Kas ir veģetatīvā distonija?

Šī raksta saturs ir paredzēts ikvienam, kuri izjūt veģetatīvās distonijas simptomus, viņu tuviniekiem un visiem, kam interesē psihoemocionālo traucējumu ietekme uz ķermeni. Informācija palīdzēs izprast, kas notiek organismā, kāpēc parādās dažādi simptomi un kā atšķirt šo stāvokli no patiesām orgānu slimībām.

Sapratne par veģetatīvo distoniju ir svarīga, lai mazinātu stresu, neskaidrību un bailes par “nedefinētām” fiziskām sajūtām!

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut medicīnisks izskaidrojums šiem traucējumiem netiek atrasts. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka simptomi nav īsti. Tie ir īsti un nav izdomāti. Tas, ka šo simptomu cēloņus nav iespējams zinātniski izskaidrot, bieži saasina sajūtas vēl vairāk.

Visticamāk, katram paziņu lokā ir kāds cilvēks, kuram mēdz uznākt šai kaitei raksturīgas lēkmes: sirds aulekšo kā ārprātīga, ķermeni pārklāj auksti vai karsti sviedri, un tā vien šķiet, ka tūlīt gals būs klāt. Cik tādu cilvēku ir, precīzas statistikas nav. Aplēses liecina, ka pasaulē tā skārusi ap 70 miljoniem cilvēku.

Veģetatīvā distonija (precīzāk, somatoforma veģetatīvā disfunkcija) ir stāvoklis, kad cilvēkam pienācīgi nedarbojas veģetatīvā nervu sistēma – ķermeņa daļa, kas darbojas automātiski un nav pakļauta cilvēka gribai. Tā atšķiras no somatiskās nervu sistēmas, kas kontrolē brīvprātīgas kustības, piemēram, roku un kāju darbību.

Veģetatīvā nervu sistēma regulē dzīvībai svarīgas funkcijas, tostarp:

• sirdsdarbību;
• elpošanu;
• gremošanu;
• asinsvadu tonusu;
• svīšanu;
• hormonu aktivitāti.

Tā ir cieši saistīta ar smadzeņu centriem, kas apstrādā emocijas. Ilgstošs emocionālais stress var radīt veģetatīvās sistēmas pārslodzi un uzbudinājumu.

Rezultātā parādās dažādi somatiski simptomi tajās orgānu sistēmās, ko ietekmē veģetatīvā nervu sistēma:

• sirds un asinsvadu;
• gremošanas;
• elpošanas;
• uroģenitālo orgānu sistēmā.

Būtībā veģetatīvā distonija ir psihoemocionāls traucējums, tāpēc ķermeņa izmeklējumos nekādas organiskas patoloģijas (piemēram, sirds aritmija, kuņģa čūla, urīnceļu infekcija) neparādās.

Cilvēki ar veģetatīvo distoniju šos simptomus izjūt reāli, it kā patiešām būtu kāda orgāna slimība. Fiziskās slimības sajūtas dēļ viņi fokusējas uz simptomiem un neapzinās, ka tos rada emocionāli, nevis organiski cēloņi.

Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi?

Veģetatīvā distonija visbiežāk izpaužas kā dažādu baiļu sajūtu sajaukums: bailes iziet no mājām, bailes no plašām telpām, plašiem laukumiem, slikta jušanās cilvēku pūlī, lielveikalos u.tml. Kaitei pieņemoties spēkā, cilvēks var sākt izjust arī panikas lēkmes, krampjus organisma iekšienē un citas nelabvēlīgas blakusparādības, kuras rada nervu sistēmas uzbudinājums. Ilgstošas domas vai sajūtas par fiziskajiem simptomiem bieži izraisa depresīvu noskaņojumu vai trauksmi, daudz nopietnākos gadījumos arī domas par pašnāvību.

Par veģetatīvo distoniju var vēstīt ļoti plašs simptomu klāsts, kas katram pacientam izpaužas individuāli, parasti pa divām vai trim pazīmēm vienlaicīgi, skarot tieši vājāko organisma vietu. Izplatītākie simptomi ir:

• Sirds – asinsvadu sistēmas traucējumi: asinsspiediena svārstības, sirds ritma traucējumi, paātrināta sirdsdarbība, spiediena sajūta sirds apvidū u.c.;
• Gremošanas sistēmas traucējumi: vēdera pūšanās, burkšķēšana, caureja, aizcietējumi, nekontrolēta vēdera izeja u.c.;
• Elpošanas sistēmas traucējumi: aizdusa, elpas trūkums, sajūta, ka nepietiek gaisa, žņaugšanas sajūta kaklā, sāpes krūtīs u.c.;
• Svīšanas epizodes (auksti, karsti sviedri), karstuma viļņi vai sarkšana;
• Sausums mutē, rīšanas grūtības;
• Neskaidra galva un apkārt notiekošā uztvere, grūtības koncentrēties, reiboņi, ģībšana;
• Roku un/vai kāju trīce, muskuļu spriedze, krampji;
• Ilgstošs nespēks, fiziskās slodzes nepanesība, izteikts nogurums pēc nelielas slodzes;
• Redzes traucējumi: neskaidra redze, dubultošanās, tuneļa redze u.c.;
• Pastāvīga nedrošības, trauksmes un baiļu sajūta, panikas lēkmes;
• Miega traucējumi, bezmiegs;
• Grūtības tikt galā ar ikdienas pienākumiem, plānot savas aktivitātes.

Kas zināms par cēloņiem?

