežāk vēdera pūšanās rodas tāpēc, ka gremošanas procesa laikā zarnās veidojas gāzes. To var veicināt dažādi faktori, piemēram, grūti sagremojami ogļhidrāti un cukuri, kas nonāk resnajā zarnā, šķiedrvielu pārpilnība uzturā, pie kuras organisms nav pieradis, enzīmu trūkums (piemēram, laktāzes trūkums), gaisa norīšana ēšanas, dzeršanas vai košļāšanas laikā, kā arī zarnu mikrofloras līdzsvara traucējumi.

Pupiņas un pākšaugi

Daudziem cilvēkiem vēders uzpūšas pēc pupiņu, zirņu un citu pākšaugu ēšanas. Tas notiek tāpēc, ka šie produkti satur cukuru – rafinozi, ko organisms nespēj sagremo, kā arī daudz šķiedrvielu. Tā, kā Latvijā cilvēki šķiedrvielām bagātu uzturu ēd samērā maz, gremošanas sistēma nav pieradusi ar tām operatīvi tikt galā. Savukārt refinoze tievajā zarnā neuzsūcas, tāpēc tā nonāk resnajā zarnā, kur ar to cenšas tikt galā baktērijas un tā rezultātā sākas rūgšanas process un veidojas gāzes.

Krustziežu dzimtas dārzeņi

Tāpat kā pākšaugos, arī daudzos krustziežu dzimtas augos – piemēram, kāpostā, ziedkāpostā, brokoļos un Briseles kāpostos – ir daudz rafinozes un šķiedrvielu. Rafinoze ir cukura veids, ko cilvēka gremošanas enzīmi nespēj pilnībā sašķelt, tāpēc tas nonāk resnajā zarnā, kur to sāk noārdīt baktērijas. Šī procesa laikā veidojas gāzes, kas izraisa vēdera pūšanos.

Tāpat jāņem vērā, ka krustziežu dārzeņi satur arī daudz šķiedrvielu, ar kurām zarnu mikroflora ne vienmēr tiek galā vienlīdz efektīvi, īpaši, ja šādi produkti uzturā tiek lietoti reti. Der atcerēties, ka cilvēkiem, kuri nav raduši ēst sparģeļus, pēc to lietošanas vēdera pūšanās var būt izteiktāka, turklāt gāzēm mēdz būt īpaši nepatīkams aromāts.

Miltu produkti

Miltu produkti satur ne tikai šķiedrvielas un cukurus, bet arī lipekli jeb glutēnu. Glutēns ir olbaltumviela, kas dabiski atrodama kviešos, rudzos un miežos, un piešķir mīklai elastību.

Daži cilvēki pret glutēnu ir īpaši jutīgi, tāpēc pēc miltu produktu lietošanas viņiem var pastiprināti pūsties vēders un veidoties gāzes. Ja gāzu veidošanās ir regulāra, ieteicams pārbaudīt glutēna nepanesību vai celiakiju. Celiakija ir autoimūna slimība, kuras gadījumā glutēns bojā tievās zarnas gļotādu un traucē barības vielu uzsūkšanos, izraisot gremošanas traucējumus, vēdera pūšanos un citas veselības problēmas.

Sīpoli

Sīpoli ir vēl viens izplatīts pārtikas produkts, kas var izraisīt gāzes, jo tie satur cukuru – fruktānu, ko tievajai zarnai ir grūti absorbēt. Kad šis cukurs nonāk resnajā zarnā, tas nonāk saskarē ar zarnu baktērijām un rūgst, veidojot gāzes.

Piens

Piens ir lielisks proteīna un kalcija avots, taču, ja organisms izstrādā pārāk maz enzīma laktāze, tas nespēj sašķelt laktozi. Laktoze ir piena cukurs, kas dabīgi atrodas pienā un piena produktos.

Rezultātā, kad organismā nonāk piens, tas neuzsūcas, bet nokļūst zarnās, kur ar to barojas baktērijas – tā rodas gāzes, ko jāizvada no organisma.

Cukura spirti

Cukura spirti ir saldinātāji ar zemu kaloriju daudzumu un daži no tiem piemēram, eritritols un sorbīts, dabiski sastopami augļos. Mūsdienās tie pieejami veikalu plauktos, kā veselīgāka alternatīva cukuram. Cukura spirti resnajā zarnā nonāk nesagremoti, tāpēc baktērijas, kas tajā dzīvo pilda savu uzdevumu un sāk tos dalīt un vēders uzpūšas.

Saldie, gāzētie un raudzēti dzērieni

Gāzētie dzērieni un sulas satur ļoti daudz dažādu cukuru un vairumu no tiem baktērijas sadala tikai resnajā zarnā, kas arī veicina gāzu veidošanos. Savukārt alus ir raudzēts dzēriens, kas veicina rūgšanas procesu pēc nonākšanas zarnās. Dzerot gāzētu dzērienu kuņģī nonāk arī gāze, kas ir dzērienā un tā veicina vēdera uzpūšanos.

Taukaini ēdieni

Taukaini ēdieni palēnina gremošanu, jo tai ir ļoti smagi jāstrādā, lai šo ēdienu sagremotu un pārstrādātu. Tāpēc pēc šādas pārtikas ēšanas vēders mēdz ne tikai uzpūsties, bet gaiss it kā iesprūst zarnās, izraisot sāpes un ļoti nepatīkamu sajūtu, kas ilgstoši nepāriet.

Košļājamā gumija un karameles

Košļājot un sūkājot var norīt ļoti daudz gaisa, kas nonāk kuņģī un tur krājas. Visvieglāk to ir dabūt ārā atraugājoties, bet mēdz būt arī tā, ka gaiss virzās prom pa zarnām. Vēl viens iemesls, kāpēc no košļājamajām gumijām un karamelēm pūšas vēders ir tas, ka tās satur cukuru, kas veicina vēdera pūšanos.

Kas var palīdzēt pret vēdera pūšanos?

Ja vēdera uzpūšanās rada diskomfortu, svarīgi ir saprast, kā to mazināt ikdienā. Nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var būtiski uzlabot kuņģa un zarnu trakta darbību un samazināt gāzu uzkrāšanos.

• Fiziski aktīvs dzīvesveids un izkustēšanās palīdz gaisu ātrāk izvadīt no zarnām, tā mazinot nepatīkamās sajūtas.
• Ja vēders ir uzpūties, jāņem talkā uztura bagātinātāju “Spasmoil”, jo tā sastāvā esošās fenheļa ēteriskās eļļas un piparmētras palīdz mazināt gāzu uzkrāšanos. Fenhelis veicina gremošanu, savukārt piparmētra mazina spazmas un meteorismu.
• Košļājot ēdienu ieteicams turēt muti aizvērtu, jo tā kuņģī nonāk mazāk gaisa, kas citādi var veicināt vēdera uzpūšanos.
• Kārtīga ēdiena sakošļāšana atvieglo gremošanas procesu – tā kuņģa un zarnu traktam ir vieglāk sadalīt pārtiku, un zarnās mazāk notiek rūgšanas un skābšanas procesi, kas veicina gāzu veidošanos.