Veģetatīvā distonija var parādīties jau piedzimstot vai vēlāk, un tā vienādi skar abus dzimumus. Šī kaite var piemeklēt atsevišķi vai saistībā ar citu slimību, piemēram, diabētu, vilkēdi, Pārkinsona slimību, reimatoīdo artrītu, celiakiju, Krona slimību, čūlaino kolītu, Laimas slimību, HIV u.c.

Vēsturiski ir pieņemts uzskatīt, ka veģetatīvo distoniju izraisa pārāk liels psiholoģiskais stress – ne velti veģetatīvo distoniju vispirms novēroja dažādu karu laikā: Krimas karā, Amerikas Pilsoņu karā, Indijas kolonizēšanas karos. Tolaik šo nervu sistēmas traucējumu dēvēja par “karavīra sirds sindromu” un izskaidroja ar karavīru smago pārpūli. Arī mūsdienās par galveno uzskata kādu no psiholoģiskajiem cēloņiem: stresu, trauksmi, nepatīkamas emocijas, ilgstošu emociju apspiešanu, ilgstošu saspringumu, fizisku un psihisku pārslodzi, izdegšanu darbā u.tml. Tā kā šo problēmu mūsdienu stresa pilnajā dzīvē netrūkst, nav brīnums, ka veģetatīvā distonija kļūst aizvien izplatītāka.

Viena no jaunākajām teorijām par šīs kaites izcelsmi tiek balstīta uz to, ka katrs indivīds ir ārkārtīgi jutīgs uz ķermeņa izmaiņām, kas pie vienādiem apstākļiem var izraisīt dažādas ķermeņa reakcijas. Piemēram, ja vienam čili pipara ēšana ir bauda un izraisa pozitīvas sajūtas, tad otram tās ir sāpes un ciešanas, taču pamazām pie čili ēšanas ir iespējams pierast. Līdzīgi ir arī ar sajūtām.

Kādi faktori veicina veģetatīvo distoniju?

Virkne faktoru var izsist veģetatīvo nervu sistēmu no līdzsvara un attīstīt veģetatīvo distoniju.

• Vīrusu vai baktēriju radītas akūtas un hroniskas slimības. Ja ir kāds infekcijas perēklis, tur notiek cīņa starp organismu un infekciju, izdalās dažādas aktīvas vielas, kuras ietekmē arī veģetatīvos centrus. Turklāt pirms un pēc infekcijas veģetatīvas nestabilitātes posms var iestāties, izpaužoties kā vājums, karstuma viļņi, reibonis, nelabums, nogurums, nespēja koncentrēties, sirdsklauves u.c.
• Nervu bojājums traumas vai operācijas rezultātā. Bieži vien veģetatīvos simptomus provocē galvas traumas, asinsizplūdumi, galvas operācijas.
• Alkohola pārmērīga lietošana. Veģetatīvos centrus kairina nevis etilspirts, bet gan etilspirta noārdīšanās produkti, un tad var izpausties veģetatīvās disfunkcijas sindroms ar sirds dauzīšanos, nemierīgumu, reiboņiem, karstuma un aukstuma viļņiem, ar nelabumu, līdz pat panikas lēkmēm. Tas var ilgt apmēram četras līdz divpadsmit stundas pēc pēdējās izdzertās alkohola devas.
• Hormonālās sistēmas pārkārtošanās. Veģetatīvās distonijas risks attiecas uz visiem šiem posmiem: pusaudžu periods, grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību laiks, pirmsmenopauze un menopauze. Sievietēm diezgan bieži veģetatīva rakstura sūdzības parādās ap 40 gadiem – dzimumhormonu līmenis tad vēl ir normāls, tomēr organisms gatavojas lielajām pārmaiņām un sievietēm pirmoreiz dzīvē parādās lielāka trauksmainība.
• Pārmērīga smēķēšana un/ vai pārmērīga kofeīna lietošana. Pārmērīgums šajā gadījumā ir nosacīts jēdziens – vienam nekas, bet cilvēki ar vājākiem veģetatīvajiem centriem var būt tendēti stiprāk reaģēt pat uz mazām kofeīna devām. Tas attiecas arī uz stipru melno un zaļo tēju, jo tās satur kofeīnu.
• Ilgstošs bezmiegs. Provocē veģetatīvo nestabilitāti.
• Pārtrenēšanās. Cilvēkiem ar diezgan jutīgiem veģetatīviem centriem galvas smadzeņu struktūras reaģē arī uz pienskābi, kas izdalās muskuļu pārslodzes laikā. Viņiem pēc sportošanas var parādīties ne tikai slikta pašsajūta, bet arī panikas lēkmes. No tā var izbēgt, ja trenējas regulāri, ar vienādu slodzi, bez ilgiem pārtraukumiem, vienādā režīmā, kas palīdz organismam pielāgoties.
• Serotonīna līmeņa izmaiņas. Tā dēvētais laimes hormons regulē dažādas sajūtas, tai skaitā, garastāvokli un sāpes. Serotonīns tiek sintezēts no neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, ko ikdienā uzņemam ar pārtiku. Serotonīna trūkuma gadījumā novēro depresijas pazīmes, trauksmi, bailes un citas negatīvas sajūtas.
• Iedzimtība. Lai gan daudzus pacientus uztrauc fakts, ka kāds no viņu senčiem slimojis ar līdzīgiem traucējumiem, nav atklāti pierādījumi par šīs kaites tiešu pārmantojamību. Tomēr cilvēks no vecākiem var pārmantot vājus veģetatīvās nervu sistēmas ķēdes posmus, kuru dēļ atbilstošu saspringtu situāciju gadījumā dabiskais līdzsvars var izjukt un rasties veģetatīvā distonija.